Degvielas taupīšana. II daļa 20

No Talsiem uz Rīgu braukt ir lētāk nekā otrādi

Savu, iespējami labu parlamentu ievēlēsim. Tomēr brīnumi nenotiks. Pie tās pašas nu jau gandrīz pierastās taupības vien nāksies turēties. Arī degvielas taupības.

Un ceļš uz to ir tava personīgā statistika. Auto tehniskā stāvokļa, braukšanas ieradumu, maršrutu analīze. Šajā kompleksā, izrādās ir viens noslēpums, vienas lamatas, kurās savus secinājumus vari sačakarēt un pie nevajadzīgas rīcības nonākt. Atzīšos – 40 gadus nobraucis, to atklāju tikai aizvadītajā vasarā.

Foto: Atis Jansons

Nu nav kaut kas kārtībā...

Vismaz 25 mēneša dienas pilsētā. Vidējā patēriņa skaitļi mani apmierina – virs 10 tie uzkāpj tikai bezcerīgu sastrēgumu stundās, Un „korķu” šogad mazāk. Citādi – 8,5. Nav slikti pusotras tonnas smagam auto un aktīvam stilam.

Izraujos uz Usmu. Pie Tukuma – tie paši pilsētas cipari. Laikam ātri esmu braucis. Vai pretvējš no jūras stipri pūš. Pūre. 9,5. Kas, velns, notiek? Riepas mīkstas? „Tankā” pārbaudu, vienu mazliet piepūšu. Talsu krustojums – 10,2...  Gara acīm, tā teikt, jau redzu vizīti servisā, sveču vai gaisa filtra maiņu, datora regulēšanu, cenas, kas šī mēneša budžetā nav ierēķinātas. Līdz Usmas krustam, prātīgi pedalējot, palienu atpakaļ zem desmit, tālāko pieaugumu norakstu uz grants seguma pretestību. Un rēķinus aizmirstu. Jāķer zuši.

Mājupceļā sāku rēķinus no nulles. Līdz Talsiem neko daudz jēdzīgāku kā šurp braucot nesaskaitu, toties pie Tukuma jau esmu sasniedzis tīkamus 8 l/100 km, Rīgas pievārtē datoriņš mani nomierina pavisam. Nevajag apkopi.

Bet nākamajā brīvdienu tūrē atkal šķiet – nu nav kaut kas kārtībā...

Altimetrs un litri

Šķietamo mistiku atšifrē modernās tehnoloģijas. Šoreiz jau Rīgā esmu ieslēdzis GPS (tiem, kas piemirsuši, atgādinu – globālā pozicionēšanas sistēma) aparātiņu, kura displejā pamanu agrāk nelietotu (vai neievērotu) skaitli – augstums virs jūras līmeņa. Pie mājas Bolderājā – 6 metri, Ķemeru krustā – 13. Tālākajos desmit kilometros, kur „uz aci” ceļš līdzens kā galds, rādījums pieaug par veseliem 40 metriem. Nākamajos 40 kilometros sasniedz triju ciparu skaitli. Lūk, jums atbilde: arī Latvijā ir reljefs, ir ceļu posmi, kuros degvielas patēriņa mērījumi nebūs izskaidrojami bez topogrāfiskām un ģeogrāfiskām  piebildēm.

Tajos tava auto dzinējs ne tikai cīnās ar līdzenumā parasto rites un aerodinamisko pretestību, bet arī ceļ svaru pa vertikāli. Tonnu vai krietni vairāk ceļ, gravitācijas spēkam rijīgi pretojoties. Internetā atradu zēnus no kalnainākām zemēm, kuri šo darbiņu matemātiski apskaitļojuši un konstatējuši, ka acij nemanāms nieka viens kāpuma grāds (tas ir aptuveni 17 metru uz kilometru) vienmērīgā kustībā palielina nepieciešamo jaudu par 25 procentiem. Vienmērīgā, rāmā kustībā. Ja kāpumā brauksiet ātri, apdzīsiet, paātrināsieties – zaudējumi būs vēl lielāki. Nobraucienos visu atgūsiet? Ne gluži. Lai to izdarītu, būtu jāļauj automobilim ripot ātri, ko neļauj satiksmes noteikumi un kavē augoša gaisa pretestība. Tātad – pat Latvijas mērenais reljefs vietumis ir kārs rīma. Sevišķi tad, ja tavs auto smags.

Uz Bausku vai Pērnavu

Braucot uz Lietuvu vai Igauniju ekonomijas dati tiks kropļoti vismazāk. Laba testiem ir arī Daugavpils šoseja aiz Skrīveriem – tur, sasniegusi 100 metru augstuma atzīmi, tā tālāk ir praktiski līdzena. Sava mīļā A10 bildīti pievienoju. Neko labāka nav A9 (Liepāja). Sevišķi ceļa daļa līdz Brocēniem, kuri izrādās ir 100 metrus augstāk par Kalnciema pļavām. Vēl viena augstiene šajā ceļā ir pie Kalvenes.

Visaugstākā no mūsu maģistrālēm ir A2 – uz Siguldu, Cēsīm un Alūksni. 100 metru augstumu tā sasniedz jau pie Siguldas. Smiltenes apkārtnē altimetrs pārsniedz 200 m atzīmi, tad nokrītas līdz 100, bet tuvojoties Igaunijas robežai uzrāpjas gandrīz līdz 250.

Kā iegūt sava maršruta augstuma atzīmes un no tām izrietošu taupības eksperimentu precizitāti? Jau teicu par GPS. Iespējams, ka pat tavs jaunais mobilais telefons augstuma mērīšanu piedāvā. Tā gan būs precīza tikai tad, ja satelītu uztvērējam būs brīvs skats uz debesīm – tātad priekšējā paneļa dziļumā pie vējstikla.

Foto: neogeo.lv

Interneta lietotājiem jebkura pasaules maršruta punktu augstuma nolasīšanu piedāvā „Google” kartes. Ieslēdziet trīsdimensiju režīmu, virziet kursoru pa karti, apakšējā lodziņā zibēs cipariņi. No 300 metriem Gaiziņa apkārtnē līdz 4000 Alpos. Maršrutu kritumus un kāpumus glītā grafikā zīmē uz „Google” bāzes veidots „reljefa lasītājs”, kuru variet atrast adresē www.neogeo.lv.

Lai brauciens gudrs un taupīgs!