No Mūkupurva puses (tipa Piņķu) - tās ielas gan nav pārāk izdevušās un vairāk kā reizi mēnēsi es tu kratīties negribētu, bet braucis tur esmu un agrāk samērā regulāri ...

Tālāk, ja gadijumā no Rīgas puses gadās paliels korķis pa Ulmaņgatvi uz lidostu - arī iesaku izmantot Mārupes ceļus (tik vienmēr ņemat vērā, ka viens no tiem iet gar skolu, un attiecīgi laikā kad mārupieši izņem bērnus - tur ir korķis - viegli apbraucams, bet tomēr īpaši ja neorientējies mazājās ielās apkārtnē) , Lielirbes ielas korķu gadījuma - nezinu, bet varbūt, kaut gan tad es brauktu caur Šampēteri un Zolitūdi pa tiešo uz pārvadu.

Es labi zinu un vismaz 1x nedēļa izmantoju kadu no tiem 2 Marupes puses ceļiem, un lai arī Stīpnieku ceļs (taisnakais ceļš no Jaunmārupes uz lidostu ir šobrīd vienā gabalā sūdīgs asfalts (bet ne sūdigāks ka vidusmera lauku rajonos) , ja iesaku visiem kam izdevigi no Jaunmarupes puses braukt - izmantot tieši šo ceļu !

Es kā mārupietis zinu vēl vismaz 3 dažādus ceļus neiedziļinoties sīkumos ;)

Visus 3 esmu savulaik diezgan regulāri braucis kad voleju Brazīlijā (tagad tur cits -itkā elitārāks voleja klubs ar atpūtas fīčām) spēlēju.

Google maps tie visi ceļi labi redzami - 2 no Mārupes un Jaunmārupes puses, un viens no Ulmaņgatves no Jūrmalas/Piņķu puses . Tas no Jūrmalas puses paralēli Ulmaņgatvei diezgan padranķīgs - bet braucams. Pārējie 2 ļoti ērti lietojami īpaši tas pa Stīpnieku ceļu no Jaunmārupes puses - jebkuram kurša nāk iekšā pa apvedceļu no Salaspils virziena ...

Tur ir "ieķēzīts" zināms finansiāls paradokss, pārvads vajadzīgs lai rīdzinieki ērti piekļūtu lidostai pāri ceļam kas domāts nerīdzinieku ērtai nokļūšanai Rīgā un prom no tās.

Pilnīgi piekritu par 2 lietām -

1) ka publikacijas ir šausmīgi "polarizetas" un bieži bez jēdzīgas analīzes un atsaucēm uz citiem pētijumiem, ka ari bez loģiskas secinajumu un pieņēmumu ķēdes

2) ka EV akumlatoru ražošanas raditais izmesu apjoms, un krekinga procesa raditais co2 apjoms ir liels noslēpums, un tas nav nejauši ! (visi petījumi ko esmu izracis, un kam sliecos ticet būtiskaja sadaļa satur vairāk pieņēmumu kā man labpatiktu tyr redzēt).

Iespējams ka tiek gaidīts brīdis kad tas viss kļūs par tautai "sagremojamu" lielumu, jo jau pats fakts ka operējam ar grami uz kilometru, litri uz 100km, Btu, kW un tamlīdzigi skaidri parāda ka info nav "vidējam Džo" paredzets ...

Experc - tas ko tu ilustre nav vienigais degviekas ieguves process tapēc lugums precizēt kada tipa proces šis ilustrē !

Nevaru apgalvot, ka tas ir zinatniskos petījumos balstits, bet kaut kads pyslidz ticams avots šķiet ka pie patēriņa izmešiem butu jaliek klāt lidz 30% ražošanas izmešu klāt, un dīzelim ja pareizi atceros tas bija pat zemaks, tatad tehniski ja auto izpūš 130 g/km tad max butu jārēķina~ 175 g/km utml.

Tatad ražosanai vajadzetu stabili palīst zem 1kg uz litru

P.S. Un pirms sāc pārpublicēt tautas teikas, anekdotes utml. folkloru pakustini lūdzu smadzenes kaut drusku ...

Es piekrity ka faktus vajadzētu tā kā tomer verificet un sakt ar vienkāršu matematiku tev pašam,...

tatad lai iegutu 2,3 kg co2 tev būs jāiespringst razot ko stipri vairak par 1 litru degvielas ...

Es zinu ka es noteikti nokaitinātu daudz autovadītāju, bet man reizēm gribās kaut kāds uztaisītu centru tikai velo braucamu un tad paskatīties kā lisapēdisti savā starpā un ar gājējiem sadalīs ceļu, jo nu kad braucu ar velo redzu tik daudz "dzīvas anekdotes" … ka man šķiet avāriju būtu par pakāpi vairāk, kā braucot kopā ar auto ( baiļu faktors IMHO) ...

P.S. es tev varētu ar pirkstu mēģinat paradīt uz cilveku, kurs pari robežai caur lidostām var izvest cauri praktiski jebko, jo viņa darba specifika ir identificēt caurumus šāda tipa drošības sistēmās ...

Sēta kā apgrutinājums ir tikai tiem kam galva nestrādā, ja vajag narkotikas dabut pāri nav neka vienkāršāka ka dabūt to pāri sētai - vēl pat labāk ja būs siena tatad ta daudz izlaidīgāk tiks kontrolēta, un viens strunta drons tev var miljonu diena pārmest pār robezu neviena netraucēts ...

Sarunājam ka par sistēmu visupirms pamekle un kaut ko izlasi, pirms runā par tās godīgumu !

Elektrisks 4x4 der tikai tiem kam tas 4x4 vispsr nav vajadzīgs, savukārt tiem kas brauc ekspedīciju tipa pārbraucienos, kaut tikai pa ASV vai Kanādu der tikai iejšdedzes dzinēji, un ļoti reti der pikapi - Jeep Wranglee tipa garie 4x4 ir daudz jēdzīgaki parsvara gadijumu. Viss pārējais ir vai nu pārsvarā RWD darba mašīnas, vai absolūtu zīmuļu bezjēdzigas izklaides.

P.S. katrs par savu naudu kai dara ko grib, bet tadēļ nevajag izdarīt tālejošus secinajumus. Interneta daudz intersantu lohvideo var atrast kad pameklē dažādus tow company video. Un piedevam vēl smieklīgak ir tas ka daudzi ar Eiropas "mazauto" tajā offroad butu tikuši talāk kā liela daļa to "pontu vāģu ar 4x4!

Par ameriku smagi kļūdies, ari tur ir veidi kā lauksaimniekus stute, un sistema nav "taisnīga", un jo lielāka saimniecība, jo vueglak tikt pie bonusiem ...

Taisniba jau tev ir, tik ta nelaime, ka parsvara parads tikai pieaug, un pie zinamas apstākļu sakritības, tas pasaciens var klūt nepanesami dārgs LV gadijumā, tadēl sanak ka bieži "locamies līdz" tam kā bāgatie onkuļi "papūš"...

Jap, D-tilts ka #1, tad normāli butu, ka Jelgavas virzienā kreisā nebutu kā sugas, bet būtu jābrauc gar tramvaja sliedēm un tad yz Jelgavu - bruģi tai posmā likvidēt, un laist visa garuma minimums 2 joslas uz Jelgavu + pirms krusta ar Ulmaņgatvi labajiem papildus josla, kas vienlaicigi varetu būt ari sab. transa.

Cits variants būtu uztaisīt gar dzelzceļu caurbrauktuvi zem Ulmaņgatves, un tālak jēdzīgi prom uz Jelgavu, tehniski varbūt ka pat cilvekiem dodot zinamu godigu kompensāciju kāds vēletos no turienes ari pārvākties. Un tehnisko zem Ulmangatves ir pat 3 vai 4 eksistejošas caurbrauktuves visā pārvada garumā, bet tam ir tikai vietejas nozimes pielietojums parsvara, vai ari tur braucu es un vēl daži, tad ja visur citur ir pilnīgs pī un laiks drusku spiež, zēl gan ka grāvja šķērsojumu likvideja, tad man tur vispār bija baigi ērtais apbraucamais ceļs vismaz ar pikapu...

tik viens jautājums, bet kapēc to nedarīt, vilkties pa slapju un garu zāli nav nemaz tik patikami un viegli, ja tas jadara ikdienā ..

Vēl viens auto ko ņemtu sev šādā situācija Toyota Celica, bet te jāņem vērā, ka daudzas LV ir ar škiltām priekšām utml.

Bet nu es ilgu laiku ar Toyotām esmu daudzījies apkārt - man daudz kas tajās pašam ir labi pazīstams un viegli remontējams !

Un vispār vislabāk ir vienmēr palūrēt uz VIN kodu - ja auto nav no Japānas (VIN sākas ar JT) vai ASV, tad tādam lietotam auto kategorijā ap 2-3K - iet ar lielu līkumu, ar ļoti, ļoti retiem izņēmumiem !

P.S. Avensis vispār Japānā netika ražots, tas nāk no UK rūpnīcas (VIN = SD …)!!!

Ak jā par modeli, man sievas draudzene brauc ar Avensi ( pirmā modeļa T220 restails 2000 - 2004 -laikam) benzīna automātu jau labu laiku, un problēmu nezin. Jā rūsa var būt faktors, bet tehniski var mēģināt atrast arī labu nerūše'jušu variantu - varbūt gan ne pa LV brauktu, jo manam tikai pa LV brauktajam 1998. gada Avensim ap 2015 aizmugurē arkas un sliekšņi jau bija jāpārmetina ( metinājām visu, ne lāpījām, kaut tikai pirmās problēmas parādijās) …

P.S. vienīgi Toyota robotizētajām kārbām ( nezinu gan vai Avenšiem tādas bija) vajadzētu iet ar lielu līkumu … man tās riebās pat jaunas.

Šitas joks man ir diezgan labi zināms - esmu nobraucis vienu pirms manis diezgan sapistu manuāli (precīzāk sajūgu) un joprojām ir tas pusdzīvais USA automāts. Ja zini ka kārbā ir problēma - vienkārši nelauz to, ja negribi remontēt. Tas safistais sajūgs man noteiktos režīmos čīkstēja un nevienmērīgi slēdzās, bet nobraucu ar to vismaz 100 tūkstošus tādā stāvoklī un bračka vēl kāuds gadus 3, kamēr aizmugures arkas izrūsēja, sametināja un pārdeva, tālāk laikam kaut kur uz Āfriku aizceļoja, ja pareizi sapratām tirgoņa nodomus ( LV toč nav redzēts). Un tam USA Ford ranger pie pirkšanas 2010 -tajā jau bija skaidrs ka "tomāts" pusdzīvs, samainīja kārbas eļļu + uz slēgšanās brīdi mazliet atlaižu gāzi - strādā joprojām + smagas kravas (virs atļautā) + piekabes ar velk un "nešķauda" ( bet citādi ir skaidrs, ka frikcijas diski jau ir pārdzīvojuši savu "laiku", tik rokas nekādi līdz tam nedavelk.).

P.S. tas par to ka veciem automātiem slēgšanās gan ir diezgan saraustīta, taču tie ir vienkārši, un ja speciāli nemēģini safist, tad braukt un braukt ar tādu ...

Klau, tas ir tieši tapat kā personas aizņēmums, ja noplītē azartspēlēs (nu teiksim ceri nopelnīt ar naudas mahinācijām) , tad tā ir sūdīga aizņemšanās, bet ja aizņemies tādēļ lai tev būtu auto ar ko nokļūt darbā, tā jau ir visticamāk jēdzīga investīcija utt. Jāskatas uz divām lietām, kādi procenti un kāda ir aizņēmuma lietderība. Un pats par sevi tas absolūti nav nekas slikts.

Kāda X par tirgus cenu ?!?!? Uztaisat pie draudzīga dīlera vai pastāvīga remonta uzņēmuma puslīdz godīgu defektācijas aktu ( ja auto pārāk labā stāvoklī - tad vienkārši ņem vidējo tādu pašu auto ar tā regulārajām problēmām). Un atkarībā no vērtības uzņēmums mierīgi var pateikt, ka sorry - šajā auto ieguldīt vairs nebija jēgas - pārdevām par atlikušo vērtību, vai puslīdz godīgu summu zinot auto defektus.

Par to pārlieku iespringt nav jēgas, galvenais jautajums ir par to vai spējam maksāt procentus par to piķi. Ir ļoti maz valstu bez āreja parāda (bet tapat bieži ir iekšējie paradi utml.), arī ASV, taja visā ir smalks aprēķins ... arī tāds ka anekdotē - ja esi bankai parādā tukstošus, tā ir tava problēma, ja esi parādā miljonys, tad ta jau ir bankas problēma ...

msh - no praktiskas puses laukos pie puslidz modernas saimniekošanas tādu skaitu cilvēku nahren nevajag, tadēļ ari problēmas gam saimniekiem, gan darba ņēmejiem. Ja ur skaisti sapņot par "laukiem", bet praksē bez lielas piepūles un ļoti fudras saimniekošanas, tā ir bezjēdziga nodarbe. Piemājas saimniecība ar 15 piena lopiem jau var tiri ok dzīvot, gan pa laikam kadu lietotu bet kabu tehnikas vienibu iepirkt, gan ari auto uz pilnīgi svaigu. Bet tad ur jāizmanto visi iespējamie resursi, kur vajag pacinas par lielāku atbalstu šķirnes lopiem, kur vajag pamaina govis uz tadām ar lielāku izslaukumu utml.