- 2004.gadā iegādājos savu pirmo jauno auto - Citroen C3, ar plikāko komplektāciju, toties jaunu :D. Pirkums spontāns, iepriekš pat šādu auto nebiju tuvāk apskatījis. Čoms strādāja tolaik Auto Statuss un vakarā uzzvanīja, sakot, ka ir akcija, bla, bla, bla. Nākamajā rītā parakstīju līzinga līgumu un aiznākamajā dienā braucu ārā no salona savu pirmo JAUNO auto. Drebošiem ceļiem un milzīgu lepnumu.
- nākamo auto pirku pēc pusotra gada. Piedzima pirmais bērns un kā kārtīgam latvietim šķita, ka tad ir jāpērk liels ģimenes auto, lai var ratus bagažniekā ielikt. Īstenībā rati ielīda arī C3, ja noņēma riteņus, bet nu tas nebija arguments.
Tā kā ar Citroen bija pozitīva pieredze un jau sen biju sapņojis par Citroen Xsara Picasso. Tad 2006.gada pavasarī iegādājos lietotu (sešgadīgu) Citroen Xsara Picasso ar 2 litru dīzeli. Mazā C3 līzingu un lietošanu pārņēma mani senči un šis auto kalpo vēl šodien (lūzt un rūsē gan vienā laidā, bet tas ir cits stāsts).
- Picasso tiešām bija liels, ērts, ekonomisks (degvielas patēriņa ziņā) auto, bet tam vājā vieta bija degvielas sūknis. Pāris reizes gada laikā ar to paliku uz ceļa. Līdz ar to nācās domāt par auto nomaiņu.
- 2007.gadā no Bensons Auto izripināju savu otro jauno auto - Honda FR-V. Šis laikam ir vienīgais auto, pirms kura iegādes pētīju tirgu un salīdzināju ar citiem līdzīgiem auto (Seat Altea XS, Toyota Corolla Verso, Opel Zafira). Izvēlējos Hondu pamatā 3 iemeslu dēļ - 1) uzrunāja krēslu koncepts 3+3, kas ir labāk nekā 5+2; 2) atsauksmes par Honda uzticamību un kvalitāti; 3) atsauksmes par Bensons Auto attieksmi pret klientu.
- pamazām rocība pieauga. Jau pēc gada gribējās auto, kas izskatās labāk, dārgāk un ceļ pašapziņu. Tā kā ar Honda jau bija ļoti laba pieredze, tad loģiski, ka arī pēc nākamā auto devāmies uz Bensons Auto. Pirkums spontāns, jo braucām "tikai paskatīties". Tā pasūtījām CR-V un to saņēmām divas nedēļas pirms piedzima otrais bērns. Šis CR-V bija samērā labi aprīkots. Par šo apraksts ir atrodas tepat portālā.
Lieliskā FR-V līzingu un lietošanu pārņēma sievastēvs. Vienu periodu biju to atkal pārņēmis savā lietošanā, bet nu jau atkal pēdējos 3 gadus ir pie sievastēva.
- 2009.gadā radās vajadzība pēc otra auto. Vispār nebija jautājumu, ka tai noteikti jābūt Hondai. Paņēmu mazlietotu (3 gadīgu) Jazz ar diezgan askētisku aprīkojumu - tikai priekšējie logi elektriski, bet galvenais, ka bija klimatkontrole. Ar Jazzu iepriekš nekad nebiju braucis. Braucu garām Nippon Auto (tolaik vēl atradās vecajā Bensons Auto vietā pie Spices). Placī stāvēja zilais brīnums. Starp citu iepriekšējais saimnieks arī bija iauto.lv lietotājs.
Šis Jazz man izcili nokalpoja 8 gadus. Izcili uzticams auto, nekad nekas nelūza, tikai apkopes un standartlietas.
- vecā Jazz vietā 2007.gadā paņēmu jaunu. Loģiski, ka Hondu un loģiski, ka Jazz. Beidzot ar robotizēto kārbu un ļoti labi aprīkotu.
- kad ar CR-V bija nobraukti 7 gadi, izdomājāt to nomainīt pret citu. Nevis tāpēc, ka bija slikts auto, bet tāpēc, ka gribējās atkal jaunu. Tā 2015.gadā braucām pēc jauna auto. Loģiski, ka braucām uz Nippon Auto un atkal pēc CR-V. Šoreiz jau tas bija ļoti labi aprīkots un visādā ziņā izcils, uzticams auto. Arī par šo var atrast aprakstu tepat portālā.
- tā kā ģimenē bija jau 3 bērni, pilnīgi spontāni kādā vakrā iedomājos, ka varbūt varētu padomāt par to, ka ģimenē otrais auto būtu nevis Jazz, bet kāds lielāks auto. Acīs iekrita Opel Zafira. Ar tādu nekad iepriekš nebiju braucis un pašam pieredzes ar opeļiem arī nebija. Nākamjā rītā aizbraucu uz Amserv Krasta mazlietoto placi un pāris dienu laikā tiku pie mazlietotas (3 gadīga) Opel Zafira ar 2 litru dīzelīti un ļoti labu aprīkojumu. Lēmums kā parasti spontāns. Auto iepatikās un uzreiz paņēmu. Citus variantus pat neapskatīju. Zinu, ka cena bija virs tirgus cenas, toties auto bija ar caurspīdīgu vēsturi un izcilā stāvoklī. Tikpat izcilu es to pārdevu pēc nepilnu 2 gadu lietošanas.
Sanāca gan tā, ka pirku to kā otro auto, bet Jazz tā arī palika pie manis. līdz ar to sanāca, ka jau bija 3 auto.
Pagāja pāris gadi un sapratu, ka īsti prātīgi tas nav, jo viens auto (pārsvarā CR-V) stāvēja ikdienā pagalmā nelietots, bet izmaksas tas prasīja.
Tāpēc tika pieņemts lēmums no viena auto šķirties. Jautājums - kura? Tā kā ģimenē jau bija 3 bērni un drīzumā bija jānāk pasaulē 4.bērnam, tad skaidrs, ka jāpārdod CR-V, ko arī izdarīju.
- vienā brīvā brīdī sāku prātot, cik ērti būs braukt visiem sešiem Zafirā un vēl ielikt bagažniekā ratus, līdz sapratu, ka laikam arī Zafira īsti nav ērts variants. līdz ar to pārdevu Zafira un 2018.gadā vietā paņēmu citu mazlietu auto:
- VW Multivan - divgadīgu, ar jaudīgāko no dzinējiem, DSG kārtbu un vidēji labu aprīkojumu. Pirkums kā parasti bija spontāns, bet noteikti nenožēloju.
Sanāk, ka divu auto (CR-V un Zafira) vietā iegādājos vienu - Multivan. Bet nu jau atkal apsveru domu pēc gada paņemt vēl vienu mazu auto, ar ko ikdienā uz darbu braukāt, jo Multivan ir super ērts, labs utt., bet nu uz darbu braukāt sanāk stipri dārgāk, kā, piemēram, ar Zafru.