Vernon, gājēja laišana nav kultūras jautājums gan. Tas 159. un 160. punktos ir atrakstīts kā pienākums!
Vēlreiz jautaju kas tieši ļauns un neglābjams notiks izpildot pienākumu laist gājēju?
Un kā gājējam, kurš neiet gājēju kursos, kādu nav un kādi nav obligāti, var noteikt - kad ir par tuvu vai kad pagadīsies kāds rupjš, bezkaunīgs pārkāpējs, kurš esot tikai mazliet nekulturāls ar savu dzelzs kasti negribēs laist? Kaut licis eksāmenu, kur viens no jautājumiem kā reizi ir par to, ka jālaiž?
Atbalstu CSDD viedokli- tikai ir viens jautājums- kad gājējs ir izlecis uz ielas par tuvu, bet kad vadītājs nemaz netaisās bremzēt? Un kā gājējam to bez speciālas apmācības saprast? Lietuvā par gājēja nelaišanu uz pārejas bija 6 soda punkti. Ātri vien iemācījās laist gājējus, jo tur soda punktu maksimums bija 10, ja nemaldos...
Vernon - video, kur autobuss 150 m pirms pārejas pat netaisās stāties ir kā reizi par PAMATOTU GĀJĒJU PRIEKŠROKU un potenciālu slepkavu ar nodomu pie stūres!
Vernon, au-u! Kur paliki?
Pastāsti, kas slikts ir pietiekamas distances ievērošanā?
Un jāsaprot tavi izrteikumi, ka pie Ozolniekiem paveicās? Tas ka pie sarkanā luksofora esi apstājies - tas arī - tev un pārējiem paveicās????
Vernon - divi gadījumi ar nogriešanos no šosejas Langstiņi - īsti tavi skolnioeki, kādam nogriežoties sakrauj vilcieniņā 3 mašīnas.
Otra video - distance lielāka, ātrumu samazinājumam un reakcijai atstāta vieta un laiks - visi normāli sabremzējas, nevienas avārijas, tikai kāds ņeķerpila biedējot pretīm braucošos visiem liek garām...
Ir kādi argumenti, kas ir par sliktu distancei? Vai paskaidrosi kāpēc distances atšķirības abos gadījumos nav no svara?
A pieprasīt no ceļa uzturētāja sakārtot pieturas maršrutā?
Klau, vecais marasmatiķi? Kāds man sakars ar autobusa pieturvietu izvietošanui? Domāju, kat tas ir jautājums pie "rofesionāļiem" no Rīgas satiksmes...
Un kas ta nu - no kurienes frāze, ka nu "pēkšņi" gaidi arī kaisītāju.
Agrāk šitādulažu nenesi...
parasti pārmācības bez iemesla nesākās.
ja sākās, tad tādiem gadījumiem pilnīgi nekādi noteikumu traktējumi nepalīdzēs
Manispēc jau varējau uzlikt bruģi augstāku pieturvietās - tipa baigigarš guļošais...
Bet cik sapratu no info plašsaziņs līdzekļos - tas esot saistīts ar gigasaskaņojumiem un ne mārrutka nekā tāda nebūšot...
točna, vai tikai rādījās? 
un interesanti no kurienes un uz kurieni tramvajs tur kursierēs un kā līdz tai avotenei nokļūs?
ziemā, un maziem noskrējieniem tā toč nav labākā izvēle - pilna pilsēta ar tīzeļkvēpiem...
Ja tie čaļi grib izvākt no centra mašīnas, tad lai atceras, ka prāva daļa ir tranzīts, kā arī daļa ir tā sauktais pustranzīts.
Rīgā visus pudeļkaklus rada dzelzceļa un Daugavas šķērsošana. Iedodiet vēl 2-3 (saprotu, ka dārgi) alternatīvas Daugavas šķērsošanai - un centrs uz sitienu kļūs tukšāks! Eksporta ielas galā, Miglrāvī un trešo paralēli dzelzceļa tiltam. Jau būs mierīgāk.
Tad vēl sakārtojiet dzelzceļa šķērsošanas (apmputējot pārbrauktuves) Pārdaugavā un Centrā - Ģertrūdes ielas galā, papildus vēl arī Teikā, Juglā, Sarkandaugavā- un skat - jau satiksme rimtāka...
Nu nav tā, ka visiem, kas spiežas uz 13. janvāra ielu, Valdemāreni, Lāčplēseni baigi vajag to centru... Ja būtu normāla iespēja - apbrauktu acis nemirkšķinot...
Par to šaubu nav, vienīgais gribas zināt tos varoņus, kuri tomēr nolēma, ka būs labi un pareizi pārrakt divas paralēlas un pilsētai svarīgas, es teiktu visai maģistrālas ielas tad, kad atvaļinājumi beigušies un iespējams laikapstākļi var būiski patraucēt kvalitatīvi pabeigt...
Nu no sērijas - vispirms ielā ieklājam asfaltu, lai drīz pēc tam varētu uzrakt dēļ pazemes komunikācijām... Vai tiešām darbu plānošana ir idejāla? Piemēra vērta un apsveicama?
Kas mainītos, ja Kr. Barona ielā slēgtu satismi pēc principa - vienu kvartālu slēdzam, atrokam, sakārtojam ko vajag, saliekam bruģi pa jaunam, pabeidzam UN TIKAI TAD ķeramies klāt nākamajam kvartālam? Nevis saliekam ķieģeļus, pa drusciņai atrokam pilnīgi visos kvartālos bruģi, kaut darba spēka visai ielai vienlaikus nepietiek un turam nebraucamu ielu visā tās garumā, kaut darbi ir tikai realizējami vienlaikus īsā posmā... Un paralēli slēgt vēl vienu ielu?
Man vienalga nav skaidrs, izņemot psihodēliju, kapēc tā vietā, lai garantetu drošību un pēc iespējas izvairītos no paša kļūdu sekām paša vadītam transportlīdzeklim un pēc iespējas precentīvi novērstu potenciālās bīstamības un to sekas citiem savā ceļa, kādam vēl ilgi pirms vecuma marasma iestāšanās vecuma, dzimusi ideja garantēt drošību tam, kuram viss pajāt, kaut kur jāsteidzas, kam nav laika un vēlmes pašam sevi sargāt un garantēt drošību citiem, kurš pie pirmās iespējas grib uztriekties vai kaut ko paģēr no tiem, kas pagadījušies tam ceļā... Tiem, kam bremžuguņi ir bezsakarā mirgojošas lampiņas, un nav spēja atšķirt vai ceļā esošs šķērslis ir stacionārs vai kustīgs...
Kur tā jāskrien un kas tas par reāli ilgstošu traumatisku, kliedzošu pašsvarīguma un uzmanības deficīta sindromu, apvienojumā ar disleksiju un nespēju izprast kompleksus noteikumus?
Bet ielai teju VISI posmi ir pārrakti un apķieģeloti... Un paralēli arī Avotu iela ir saķieģeļota.
Reāls bravo RD SatDepam!
Parasts sabiedriskai autobuss vai skolēnu autobuss?
Ja skolēnu autobuss, kāpēc nebija aprīkots ar zīmēm?
Un vienalg a- sabraukt sīko 8:00 no rīta pie skolas - tā nav īstā vieta, kur visu vainu uzkraut sīcim vai visu vainu uzkraut autobusa šoferim...
Katram autovadītājam pašam ir jāredz kur tas brauc!
Un vēl - Vernon, ierakstīšu šeit, jo ziņā jau vēsturē, par nobraukto pie skolas sīko.
Kā ar šo CSN punktu:
165. Tuvojoties apturētam transportlīdzeklim, kuram uzstādīta bērnu grupas pārvadāšanas pazīšanas zīme, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu apturēt transportlīdzekli un palaist garām bērnus, kas šķērso brauktuvi.
Vernon - kārtīgi izlasi 159. un 160. punktu, tie visai skaidri norāda KAM uz gājēju pārejas ir priekšroka! Vai gribi teikt, ka zīme neregulējamā gājēju pāreja ir tāda - aiz neko darīt izveidota ceļa zīme? uz kuras auto vadītājs var laist un var nelaist gājēju? Tipa gribu - palaižu, negribu - nelaižu? Vai vēl labāk - ja aiz muguras brauc laist negribošs vernons ar jaunāks modeļa setru - man ir kaut jābrauc nost tas gājējs?
Es samazinu pirms tās gājēju pārejas, kur redzu potenciālu gājēju. Ir bijuši gadījumi, ka tur ķooķa vienkārši atradusi vietu, kur balsot mikriņu un nemaz netaisās iet pāri. Un? Ja man ir slikta pārskatāmība (šķērslis, krūmi utt.) es samazinu BEZ FILOZOFĒŠANAS! Gabals nost nelūst.
Un ja man kāds priekšā samazina ātrumu pirms gājēju pārejas (dīvainā kārtā es tomēr to spēju ieraudzīt aiz pa priekšu braucēja - arī fūras, kā arī pat ja nav skaidrs ātruma samazināšanas iemesls), man nav ilūziju, ka jādara tas pats, pat, ja pa priekšu braucējs neizkarina nekādas ķermeņa daļas pa logu. Pagaidām neko neesmu nokavējis...
Cik garš ir normāls stāšanās ceļš no 50 km/h un cik īsāks skaitās ekstremāls? Un cik metri pilsētā ir satiksmei droša distance? Un kāpēc un KĀ zīme dodiet ceļu, sarkanā gaisma luksoforā vai gājēja uz gājēju pārejas laišana var "pēkšņi" apzagt laikā un telpā "ņeķerpilu" aiz muguras?
Ar ko praktiski atšķiras zīme dodiet ceļu no ceļa zīmes - neregulējama gājēju pāreja?
Un vai šīs abas zīmes attiecas tikai uz pa priekšu braucēju?
Kas liek braukt tik ātri un tik tuvu, ka neredzi, kādas zīmes ir uzstādītas un kas notiek aiz pa priekšu braucēja?
Vernon, nepļurksti te par kaut kādu nesaistītu Liepājas ielu un kaut kādu opi - par to neviens neko tev nejautāja un nelūdza iepīt blakus stāstus...
Kurš vainīgs, ja pie neregulējamas gājēju pārejas laižot cilvēku vai pie regulējamas ar sarkano gaismu ir sitiens pakaļā - KURŠ VAINĪGS? Priekšā stāvošais negarantētājs, vai pakaļā ir tas, kurš pakaļā?
UN tātad - stāvi pie sarkanā pie gājēju pārejas un šitāds kabluks ieliek pakaļā - kurš vainīgs?
Bremžuguņi taču nedodot priekšrocību bremzēt, kā arī tiem nav stop signāla statuss...
Varēji vēl izdomāt busa vietā, ka tas atkal dos pa pederi un visu distanci norakt podā, un kraut pakaļā, jo distanci garantējot pa priekšu braucējs...
Ša dzirdēsi dziesmu, ka pie busam programmētajiem griestiem 100 km/h, kurus īsti te nav kur legāli attīstīt, ierobežotāju lika uz vecām riepām, tagad ir jaunas ūberbieza slāņa navarkas un esot pieļaujama 10% kļūdiņa, lūk arī sanāk "legālie" 115... 
Klau, vernon - kā gājējs šeit mēģināj traucēt braucošos?
Khmm, cik noprotu "nevainīgi" saprogrammējamo dzineja ECUmsaražoja Bosch. Teica, ka tam ECU esot tāda iespēja, tikai to neizmantojiet, tikai testu nolūkos, labi?
Un tad piegādāja nevis dažus (da kaut dažus simtus) šādu motora vdības bloku, kas patiešām būtu pietiekami dajebkādu testu veikšanai,bet simtiem tūktošus!
Ar tekstu - tiem visiem ir šī fīča, net neizmantojiet, ja...
Sanāk auto ražotāji ir vainīgi pie tā, ka kāja paslīdēja par šīs funkcijas izmantošanas,net Bosch balts un pūkains? Kas lika tādu režīmu produkcijas vadības blokos atstāt, nenobloķēt?
Starp citu vai maz ir iespējams sasniegt izmešu normas? Nu tā, ka tas nav tikai normatību izstrādātāju tikai teorētiski excel lapā iespējamais, kam nav izredžu realā dzīvē?
Cik nopratu, lai vismaz samazinātu NxOx daudzumu, ir vajadzīga papildus degviela, kas savukārt palielina patēriņu.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Tas skaidrs, bet kā gājējam noprast, ka 150 metrus attālumā esošais nebremzēs?
Vārdu sakot - arī tomēr sludini bezkaunību?
Manuprāt, kādi 4-6 soda punkti par gājēja nelaišanu, ātri vien sakārtos situāciju...