Neliels ieskats automobiļa elektrības ražošanas darbības principos tiem, kas fiziku nav mācījušies. Tātad trīs pamatelementi - akumulatora baterija, sprieguma regulators un ģenerators. Savukārt ģenerators sastāv no rotora, statora un taisngrieža. Darbības princips - no akumulatora caur sprieguma regulatoru, caur oglīšu sukām uz statoru tiek padota strāva, kas plūstot tinumos veido magnētisko lauku. Ja ģeneratora rotoru negriezt, tas ir arī viss, nekas netiek ražots Rotoram griežoties tā mainīgais magnētiskais lauks (jo rotors griežas) inducē strāvu statora tinumos. Tā kā rotora magnētiskais lauks griežoties ir mainīga virziena, tad arī inducētā strāva ir sinusoidāla, līdzīgi kā mūsu dzīvokļos maiņstrāva. Taču tādēļ, ka visi automobiļu ražotāji "nesaprotamu" iemeslu dēļ
automobīļa elektrotīklos grib līdzstrāvu, tad statora tinumu vienā galā pieslēdz taisngriežu diodes, kas nogriež (nelaiž cauri) pusi no sinusoīdas. Rezultātā 'provodkā nonāk kaut kas līdzīgs līdzstrāvai
Inducētā strāva (un protams spriegums) ir atkarīga no ierosmes strāvas un no rotora magnētiskā lauka rotācijas ātruma. Ja nebūtu regulatora, tad pieaugot motora apgriezieniem pieaugtu spriegums, līdz ar to strāva un spuldzītes, pleijeri un citi važni pribambasi viens divi pārdegtu
Tāpēc sprieguma regulators pieaugot apgriezieniem (līdz ar to spriegumam ģeneratora izejā) samazina ierosmes strāvu. Pie konstantiem apgriezieniem ieslēdzot papildus patērētājus (piemēram lielo bumsi bumsi vai miglas, dibensildītāju u.t.t.) spriegums tīklā samazinās, uz ko regulators momentāni reaģē palielinot ierosmes strāvu rotora tinumiem un spriegums pieaug. It kā varētu tā līdz bezgalībai, taču ir daži sīki aspekti, kas to padarīšanu (to pašu ģeneratora jaudu) ierobežo. Pirmkārt - statora tinumu diametrs. Plūstot caur tiem strāvai tie silst. Jo lielāks tinuma vada šķērsgriezuma diametrs, jo lielāku strāvu caur to var izlaist. Taču visu nosaka izmēri, cik daudz un kāda diametra tinumus mēs varam iestūķēt zem kapota liekamajā ģeneratora korpusā. Tāpēc pieaugot ģeneratora noslodzei pienāk brīdis, kad tinumi skarsīs par daudz, tos izolējošā laka sadegs un stators vairs nebūs lietojams. Tiesa, ģeneratora ražotājs nav muļķis un paredz ierosmes strāvas ierobežojumu, līdz ar to pie pārāk lielas slodzes ģeneratora spriegums krīt un barošanā līdz drošinātāju izdegšanai iesaistās akumulatoru baterija.
Otrs ierobežojošais elements ir diodes, tās arī ir paredzētas noteiktai strāvai. Arī tās var pārdegt pie pārāk lielas slodzes.
Kā vajadzētu secināt no augstāk rakstītā, pašā ģeneratora konstrukcijā kaut ko mainīt ir visai riskanti, ja pat ne neiespējami mājas apstākļos. Paliek variants palielināt apgriezienus, ka te viens ieteica - uzlikt mazāku skriemeli. Iespējams, ka izdosies izspiest kādu rezervi, taču jāņem vērā, ka pieaugs noslodze uz siksnu, domāju, ka tas samazinās tās mūžu un pie lielākām slodzēm tā vnk sāks svilpot un degt, bet ģenģeri negriezīs.
Tāpēc ja tik ļoti trūkst, tad ir jādomā par jaudīgāka ģenģera uzlikšanu, kas iespējams radīs problēmas ar stiprinājumiem, vietu, piedziņu u.t.t. A visvienkāršākais - nomainīt autiņu uz lielāku Runā, ka lielajai Scanijai var daudz patērētājus sakārt
Centis_Nuudele rakstīja:
Pirmais rakstīja: lai paceltu jaudu ir jāpaceļ vai nu strāvās stiprums vai spriegums, to tak māca kādā pamatskolas n-ajā klasē
Savukārt pēc ôma onkuļa likuma sanāk, ka strāvas stiprums I=U:R.
No šejienes - samazinot tinumu pretestību, dabūs lielāku I.
Lai tak čoms pacīnās, vai mums žēl
Toties samazinoties vadītāja temperatūrai samazinās pretestība. Tobiš vajag ģenģerim kūlerus apkārt