Tas būs jāmēģina darīt, vienīgi būtu labi ja iepriekš butu zināms konsenss kaut vai tepat iauto, ka tas ir pec būtības nedroši, jo ja šeit izyeikti domas dalās tad arī talāk bus taspats.

Msh, nevajag jau kravas auto - arī visiem ar rāmi un kravas kasti dzipakiem dara tāpat. Tur patiesība loģika ir - pa iīsāko ceļu un lai maksimāli maz tiktu locīti. Tikai es jau daudzas lietas reizēm speciali nesaku - katrai lietai savs laiks.

No galvas tagda nepateikšu - bet bija arī tāda konstruktīva iedeja kādam ienākusi prātā - tikai motors kaut kāds ļoooooti specifisks iekšdedzes ar īpatnēju konstrukciju.

Nē tā arī gluži nav - tā ideja ir tāda ka var ņemt aboslūti visu standarta un rupji sakot bremžu trumuļa vietā stājās tāds drusku treknāks "trumulis" ar elektromotoru. Bet tikai tas ko es augstāk rakstīju pat nav būtiskākās šādu motoru problēmas.

Es tikai gribu redzēt vai cilvēkam ir tik daudz "iekšā" kā mēģina iestāstīt ...

Nevajag cilvēkam piesieties - mēs abi saprotam kāpēc viņš tā teica, un kāds bija tā mērķis.

industriālajiem robotiem ir speciālas vadotnes + vadu kustība pēc iespējas tiek organizēta tikai "2 dimensijās".

Tu vēl kaut ko foršāku paņem par piemēru - bremžu caurulīte.

Tūlīt tevi pašu notestēsim uz saprāta līmeni.

Kāds ir vienīgais iespējamais veids un kādi pieļaujamie materiāli vadam kuram jākustas 3 dimensijās un kura šķērsgriezuma laukums minimums 1 cm !

Tas tavs P.P.S. - es teikšu rupji - kad sapņo - pieklājības pēc piever acis ;)

Tā tīri prikolam pameklēju kādi tad ir vieglākie pieejamie auto ratos iebūvējamie dzinēji - sākas kaut kur no 18 kg par 40 kW jaudīgu motoru pie 100V nomināla.

Nu, ka tavuprāt muļķības tad muļķības. Tik nezin kāpēc ne viens neskrien auto vadus laist pa auto ārpusi.

Un nevajag skatīties uz industriālajiem robotiem, kam ar vadu lokanību praktiski vienīgajiem arī nav problēma ( uz mazākiem devaisiem drīkst arī neskatīties - pilnīgi citi kabeļu/vadu škērsgriezumi).

P.S. tēma papētīta jau gadus atpakaļ, bet ja liekas ka esmu

dumjš - fine pie tā arī paliksim.

P.P.S. un lūdzu tad definē kas tev šķiet viegls elektromotors.

3) - jā ir un vēl salīdzinoši nesen kaut ko Mitsu tur eksperimentēja - bet tehniski riteņi iekš auto jau tā ir smagi, ieliec elektrodzinēju un tev jau sākas nopietnas problēmas ar piekares alementiem + kā tu kustīgiem vadiem ( pa piekares elemnetiem būs jātiek apkārt un līdz ratam) nodrošināsi pietiekošu ilgmūžību ….

Tā kā īsti neredzu kā tehnoloģiski nodrošināt plaši reklamēto EV ilgmūžību ja izvēlētos šādus teorētiski efektīvākus risinājumus.

Jā es tur braucu ik pārdienas (kā minimums) tieši šo krustu, zinu kas tur notiek, uz mani tur neticīgām acīm bieži skatās kājāmgājēji. Tā pie kam ir pilsēta - un te vēl to ievērot es neredzu problēmu.

Bet ārpilsētā vietās kur tie krusti ir ņemami ar daudz lielāku ātrumu - nu nepārliecina mani tā gājēju priekšrocība krustojumos par labi izsvērtu likuma burta būtību !!!

Es tikai nekad neesmu teicis ka EV ir kaut kas kruts, vienmēr esmu apcēlis EV fanus par to ka tā ir aizpagājuša gadsimta tehnoloģija.

Bet par manis rakstīto -

1) "Tējkanna" ir tas EV par kuru es sāku domāt puslīdz pozitīvi - apsverams EV. izklausās ka salabotas daudzas EV iedzimtās problēmas, bet nu vēl jāsagaida pirmie eksemplāri lai nobrauc ielās kādus 100K, tad arī manīsim.

2)par difu/pārnesumukārbu - arī elektriskam motoram ir noteikts efektīvais apgriezienu diapazons, ar pārnesumu tiek panākts kaut kāds vēlamais efekts (nevaru komentēt kāds tieši un ko tieši tur inženieri ir izdomājuši - nav tāda info pie rokas trāpījusies).

3) tāpat ir kaut kādi minimālie pieļaujamie auto klīrensa parametri, tāpat arī ir pieļaujamie pusasu CV ("miroņgalvu" - nenāk prātā kā to LViski pareizi sauca) savienojumu leņķi, tā ka "resnu" elektromotoru tu nevari citādāk nemaz ielikt kā ar kaut kādu spēka pārvadu, zobratiem, siksnām - whatever, jo citādi motors vilksies pa zemi. Un tu taču nedomā ka maza izmēra motori spēj dot lielu griezies momentu.

Nezinu ko tagad gribēji pateikt, t.i. vai uzsvars bija uz to ka tipa es esmu muļķis, vai gribēji un izlikies ka nesaprati manis rakstīto.

P.S. elektroniskie asistenti strādā tieši tik labi/slikti cik visas tā komponentes ir kvalitatīvi uztaisītas - stulbu risinājumu netrūkst, un jā varbūt manis teiktajā pareizāk būtu rakstīt nevis efektīvākais bet ģeniālākais risinājums ir difa izmantošana ...

Es domāju ka dzīve ir parādījusi un pierādījusi, ka vienkāršākie risinājumi ir tie efektīvākie, jo protams var jau uz katru ratu likt savu elektromotoru, bet tad atkal jārūpējas gan par to sinhronumu, gan asinhronumu kad nepieciešams utml. - un tas nav nemaz tik vienkārši kā gribētos.

"Tējkannas" parnesumkārba :

www.wired.com/story/electric-car-two-speed-transmission-gearbox/

Un kas tajā platformā tāds, ka tur būtu vērts ieiet, un ja tur nav nekā jauna tad kāda jēga mēģināt sacensties ar SS - nosprāgs tāpat !

Par piemēru, ka nav izdarīts labāk - piem. diski - ir skrūvju attālumi un skaits, iznesumi utml. ( pat uz ātru roku škiet pareizi), bet meklēt pēc šiem parametriem tāpat nevar.

Reāli wow, lai kā liktos ka "izcūko" Lambo - tas verķis izskatas gaumīgi, nu vienīgi riteņu diski gan IMO neiederas.

Par to servisu cenu - ja te butu ka štatos, kad serviss ar saviem "dibeniem" atbild par auto stavokli - tad ta - lielā - būtu pieņemama cena! Bet tā ka atbild viņi tiesi ne ar ko un ne par ko, ja vien klients pats vaigi sviedros nepapūlas servisu uzvilkt par visu lažu, tad tadai cenai nav pamata, daļas autorizētie ar nemaz i visas neliek orģinālās, kas dažreiz pat ir ļoti labi.

Protams aina mazliet cita ražotāja garantijas auto, bet ar niansēm.

Te laikam butu vietā piebilst - tam biznesam kas vel palicis tajas ieliņās. Bet ta vienas ielas slegšanas mērkaķošanās - kaut kads sviests, tad vai nu taisa ielu tirdziņus un organizē pasacienus, vai ari izvelas vienu ielu kuru plano pilnīgi slegt, un tad teiksim slēdz uz nedēlu - peta vai bija jega utt.

Bet tagad ne "zivs ne gaļa" ka krievi saka. Pie kam jega slegt bruģetu nelidzenu ielu - pa trotuāru ertāk iet.

Jā bet kuru principā uztrauc tas ka baterija noklāsies - galvenais lai var aizbraukt tur kur vajag, un par bateriju problēmām jau uzzinās tikai 2 vai jau 3 īpašnieks. Kaut kā tā tas strādā apmēram 80% cilvēku kas var nopirkt un pērk jaunus auto.

Nu mumsiem ar igauņi atsūtīja - sievai uz 77 km/h 70 vietā, es vēl savu rēķinu nezinu - man tur nabija tik maz, nu ja nu vienīgi es tiešām ne uz viena radara neuzrāvos ... kas būtu baigā cūcene ...

Žmogi (!?!) - policejiska valsts - ko ta gribi. ;)

Un savukārt ar lielāku aku (kWh) ir tā ka to var lādēt ar daudz lielāku jaudu, līdz ar ko vienā laika vienībā ( teiksim 30 min.) tu iegūsi enerģiju ar ko aizbraukt daudz tālāk nekā ar auto kam mazāks aku.

Tobish tur būtu jāvadās pēc principa - cik ātri var uzlādēt aku līdz 80% ietilpībai, jo tālāka lādēšana izteikti sačakarē uzlādes laiku, jo - aķis pirmkārt spēj ņemt daudz mazāk pretī, lādēs to arī attiecīgi ar daudz mazāku jaudu utt.

Viens tāds vēl blakus noteikums kas ir jānem vērā - cik liels enerģijas pieprasījums būs lādētājam tuvējā apkārtnē - jo var gadīties ka tas enerģijas pieprasījuma dēļ ( t.sk. citu EV lādēšanas dēļ) nekad nespēs izdot pat pusi no max iespējamās jaudas. Un šādā situāija atkal visi lielo bateriju lādēšanas plusi izčib vējā ...

tfu tu - statiski bija domāts - statistiski !

BTW tā ir Fiat 500e "uzpildes lūka".

Momentā rodas jautājumi par šitā ilgmūžību.

ekoloģiskāks akumlators - tas ir pārāk plašs jēdziens - būtiski atškiras jau lietotās BEV/EV akumlatoru tehnoloģijas.

Bet tīri statiski mazākam aku ir nepieciešams mazāks nobraukums lai atpelnītu tā ražošanā notērēto enerģiju jeb "izšauto" CO2. Lielākam tas nobraukums līdz tas kļūst ekoloģijai neitrāls ir tā aptuveni (liela aku kWh/mazā aku kWh) * 1.3 * mazā auto nobraukums.

Parāk "nepārliecot nūju" uzladets lv kadrs savam EV (Citroens C-Zero/Mitsubishi i-MIEV) bija sarēķinājis atbilstoši maniem avotiem kas un kā. Protams vienmēr ir maršruta kompanente, elektŗibas ražošanas no fosilajiem komponente utml. kas katram jāņem vērā, bet uzsveru - aprēķins ir jātaisa katram individuāli !