Mani interesē vai ģenim var pacelt jaudu? Un pats saviem spēkiem? Tikai nesakiet, lūdzu, "nafig tev to vajag un nopērc citu ģeni" un tādā garā, jo situācija ir tāda, ka tiešām vajadzētu pacelt jaudu un pašam ļoti interesē tādas elektrolietas- tā ka labprāt paķimerētos...
tad kau tev vajadzeeju-elektronikas pulcinjaa- raimi par konsultantu
tak vecs/lietots maksaas ap 25,-ls,nu max 50(exkluziivs),kur jeega njemties.
neaizmirsti ka vajadzees arii generatoru paartiit-lielaakai jaudai. diodes tiltinjaa lielaakai jaudai. un ja vadi resnaaki-tad korpuss diezin vai vecais derees.
Mani interesē vai ģenim var pacelt jaudu? Un pats saviem spēkiem? Tikai nesakiet, lūdzu, "nafig tev to vajag un nopērc citu ģeni" un tādā garā, jo situācija ir tāda, ka tiešām vajadzētu pacelt jaudu un pašam ļoti interesē tādas elektrolietas- tā ka labprāt paķimerētos...
Mani interesē vai ģenim var pacelt jaudu? Un pats saviem spēkiem? Tikai nesakiet, lūdzu, "nafig tev to vajag un nopērc citu ģeni" un tādā garā, jo situācija ir tāda, ka tiešām vajadzētu pacelt jaudu un pašam ļoti interesē tādas elektrolietas- tā ka labprāt paķimerētos...
Paldies
Izskatās, ka tā ir tikai vnk naiva interese. Ja būtu darītājs ar kaut nelielām priekšzināšanām, tad šis jautājums te neizskanētu, jo pats būtu sapratis, kas pie kā turās. Interese pati par sevi ir apsveicama, tikai man nav saprotams šis "labprāt paķimerētos" Tas izklausās tāpat, kā aiziet uz operāciju zāli un palūgt, lai palaiž paķimerēties ap pacientu. Jo interese tak ir!
Neliels ieskats automobiļa elektrības ražošanas darbības principos tiem, kas fiziku nav mācījušies. Tātad trīs pamatelementi - akumulatora baterija, sprieguma regulators un ģenerators. Savukārt ģenerators sastāv no rotora, statora un taisngrieža. Darbības princips - no akumulatora caur sprieguma regulatoru, caur oglīšu sukām uz statoru tiek padota strāva, kas plūstot tinumos veido magnētisko lauku. Ja ģeneratora rotoru negriezt, tas ir arī viss, nekas netiek ražots Rotoram griežoties tā mainīgais magnētiskais lauks (jo rotors griežas) inducē strāvu statora tinumos. Tā kā rotora magnētiskais lauks griežoties ir mainīga virziena, tad arī inducētā strāva ir sinusoidāla, līdzīgi kā mūsu dzīvokļos maiņstrāva. Taču tādēļ, ka visi automobiļu ražotāji "nesaprotamu" iemeslu dēļ automobīļa elektrotīklos grib līdzstrāvu, tad statora tinumu vienā galā pieslēdz taisngriežu diodes, kas nogriež (nelaiž cauri) pusi no sinusoīdas. Rezultātā 'provodkā nonāk kaut kas līdzīgs līdzstrāvai Inducētā strāva (un protams spriegums) ir atkarīga no ierosmes strāvas un no rotora magnētiskā lauka rotācijas ātruma. Ja nebūtu regulatora, tad pieaugot motora apgriezieniem pieaugtu spriegums, līdz ar to strāva un spuldzītes, pleijeri un citi važni pribambasi viens divi pārdegtu Tāpēc sprieguma regulators pieaugot apgriezieniem (līdz ar to spriegumam ģeneratora izejā) samazina ierosmes strāvu. Pie konstantiem apgriezieniem ieslēdzot papildus patērētājus (piemēram lielo bumsi bumsi vai miglas, dibensildītāju u.t.t.) spriegums tīklā samazinās, uz ko regulators momentāni reaģē palielinot ierosmes strāvu rotora tinumiem un spriegums pieaug. It kā varētu tā līdz bezgalībai, taču ir daži sīki aspekti, kas to padarīšanu (to pašu ģeneratora jaudu) ierobežo. Pirmkārt - statora tinumu diametrs. Plūstot caur tiem strāvai tie silst. Jo lielāks tinuma vada šķērsgriezuma diametrs, jo lielāku strāvu caur to var izlaist. Taču visu nosaka izmēri, cik daudz un kāda diametra tinumus mēs varam iestūķēt zem kapota liekamajā ģeneratora korpusā. Tāpēc pieaugot ģeneratora noslodzei pienāk brīdis, kad tinumi skarsīs par daudz, tos izolējošā laka sadegs un stators vairs nebūs lietojams. Tiesa, ģeneratora ražotājs nav muļķis un paredz ierosmes strāvas ierobežojumu, līdz ar to pie pārāk lielas slodzes ģeneratora spriegums krīt un barošanā līdz drošinātāju izdegšanai iesaistās akumulatoru baterija.
Otrs ierobežojošais elements ir diodes, tās arī ir paredzētas noteiktai strāvai. Arī tās var pārdegt pie pārāk lielas slodzes.
Kā vajadzētu secināt no augstāk rakstītā, pašā ģeneratora konstrukcijā kaut ko mainīt ir visai riskanti, ja pat ne neiespējami mājas apstākļos. Paliek variants palielināt apgriezienus, ka te viens ieteica - uzlikt mazāku skriemeli. Iespējams, ka izdosies izspiest kādu rezervi, taču jāņem vērā, ka pieaugs noslodze uz siksnu, domāju, ka tas samazinās tās mūžu un pie lielākām slodzēm tā vnk sāks svilpot un degt, bet ģenģeri negriezīs.
Tāpēc ja tik ļoti trūkst, tad ir jādomā par jaudīgāka ģenģera uzlikšanu, kas iespējams radīs problēmas ar stiprinājumiem, vietu, piedziņu u.t.t. A visvienkāršākais - nomainīt autiņu uz lielāku Runā, ka lielajai Scanijai var daudz patērētājus sakārt
a mosh beidz njemties un piekabini savam aparatusam 2 gjeneratorus nemaz ar ne tik gruuti, protams, mehanikja darbu bus vairak kaa elektrijka, tachu risinajums taads pastav
viktors1961 rakstīja: ....no akumulatora caur sprieguma regulatoru, caur oglīšu sukām uz statoru tiek padota strāva, kas plūstot tinumos veido magnētisko lauku...../c]
stators ir tas, kas stāv uz vietas (līdzīgi kā akumulators), līdz ar to nikujā nav īpašas nepieciešamības caur oglīšu sukām tur kautko padot
viktors1961 rakstīja: ....no akumulatora caur sprieguma regulatoru, caur oglīšu sukām uz statoru tiek padota strāva, kas plūstot tinumos veido magnētisko lauku.....
stators ir tas, kas stāv uz vietas (līdzīgi kā akumulators), līdz ar to nikujā nav īpašas nepieciešamības caur oglīšu sukām tur kautko padot
Ģenerators
Sveiki!
Mani interesē vai ģenim var pacelt jaudu? Un pats saviem spēkiem? Tikai nesakiet, lūdzu, "nafig tev to vajag un nopērc citu ģeni" un tādā garā, jo situācija ir tāda, ka tiešām vajadzētu pacelt jaudu un pašam ļoti interesē tādas elektrolietas- tā ka labprāt paķimerētos...
Paldies