Valdība otrdien atbalstīja finansējuma 30 664 125 eiro apmērā piešķiršanu Satiksmes ministrijai (SM), lai nodrošinātu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) finanšu līdzsvara par 2021.gadu maksājumu un nodokļu parāda atmaksu par atliktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) skaidro, ka valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un izmantošanas izmaksas ir augstākas nekā budžetā šim mērķim paredzētais finansējums, papildus tam LDz darbību būtiski ietekmē ģeopolitiskie izaicinājumi. Valdības apstiprinātais finansējums ir vitāli svarīgs dzelzceļa pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai.
Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu un daudzgadu līgumā noteikto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanu par 2021.gadu, finanšu līdzekļi tiks izmantoti valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izdevumu segšanai, aģentūru LETA informēja SM pārstāvji.
Finansējums paredzēts attīstības projektu līdzfinansēšanai, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizācijai, kas ir būtiski valsts stratēģiskās kritiskās infrastruktūras nodrošināšanai, dzelzceļa pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula stiprināšanai.
Valstī spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka valsts pienākumu piešķirt finansējumu gadījumos, ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam veidojas finanšu līdzekļu deficīts, kas saistīts ar neiegūtajiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem un infrastruktūras nodrošināšanas izmaksu segšanu, skaidro SM pārstāvji.
Situācijā, kad kravu pārvadājumu tirgus ir svārstīgs, pārvadājumu apjomi tiek saskaņoti ar kravu nosūtītājiem īstermiņā, bet infrastruktūru ir nepieciešams saglabāt un uzturēt darbderīgā stāvoklī, LDz turpina iekšējo procesu pārskatīšanu un tehnoloģisko procesu maiņu, lai panāktu izmaksu samazināšanu un efektivitātes paaugstināšanu, norāda SM pārstāvji. Vienlaikus, joprojām budžetā paredzētais finansējums ir mazāks nekā dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, tāpēc valdībā risināts jautājums par finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Iepriekš, atbilstoši valdības lēmumam, LDz no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tika piešķirti 9,5 miljoni eiro finanšu līdzsvara nodrošināšanai 2020.gadā.
Valsts līdzekļu piešķiršana LDz finanšu līdzsvara maksājumam, ievērojot noslēgto līgumsaistību ar valsti prasības, nevar tikt kvalificēta kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijās valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem.
Valsts līdzekļu piešķiršana netiek klasificēta kā komercdarbības atbalsts vai valsts atbalsts, ievērojot nosacījumus, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra Latvijā ir vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem dzelzceļa pārvadājumu jomā, un par piekļuvi šai infrastruktūrai ir noteikta adekvāta maksa.
SM informē, ka LDz 2023.gada naudas plūsmas prognoze lielā mērā balstīta un tieši atkarīga no 2022.gada sabiedrības faktiskās naudas plūsmas. Bez finanšu līdzsvara maksājumu saņemšanas LDz naudas atlikums pārskata gada beigās ir negatīvs, tas ir, veidojas naudas līdzekļu iztrūkums. Savukārt saņemot 2020.gada un 2021.gada finanšu līdzsvara maksājumus, sabiedrības naudas plūsma tiek stabilizēta līdz aptuveni 2023.gada vidum.
LDz faktiskais naudas atlikums 2022.gada septembra beigās veido 14,9 miljonus eiro, neskaitot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus 11,6 miljonu eiro apmērā, kas var tikt izmantoti tikai noteiktu kapitālieguldījumu veikšanai un nevar tikt izmantoti citiem mērķiem.
Ņemot vērā 2022.gada ceturtā ceturkšņa prognozēto negatīvo pamatdarbības naudas plūsmu un plānotos kapitālieguldījumus, 2022.gada decembrī prognozētais naudas līdzekļu iztrūkums ir 5,7 miljonu eiro apmērā bez valsts finanšu līdzsvara maksājumiem, pieņemot, ka tiek atlikti nodokļu maksājumi un saņemta izdevumu kompensēšana par valsts publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pasažieru pārvadājumiem, kurus veic saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu.
Lai gan pirmajos trīs ceturkšņos LDz darbojās ar pozitīvu naudas plūsmu, 2022.gada ceturtajā ceturksnī sagaidāma 8,5 miljonu eiro negatīva pamatdarbības naudas plūsma, tas ir, uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātā rodas naudas līdzekļu iztrūkums.
Sagatavojot pamatdarbības naudas plūsmas prognozi, izdarīts pieņēmums, ka LDz 2022.gada novembrī saņem 7,9 miljonus eiro trūkstošo daļu izdevumu kompensēšanai par valsts publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pasažieru pārvadājumiem, kurus veic saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu.
Papildus šim ir plānots atlikt 2022.gada decembrī paredzēto nodokļu parāda atmaksu uz vēl pieciem gadiem, kā to paredz 2022.gada 1.augustā spēkā stājušies grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Ja šie pieņēmumi nerealizējas, uzņēmuma pamatdarbības naudas plūsma prognozējama par aptuveni deviņiem miljoniem eiro sliktāka, sasniedzot 17,5 miljonus eiro finanšu līdzekļu deficītu.
Līdz 2022.gada beigām LDz papildus nepieciešams finansēt kapitālieguldījumus 26 miljonu eiro apmērā, kur ES finansējums veido 14 miljonus eiro, savukārt LDz līdzfinansējums veido 12 miljonus eiro. Tāpat 2022.gada ceturtajā ceturksnī veicami neatceļami maksājumi kredītiestādēm saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem aizņēmumu līgumiem 4,8 miljonu eiro apmērā.
SM atzīmē, ka optimizējot koncerna struktūru un turpinot izmaksu pārskatīšanu, LDz ierosināja un 2022.gada janvārī Ministru kabinets akceptēja lēmumu par koncerna meitas sabiedrības SIA "LDz infrastruktūra" likvidāciju. Šīs likvidācijas rezultātā LDz plāno saņemt finanšu līdzekļus līdz pieciem miljoniem eiro.
Lai kompensētu minēto finanšu līdzekļu iztrūkumu, LDz nepieciešams saņemt no valsts budžeta 2020. un 2021.gada finanšu līdzsvara maksājumus, attiecīgi 6,5 miljonu eiro un 30,7 miljonu eiro apmērā vēlākais 2022.gada decembrī
Vitenbergs iepriekš norādīja, ka pēdējo gadu laikā, tostarp Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ietekmē LDz kravu pārvadājumi ir ievērojami sarukuši. LDz vadība atzīst, ka uzņēmums varētu iztikt bez valsts subsīdijas tādā gadījumā, ja kravu pārvadājumu apjoms sasniegtu 25 miljonus tonnu. Tomēr šogad LDz izdevās veikt pārvadājumus 19 miljonu tonnu apmērā, un nākamā gada pārvadājumi tiek plānoti 16 miljonu tonnu apjomā.
LDz vadības un arodbiedrības pārstāvji tikšanās laikā ar SM esot norādījuši, ka ir nepieciešams valdības lēmums par papildu līdzekļiem uzņēmumam, lai nodrošinātu sociālās garantijas uzņēmuma darbiniekiem, kā arī, lai tiktu turpināti dažādi ES līdzfinansētie projekti, tai skaitā vairāk kā 40 peronu pārbūve līnijās, kurās nākotnē varētu kursēt jaunie elektrovilcieni. Šos ievērojamos līdzekļus esošajā LDz saimnieciskajā modelī ir grūti nodrošināt, pauda Vitenbergs.
Vitenbergs apgalvoja, ka tuvākajos mēnešos sagatavos detalizētu informāciju par koncerna tālāko darbību. Ministrijā tikšot arī turpināts darbs ar līdzekļu optimizāciju un pārvaldības modeļa nomaiņu. "LDz ir neapskaužamā situācijā, un priekšā ir milzīgs darbs, lai atrastu modeli, kā uzņēmumu pārvaldīt efektīvi," sacīja ministrs.
Pēdējo gadu laikā LDz izmaksas ir samazinātas par 40 miljoniem eiro, tāpēc, SM vadītāja izpratnē, uzņēmums cenšas ietaupīt. Tomēr ar šādu kravu pārvadājumu kritumu valsts atbalsts ir nepieciešams.
(((9
Vateņi!