Rosinās CSDD valstij izmaksājamās dividendes samazināt līdz 13% 1

 

Foto: iAuto.lv/Ilustratīvs attēls

Nozare.lv | 29.oktobris 2018 7:48

Satiksmes ministrija (SM) rosinās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valstij izmaksājamo dividenžu apmēru par 2017.gadu samazināt līdz 13% jeb 479 840 eiro, liecina Ministru kabinetā (MK) iesniegtais rīkojuma projekts.

SM sagatavojusi rīkojuma projektu "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmesdrošības direkcija" peļņas daļu par 2017.gadu", kuru MK izskatīs sēdē 30.oktobrī. Tā mērķis ir noteikt atšķirīgu dividendēs valsts budžetā iemaksājamo daļu no peļņas par 2017.gadu, nodrošinot CSDD peļņas daļas novirzīšanu kapitālsabiedrībai deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildes finansējumam.

Ministrija skaidro, ka atbilstoši likumam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij, 2018.gadā (par 2017.gadu) nosaka un aprēķina 80% apmērā un 2019.gadā (par 2018.gadu) 85% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības peļņas, ja šajā likumā nav noteikts citādi. MK var pieņemt lēmumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu.

Ievērojot izmaiņas, kas šī gada 1.janvārī stājās spēkā Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa likumdošanā un grozījumus MK noteikumos par gada pārskata un konsolidētā gada pārskata likuma piemērošanu, kas saistīti ar atliktā nodokļa saistību atlikumu norakstīšanu, kapitālsabiedrības peļņas postenī par pērno gadu iekļaujami papildu 1,46 miljoni eiro. Tādejādi likumdošanas izmaiņu rezultātā CSDD 2017.gada neto peļņa 2,31 miljoni eiro palielināma par atliktā nodokļa saistību summu, kā rezultātā CSDD 2017.gada neto peļņa ir 3,77 miljoni eiro. Rezultātā CSDD minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa būtu trīs miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā plānots.

SM norāda, ka CSDD plānojusi veikt trīs lielus investīciju projektus. No 2018.-2020.gadam par 3,1 miljonu eiro plānots pārveidot klientu apkalpošanas centru Jelgavā un par 2,5 miljoniem - Tukumā, savukārt no 2017.-2020.gadam par 2,2 miljoniem eiro pārbūvēs Rīgas klientu apkalpošanas centru.

Atliktā nodokļa saistību atlikumu summa 1,46 miljoni eiro uzkrāta ilgtermiņā un šādas summas iekļaušana peļņas postenī rada pienākumu kapitālsabiedrībai veikt dividenžu izmaksu, kas liegtu iespēju CSDD nepiesaistot aizņemtos finanšu līdzekļus, par saviem līdzekļiem realizēt minētos projektus. Tāpat tas apgrūtinātu saimniecisko darbību un radītu draudus kapitālsabiedrības finanšu stabilitātei.

Šī iemesla SM rosinājusi lemt par valstij dividendēs izmaksājamās 2017.gada peļņas daļas teju 1,2 miljonu eiro apmērā samazināšanu.

Tā kā finansējums vidējā termiņa darbības stratēģijā noteiktiem investīciju projektiem nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, jo tiek izlietots deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu realizācijas nodrošināšanai. Samaksājot dividendēs noteikto procentuālo apjomu un realizējot stratēģijā plānotās investīcijas, lai novērstu draudus kapitālsabiedrības finanšu stabilitātei, kapitālsabiedrība var nokļūt situācijā, kad būs jāpiesaista vairāk aizņemtā kapitāla, kas galvenokārt var atsaukties uz kapitālsabiedrības sniegto pakalpojumu tarifiem un radīt negatīvu ietekmi uz kapitālsabiedrības ilgtspējīgu attīstību.

CSDD kopš 2015.gada četrās kārtās realizē fotoradaru iegādi un uzstādīšanu. 2015.gadā tika realizēta 1.kārta, iegādājoties 16 fotoradarus, 2016.gadā - 2.kārta, iegādājoties 24 fotoradarus un 2017.gadā - 3.kārta, iegādājoties 20 fotoradarus. 2018.gadā realizējama 4.kārta, kuras laikā par 2,9 miljoniem eiro iegādājami 40 fotoradari un izbūvējamas to pamatnes. Atlikums no iepriekšējā finansējuma ir 1,58 miljoni eiro, tāpēc 4.kārtas finansēšanai papildu novirzīti 1,37 miljoni eiro no CSDD pērnā gada peļņas.

Ņemot vērā, ka dividende tiks izmantota, lai sasniegtu valsts stratēģijā noteikto nefinanšu mērķi, MK var noteikt atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Šādi uz peļņas rēķina tiek veikta kapitālsabiedrības ekonomiskās attīstības finansēšana.

Ievērojot iepriekš minēto, SM ierosina MK pieņemt lēmumu, ar kuru atļaut noteikt kapitālsabiedrībai atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu

Projekts paredz, ka peļņas daļa par 2017.gadu 1,37 miljonu eiro apmērā tiek novirzīta stacionāro fotoradaru iegādei, valsts budžetā tiek iemaksāti 479 840 eiro jeb 13% peļņas, bet atlikusī peļņas daļa - 51% tiks izlietota sabiedrības stratēģijā plānoto investīciju projektu realizēšanai.

 
1 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
zinu 29.oktobris 2018 17:03
3 0 Atbildēt

Ventiņos priekšnieks ir ģimenei pietuvināts ieliktenis. Liepājā arī. Kāda suņa pēc jaunā valdība dos visādiem ielikteņiem papildus naudu, ko notērēt ar ģimeni saistīto mērķu vārdā!

 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Volkswagen dienesta auto lietotājiem “piegriež skrūves” 2

Volkswagen sistēmā strādājošajiem darbiniekiem, kas izmanto dienesta auto, būs jārēķinās ar stingrākiem noteikumiem uz to lietošanu un tēriņiem. Lasīt vairāk

 

Eksperiments: Kā satiksmes izmaiņas Grīziņkalnā ietekmē operatīvo dienestu darbu (+ VIDEO) 10

Vakarvakarā Grīziņkalna apkārtnē Rīgā atkal valdīja saspringta gaisotne. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests tur veica speciālu pārbaudi, lai noskaidrotu, vai jaunie modālie filtri, kas kavē auto tranzītu, neaizsprosto ceļu glābējiem. Secinājums – betona kluči un šaurās apkārtnes ielas, operatīvo tehniku burtiski iesprosto. Lasīt vairāk

 

Rīgā piezemējies Cupra Formentor VZ5 (+ VIDEO) 3

Pasaulē ir tikai divas automašīnas, kurās rūc pieccilindru turbodzinējs no Audi RS3. Viens no tiem ir pats RS3, bet otrs - Cupra Formentor VZ5. Un tagad Autobrava Motors Cupra “garāžu” sasniedzis modernizētais VZ5. Lasīt vairāk

 

Audi atsauks gandrīz 100 000 elektriskos e-tron quattro un Q8 e-tron 7

Servisos būs jānovērš defekts, kas saistīts ar bremžu pedāli. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti