AT: Policijas darbiniekus pret pašu gribu filmēt nedrīkst, ja viņi netiek anonimizēti 12

Situācijās, kad persona veic valsts deleģētās publiskās funkcijas, tai ir tiesības uz noteiktu privātās dzīves aizsardzības līmeni, proti, arī policijas darbiniekiem ir tiesības kontrolēt sava attēla izmantošanu, šāds secinājums izriet no Augstākās tiesas (AT) sprieduma.

AT bija nonācis strīds starp kādu personu un Datu valsts inspekciju (DVI), kas šai personai lika no interneta izdzēst tās ievietotu video ar policijas iecirknī redzamiem likumsargiem. Iepriekšējās tiesu instancēs prasītājs bija zaudējis.

AT pārstāve Baiba Kataja aģentūru LETA informēja, ka AT uzskata, ka pieteicēja darbībā - filmējot likumsargus - neesot panākts "taisnīgs līdzsvars starp tiesībām uz vārda brīvību un privātās dzīves neaizskaramību".

AT par nepamatotiem uzskata pieteicēja argumentus, ka policijas darbinieku filmēšana laikā, kad viņi pilda dienesta pienākumus, neskar viņu privāto dzīvi. AT uzskata, ka pat situācijā, kad persona veic valsts deleģētas publiskas funkcijas, tai ir tiesības uz noteiktu privātās dzīves aizsardzības līmeni. Pretējā gadījumā tiktu aizskarta tiesību uz privāto dzīvi būtība, padarot tiesības bezjēdzīgas. Tādējādi arī policijas darbiniekiem ir tiesības kontrolēt sava attēla izmantošanu.

AT spriedumā norādīja, ka tiesību normas paredz saskaņot divas pamattiesības - no vienas puses, privātās dzīves neaizskaramību un, no otras puses, vārda brīvību. Pieteicējs nav paskaidrojis, kāpēc uzskatīja par būtisku informēt sabiedrību par policijas darbinieku rīcību. Pieteicējs, īstenojot savas tiesības uz vārda brīvību, nav izvairījies no iejaukšanās policijas darbinieku privātajā dzīvē, jo tādu pašu mērķi varēja sasniegt anonimizējot videoierakstu tā, lai nebūtu iespējams identificēt konkrētus policijas darbiniekus.

Iepriekš AT bija apturējis lietā tiesvedību, lai uzdotu prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai un noskaidrotu, vai tādas personas darbības, kādas ir apskatītas konkrētajā lietā - policijas iecirknī nofilmēti policijas darbinieki dienesta pienākumu veikšanas laikā, un nofilmētais videomateriāls ievietots internetā, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti piemērošanas jomā. Tāpat AT vēlējās noskaidrot, vai Direktīva ir interpretējama tādējādi, ka iepriekš minētās darbības var uzskatīt par personas datu apstrādi žurnālistikas nolūkos Direktīvas 9.panta izpratnē.

Skaidrojot lietas apstākļus, Kataja norādīja, ka pieteicējs, atrodoties Valsts policijas iecirkņa telpās, nofilmēja savu paskaidrojumu pieņemšanu administratīvā pārkāpuma lietvedības procesā. Uzfilmētajā videomateriālā redzami un dzirdami policijas darbinieki. Pieteicējs videomateriālu ievietoja interneta vietnē "www.youtube.com".

DVI 2013.gadā konstatēja, ka pieteicējs pārkāpis Fizisko personas datu aizsardzības likuma 8.panta pirmo daļu, jo nav sniedzis policijas darbiniekiem kā datu subjektiem šajā tiesību normā noteikto informāciju par paredzēto personas datu apstrādes mērķi. Pieteicējs arī DVI nav sniedzis informāciju par videomateriāla ieguves un ievietošanas interneta vietnē mērķi, kas apliecinātu iecerētā mērķa atbilstību Fizisko personas datu aizsardzības likumam. Tāpēc DVI lūdza pieteicēju nodrošināt, lai "www.youtube.com" un citās interneta vietnēs videomateriāls tiktu dzēsts.

Pieteicējs vērsās tiesā, lūdzot DVI lēmumu atzīt par prettiesisku un atlīdzināt nodarīto kaitējumu.

Administratīvā apgabaltiesa pieteicēja pieteikumu noraidīja. Pieteicējs iesniedza kasācijas sūdzību, pamatojot savu rīcību ar vārda brīvību, un norādot, ka ar videomateriālu netiek aizskarta policijas darbinieku privātā dzīve.