Tobiš, viss ir slikti, bet labāku neko piedāvāt nevaru? Tipisks īdētājs.
Kas attiecas uz braukšanu dzērumā - tieši šī iemesla dēļ es nebrauktu, ja būtu dzēris vairāk kā par vienu glāzi vīna pēdējās stundas laikā, pat ja būtu možs kā gurķītis - jo, ja uzraušos, būs lieli izdevumi plus jābrauc ar sabiedrisko plus sabojāta reputācija plus apgrūtināta ikdiena, jo nevarēšu kaut vai pie klientiem aizbraukt, nerunājot par pusdienām. Jā, man divas glāzes neko nedod, bet tādi, kam dod gan. Un nav policista uzdevums izsekot, kuram 2 glāzes dod pa galvu, kuram nē. Iespējams, arī man no rīta iedotu, neesmu mēģinājis, bet policistam tam nav jāseko. Pie šī vēl - kāpēc latvieši, kas šeit mēdz pārsniegt ātrumu (jā, pie tiem piederu arī es - ja ir normāla šoseja, atļaujos braukt vidēji ar 120-130 pa taisnajiem gabaliem), to neatļaujas, piemēram, Skandināvijas valstīs? Arī piemērs uz mani, augustā biju Norvēģijā un ar nomas auto ap pusotru tūkstoti nobraucu - visu ceļu čekoju spidometru. Tāpēc, ka tur ir milzīgi sodi par ātruma pārsniegšanu jau virs 10 km/h un iespējas no tiem izvairīties praktiski nav. Un tas ir ar visu skandināvu domāšanu. Atceros, ka 18 gadu vecumā, kad biju ASV, atļāvos tādu trakulību kā braukšanu bez tiesībām, jo zināju, ka tur bez iemesla neviens auto netur. Par vienu reizi gandrīz trieka paķēra, jo vienā mazpilsētas krustojumā pretī brauca poliči un dīvaini nolūrēja, bet, nu, neko. Ar šodienas domāšanu domājot, pasarg Dievs, ja kas būtu noticis. Un te parādās - taisnība savā ziņā ir, primāri ir jāmaina sabiedrības domāšana, ka likumi ir jāievēro, nevis jādomā, kā tos apiet un jāmeklē caurumi procesuālajās darbībās. Bet tas notiek ļoti lēni. Lai nu kā, naudas šķērdēšana vai kas cits, bet uzskatu, ka, ja reidā ir apturēts kaut viens pālībraucējs, tad tā šķērdēšana ir tā vērta un visas tās tavas bļaušanas par nepatiesu apturēšanu ir kaķim zem astes, jo tikpat labi viņš varētu izraisīt negadījumu, kurā cieš kāds man tuvs cilvēks.