Exactly, noteikts vada biezums, noteikts izolējošs materiāls, noteikts izmantojamais materiāls - tas viss ietekmē to kādas frekvences gaisma visefektīvāk var tikt nodota uz vislielāko attālumu. ~ 20 gadu laikā kabelis nolietojas tā ka "iespīdināšanas" jaudu krietni jāpalielina arī tai pašai datu pārraidei ( tiesa tagad jau ražo mazliet labākus kabeļus, kas labāk kalpo).

Un vēl vien lieta maza šķērsgriezuma optiskie vadi ( a la telco) ir bīstami ja ar tiem apietas nepareizi - vidū tiem atrodas stikla serde, ap to - bāžot pirkstus kur nevajag vari sadurt pirkstus, un neveiksmīgā situācijā - ieraut mazu stikla sūdu asinsritē un "nolikt karoti".

www.ecmweb.com/content/article/20888616/dont-ignore-the-hazards-associated-with-fiber-optics

Jebkuram busam pie tām kārbām/motoriem jāpiešaujas - ir īpatnības dēļ tā ka paredzēts valkāt kravu !

Cerams šamiem par defektu pastāstīji, citādi nākamais braucējs var "veiksmīgi" defektu uzkraut tev !!!

Un nebūtu spikti ja šamie defektu tomēr novērstu, kā minimums samainot ratus vietām.

Un ja ir iespēja uzcelt kaut pa viena ritenim atsevišķi gaisā, tad var roku pagrozīt pats un būs apmēram skaidrs kas tur notiek.

Man tomēr ir iebildumi pret pēdējo teikumu - CO2 "piesārņojuma" problēma ir problēma cilvēkiem, nevis problēma pati par sevi. CO2 jūtamais "sliktums" ir tajā ka relativi zemos atmosferas slāņos tas pamanās atstarot siltumu kuru izstaro vai atstaro zemes garoza. Tas izraisa citādāku gaisa kustību, iespējams arī maina ūdens plusmas okeānos utml. Ja arī ugunsgreki Austrālijā var but tam sekas, un tomēr zemei kā tādai ir dziļi pie kājas par šādām izmaiņām - ne pirmās, ne pēdējas. Augiem pat ir labi ka iz vairāk CO2, jā diemžēl mes visi varam nosprāgt jo CO2 mums nepadodas elpot, bet tici man zemei, augiem un dzivniekiem būs kā minimums pie vienas vietas, ja ne pat bus priecīgi par to.

eesc.columbia.edu/courses/ees/climate/lectures/radiation_hays/

tad vai nu miris vai vadi/kontakts sačakarēts.

Tev nav netīšām to vadības bloku "nopizdjījuši" bija viens laiks kad dēļ tā ka vienkārši piekļūt un noņemt to zaga kā traki - īpaši no XC vāģiem - jo tos pat pacelt nevajadzēja lai to visu norautu nost.

Nu tad varbūt ir vienkārši jābrauc un nav sev prāts jāčakārē - ik pa laikam pārbaudi dzeses šķidruma līmeni utml.

neaizmirsti arī cītīgāk pieskatīt motora temperatūras rādītāju.

Ja pēc pusgada tev nav būtisku dzeses škidruma zudumu un tev auto nemēdz pārkarst - tad problēma ir iedomu līmenī !

Nez man tas izklausās ka tev vienkārši ir gadījums ka nevis "savilka", bet gan ka tas ko salīmēji nebija pats spējīgs turēt formu. Vēl nevienam stikla šķiedras izstrādājumam (kas līmēts uz koka saplākšņa vai līmētas stiklaškiedras formas) nekad nekas tāds nav redzēts, un te es runāju par detaļām kas sākas no 1x1 metrs un lielākām ( ir portams arī mazākas, bet tur vispār var mierīgi uz milimetra daļām piedzīt ja vajag un beigās tikai nopulēt).

Jā un nē - baigi atkarīgs no problēmas būtības, manā gadījumā kad tikko paņēmu to lūznīti (jams nebija kustināts un gadus 4 vai 6 bija bez apskates) pa 900 Ls ap 2010 gadu ar kaut kādu sūnainu radiatora korķi - jams ātri uzvārījās. Izdarīju sekojošo - kārtīgi no visām trubām izspaidīju gaisu un nomainīju radiatora korķi uz niknāku (tur lielāku spiedienu), tāds bija pie rokas no kaut kādas Celicas ko izjaucu daļās. Vārīšanās problēma pazuda. Bet riezi ~5 gados ir jāmaina dzeses šķidrums - jo kaut kas jau tajā visā pilnīgi noteikti no izplūdes nonāk (bet nobraukumi mazi līdz 2000 km pa gadu - tā ka pofig).

eju N, bija intersanti uzzināt tavas domas.

Man nav nekas pret to ja es arī skarbi kļūdos šīs tehnoloģijas novērtējumā. Es vairāk ienīstu situācijas kur man izrādijusies taisnība ...

Par prototipiem - es saku (prognozēju) ka šie motori nonāks elektriskos pacēlājos, iekrāvējos utml. iekārtās kur piemēram ratu vajag pagriezt par visiem 360 un vairāk, bet tie neiegūs plašu pielietojumu privātajā transportā. Par to vai man taisnība - laiks parādīs.

Tāpat domāju ka nebūs tur nekā lielāka par 300Kkm un reālos apstākļos pat domāju ka būs krietni mazāk. Pa savam saprotu tavu viedokli, bet tomēr domāju savādāk. Jā par zināšanu to uzskatīt nevar - tā ir tāda kā prognoze ja tā var teikt.

Par "Muska enterprīzi" - ir diezgan loģiski, ka lai pārdotu tādu produktu kā stumj viņš vajag to pareizi reklamēt un pareizai auditorijai. Bet ir viens bet - tos viņa spēka agregātus ir arī pāris reižu gudrāki vīri par mani pētījuši - viņa risinājums ir efektīvākais industrijā un piemērotākais ilgmūžīgai ekspluatācijai - un šajā apstāklī es šim viedoklim piekrītu. Vairāk par jēdzīgu spēka agregātu (jā iekļaujot pārnesumkārbu un diferenciāli) gan tajā Tesla nekā nav.

Bet nu ja domā ka EV nākotne ir tajos "ratu" motoros, tad es saku - jā tiem ir labāka lietderība, tiem noteikti būs pielietojumi dažādās speciālās mašīnās kur piemēram vajag riteņu lielu pagrieziena leņķi, bet ņemšu un apgalvošu ka tās neiedzīvosies klasiskajā vieglajā transportā ( izņēmums varētu būt vienīgi tikai tad ja vieglais privātais transports būtiski mainīsies dizainiski un pielietojuma ziņā).

Jeb tā īsāk - neticu EV un tiem in-wheel motoriem vēl jo vairāk, izņemot specifiskus pielietojuma gadījumus.

Ko tu man piesipies ar tiem EV, esmu zajadlijs "traktorists" kurš EV principā netic, ja vien tas nav H2, un arī tam ir problēmu vairāk kā vajag.

Un tā tava sekošana progresam man izklausās pec makaronu karnāšanas "kvadrātā". Ne kur tajos savos progresa ziņojumos neesu pamanījis piebildites par šo motoru piespiedu dzesēšanas pasākumiem ja vēlas sasniegt maksimālo jaudu un barot ar maksimālo spriegumu ? Un tu vari darīt ko vien gribi ar blīvējumu, bet tu nevari atrisināt pieņemamā veidā problēmu ar spiediena starpību, kas rodas temperatūras izmaiņu rezultātā. Tā ka piebildīte par dzenošo elementu 300K km orientēto nobraukumu ( kas visticamāk ir moments kad tas viss ir komplektā vienkārši jāizmet !) tev ar paslīdējusi garām.

Vai tu arī izlasīji pie kādiem apstākļiem ir iegūti viņu jaudas rādījumi - izklausās ka neesi izlasījis. ;)

Mja sanāk ka meloju jo nezinu kā tev lai iestāsta ka vadu locīšana ar frekvenci kāda notiek auto piekares kustību rezultātā nav nekas labs. Tu taču saproti ka dzenot lielu strāvu cauri vadam kura škērsgriezuma laukums tam nav paredzēts arī būs auzas utt. attiecīgi daļēji pārlocījies vads var uztaisīt lielākas ziepes kā norauts utml.

Bet kā jau teicu tās nav vienīgās problēmas ar dzinēju "ratos". Papildus svara jautājumam kur šobrīd man zināmais vieglākais (pie reizes tas ir arī diezgan mazjaudīgs) šāds elektromotors viens pats ir apmēram 2x smagāks par disku+riepu.

Tad vēl motora hermetizācijas jautājumi, jo šis motors kā visi - arī normāli karst, un ja jams ir sakarsis un ar tādu iebliež peļķē - tad pat ja metāls nesāk vērpties straujas atdzišanas rezultātā var būt tas pats kas notiek offroad mašīnu tiltos, un kādēļ lieto tiltu "elpošanas izvadus" kaut kur - kur klāt netiek ūdens.

Piekare arī ir jāpastiprina un jāregulē atbilstoši rata lielākam svaram utml. Kāds teorētiski bija testējis uz Forda Fokusa ( ja nekļūdos) un pagalvoja ka tur neesot būtiski pasliktinājusies vadāmība un neesot būtiski jāmaina piekare, tikai baidos (nu cik es par to testu zinu) ka testi bija trasē, kur virsma ir līdzena ...

tad lūdzu studijā - kur es sameloju ? Par vadiem kas tiek slēpti auto iekšpusē ? Ja tā tad dīvaini ka esi gudrs lai man mēģinātu piesiet "bumbas", bet nevēlies padomāt tālāk par to ko tiešā veidā nepasaku, piem. ka kontekstā ar EV ir maza varbūtība ka piedziņai svarīgākie vadi ( lasi lielākie un resnākie vadi visā auto) tiks laisti tur kur tos var ļoti viegli apskādēt (auto ārpusē)- paskties uz sisto auto tirdzniecību - kaudzēm auto ar norautiem riteņiem utt. Tāpat skaidrs ka pick-up un smago auto vadi kas ir noslēpti rāmja iekšpusē ir daudz drošākā pozīcijā par vadu kas "karājas" uz riteņa. utt.

+ Es pat gribēdams nevaru aprakstīt katru mazāko sīkumu tā lai aboslūti visiem viss un vienmēr nepārprotami būtu uzreiz uztverams.

Klau par tiem reāliem prototipiem -tā baigi rupji ņemot - jebkura elektromotora jauda ir proporcionāla izmantotā metāla apjomam tajos, tā kā domāju ka magnētus uzlabot pat par 1% mūsdienās ir praktiski neiespējami, tad kas paliek? Jeb pēkšņi kāds ir atradis pieņemamu veidu kā pa teiksim oglekļa škiedras tipa materiālu vadīt elektrību ?

Problēma var būt blīvē, var būt plaisa bloka augšdaļā cilindra sieniņā, iespējams arī galvā, bet tur tad jāņem un jāskatas uz motora uzbūvi, jo vienai daļai jau skatoties uz bildi vien paliek skaidrs, ka ja tur būtu defekts, tad eļļas vietā būtu daudz dzeses šķidruma. Es savu tā arī neesmu jaucis - pat nezinu kur ir īsti problēma.

Vienmer ta nebūs - man vecajam fordam šī šaize jau ir gadi 10, dzeses skidrums minimali zūd, bet ar eļļu problemu nav - tas nozīmē tikai vienu - dzeses šķidrums nonāk vienmer cilindrā un vienmer virs virzuļa.

Būt tur var bez jegas kas - sākot jau ar sajatiem krustiņiem stūrres mehāniskaja daļa, greiziem stures regulejamiem stieņiem ( sodry nosaukums nenak prata- stulbums uzkritis) un sprustošiem pirkstiem vai balsta šarnīriem, pat līdz drazām pastiprinatājā, sķidruma vai tamlīdzīgi.

Tas ko es pamēginatu - paceltu priekšu gaisa - abus ratus, un tad ar roku pagrozītu tos aiz riteņa - meģinot noķert to sprūšanas momentu

Principā lai to varētu uzskatīt par drošo pasacienu pec 5 gadi butu velams gumijotas daļas mainit, bet nu principa gadi 20 jau turas, bet tadu auto es vairs nwvienam ģimene neuzticu - braucu tkai pats.

ja idejiski noteikti ir ļoti līdzīgi tikai autobuves industriālajam robotam ir jaspēj savi 10 cilvēkgadi nostrādāt bez tehniskiem defektiem. BTW tādus vienkaršākus var aplūrēt arī Tartu A-Ha centrā.

Bet uzražot var, tikai tad arī par 1mio nobraukuma ar šādu risinajumu var stabili aizmirst, un ne tikai vadu dēļ.

tas ir tā relatīvi nebūtu problēma, es ne par velti pieminēju industriālis robotus - ja sameklēsi tiem vadiem speceni, vai robota ekspluatacijas aprakstu - sapratīsi, ka tās 1000 reizes pa dienu tur un šurp - speciāli cenšas ierobežot uz noteiktu ierobežotu kustību 2 dimensijas un tad vel ar noteikumu ka liekuma radiusam jābūt ne mazākam par X kas atkarīgs no vada škērsgriezuma.