Visi komentāri - Vitenbergs: Būtu pāragri runāt par Krievijas standarta sliežu likvidāciju Latvijā

Vitenbergs: Būtu pāragri runāt par Krievijas standarta sliežu likvidāciju Latvijā 12

 

Foto: Ekrānbilde no Google.com/maps

Nozare.lv | 9.janvāris 2023 9:39

Runāt par Krievijas standarta jeb 1520 milimetru platuma sliežu likvidāciju Latvijā būtu pāragri, komentējot Eiropas Savienības (ES) transporta ministru lēmumu, ka Baltijas valstīm līdz 2025.-2026.gadam būs jāizstrādā plāns, lai 1520 milimetru platuma dzelzceļa sliežu tīklu pārveidotu atbilstoši Eiropas standartiem, intervijā aģentūrai LETA teica satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš norādīja, ka izvēle tuvināties ar Eiropas dzelzceļa tīklu ir izdarīta pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad tika lemts par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu, jo šis projekts ir ar Eiropas standarta jeb 1435 milimetru sliežu ceļu platumu. Visa pārējā Latvijas dzelzceļa infrastruktūra ir vērsta uz Krieviju un Baltkrieviju, tādēļ, kā skaidroja Vitenbergs, ir ļoti svarīgi, ka "Rail Baltica" dos iespēju nodrošināt gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus nepārtrauktā plūsmā uz Eiropu. 

"Savukārt runāt par visa dzelzceļa tīkla pāreju - tas jau ir daudzu miljardu eiro projekts un no valsts budžeta to apmaksāt ir praktiski nereāli. Līdz ar to jautājums ir arī, ko paredz ES un kāda būs tās iesaiste un līdzfinansējums, lai šādus darbus varētu veikt," pauda ministrs, piebilstot, ka nākotne, protams, ir "Rail Baltica" savienošana ar pēc iespējas vairāk Latvijas tautsaimniecības attīstībai svarīgiem objektiem, lai ieguvums būtu pēc iespējas lielāks.

Vitenbergs norādīja, ka pašlaik ir dots uzdevums izpētīt situāciju, bet, cik tas varētu maksāt, šobrīd vēl ir pāragri teikt.

Jautāts, vai varētu būt plāns likvidēt Krievijas standarta sliedes, satiksmes ministrs atbildēja noliedzoši. "Nē. Par to runāt ir pāragri, jo šāds pats sliežu platums ir arī, piemēram, Ukrainā. Es tiešām ticu, ka kara darbība Ukrainā beigsies un mums var būt liela un svarīga loma arī Ukrainas atjaunošanā. Mūsu ostas un dzelzceļš var tikt izmantots, lai apgādātu Ukrainu ar celtniecības materiāliem un daudz ko citu," norādīja Vitenbergs, piebilstot, ka nevar arī izslēgt, ka Krievijā un Baltkrievijā mainīsies politiskais režīms.

Jau ziņots, ka Baltijas valstīm līdz 2025.-2026.gadam būs jāizstrādā plāns, lai Krievijas standarta jeb 1520 milimetru platuma dzelzceļa sliežu tīklu pārveidotu atbilstoši Eiropas standartiem, decembra sākumā nolēma ES transporta ministri.

 
Visi komentāri
 
LMT 9.janvāris 2023 10:22
3 5 Atbildēt

Vatņiks!

Blanks 9.janvāris 2023 21:39
3 2 Atbildēt

Tas izskatās ka tiks darīts, jo kā redzam slāvi savus tanku pa Ukrainu ved pa sliedēm, nevis dzen braucam pa purvu.

Un otradi no eiropas un polijas vares nogadas eiropas tankus lidz slāvlandes robežai stipri ātrāk.

Ta ka VatņikamLMT to gruti saprast.

m 10.janvāris 2023 17:27
1 0 Atbildēt

Nav īsti korekti teikt ruslandi saukt par slāvlandi un slāviem jo arī Ukraiņi ir slāvi, tāpat kā Bulgāri, Slovāki, Čehi, Horvāti, Serbi utt.

Laikam tā Mongoļu okupācija tomēr atstājusi lielu iespaidu uz krievu tautu, ja jau ši joprojām tik asinskāri

Jumu 9.janvāris 2023 13:46
4 3 Atbildēt

Nu un Zilupē un Indrā taisīsiet riteņu nomaiņas punktus? Eiropas idiotiem ir jāizskadro, ka nomainot slieźu platumu, mūsu dzelzceļam kā tādam uzreiz pienāk pisets. Var tad tos 1520 mm sliežu ceļus vienkārši izjaukt un aizmirst, ka tas vispār kādreiz ir bijis. Tā Eiropas platuma sliežu ceļam nav ne ritošā sastāva, nekā. Kādai padlai maisa dzelzceļš?

Irvarianti 9.janvāris 2023 21:35
5 0 Atbildēt

Ir pasaulē piemēri ar abiem platumiem kopā.

Hihi 10.janvāris 2023 20:01
0 0 Atbildēt

Ko tad tu vedīsi no Ruslandes?

Jumu 9.janvāris 2023 13:53
1 3 Atbildēt

Tas Vitenbergs nav laikam dzirdējis, ka nodrošināt kravas plūsmu un pēc tam pa tām pašām sliedēm palaist ātrgaitas pasažieru vilcienus nesanāk, nekur pasaulē tā nav. Ātrgaitas pasažieru vilcieniem savi sliežu ceļi, bet kravu pārvadājumiem savi.

Dundukam 9.janvāris 2023 21:30
2 1 Atbildēt

Tad pa Rail baltic nevares vest kravas?

Nekur pasaulē?

Rail baltic majaslapa teikts kaut kas cits:

Vidējais ātrums pasažieru vilcieniem 170 km/h, kravu vilcieniem 68 km/h, maksimālais ātrums 249 km/h (pasažieru pārvadājumi), 120 km/h (kravu pārvadājumi).

msh 10.janvāris 2023 1:35
1 0 Atbildēt

Man laikam jāpaskaidro priekš lohiem vulgaris - mūsu un Lietuvas dzelzceļi ir orientēti uz Krievijas un Baltkrievijas tranzītu, un tādi tie ir kopš tos uzbūvēja 120-150 gadus atpakaļ. "Pārtaisīt uz normālplatumu", jā tā ir jāsaprot "pārveidošana atbilstoši eiropas standartiem" nozīmētu LDz un LG kā kravas pārvadātāju iznīcināšanu, jo esošās kravas mazos apjomos daudz labāk pārvadā fūres un lielos kuģi - ja tā nebūtu, tad jau šobrīd čikātos ar platumu maiņu uz Lietuvas - Polijas robežas, bet tā jau nav lielākā problēma, lielākā problēma ir izmaksas un tas ka galā visdrīzāk vajadzēs vienalga fūrē iekrāmēt. Vienīgās kravas kurām šie dzelzceļi ir vajadzīgi ir liela apjoma eksports no Krievijas un Baltkrievijas - ko uzskatāmi demonstrē tas, ka tas notiek, par spīti lielajām cenām.

P.N. Sameklēju kādu citu rakstu lai pārliecinātos ka doma ir tāda, kāda tā ir, un tiešām - kopā ar kaut kādu murgojumu par kaut kādu "kravu koridoru" Lieliski, vēl vienu tautsaimniecības nozari paredzēts iznīcināt, jautājums tikai kurš būs no tā ieguvējs šoreiz.

asd 10.janvāris 2023 21:47
0 0 Atbildēt

Precīzi teikts. Principā, Baltijas dzelzceļam, ir viens pielietojums - kravas tiek vestas no austrumiem līdz ostām. Pasažieri ir kā blakusefekts. Nav kravu no austrumiem, dzelzceļam - kirdik. Pie reizes, pieķerot arī ostas. Protams, nav jau tikai kravas no krieviem un belariem, bet arī no citurienes, kas nāk pa tiem pašiem ceļiem. Tiesa, maz.

Un tā augstāk esošā bilde ar dubulto sliežu ceļu - nu ja, nu ja. Latvijā. Kā tad. Mēs jau vienu platumu knapi varam uzturēt, par otru nemaz nerunājot + šķiet, ka jau ved jaunos pasažieru sastāvus.

Lai arī kā man nepatiktu rusņa, bet diemžēl, šoreiz, ekonomisku apsvērumu dēļ, visu nomainīt nedrīkst. Varbūt pat ne ru dēļ, bet drīzāk ukraiņu un belaru dēļ. Cerams, ka BY atkratīsies no krievu važām un režīms tiks nomainīts, paverot ceļu uz Ukrainu un Melno jūru.

4eka 11.janvāris 2023 19:44
0 0 Atbildēt

Ja beigs sponsorēt savicka nordeku, un to naudu dos dzelzceļam pasazieru parvadajumiem, tad dzelcels bus rentabls.

HE 10.janvāris 2023 8:52
4 0 Atbildēt

Tūrisma gids ir uz pareizā ceļa, sliedes janoņem, lietuvieši stāvus aplaudē , jo nākotnē varēs uzlabot savas kravu plūsmas austrumu virzienā, pateicoties ''pareizajiem latviešiem'' lietuvas ostu apgrozījums ir audzes reizēs... karš reiz beigsies...

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Ķīnas Sany plāno pārdot savus elektriskos tālsatiksmes kraviniekus Eiropā 19

Ķīnas kravas automobiļu un būvniecības tehnikas ražotājs Sany 2026. gadā plāno uzsākt elektriskā vilcēja e263 piegādes Eiropas tirgū. Lasīt vairāk

 

Zemkopības ministrija steidz izmaiņas koku ciršanas noteikumos, ignorējot Satversmes tiesas lemto (+ VIDEO) 10

Birokrātijas likvidēšanas un budžeta gatavošanas aizsegā Zemkopības ministrija lielā ātrumā dzen cauri iespēju cirst jaunākus kokus un arī veidot lielākas kailcirtes. Lasīt vairāk

 

iAuto tests: Brauc ar “Volkswagen Crafter” busu, bet sajūtas kā "Tiguan" (+ VIDEO) 16

"Volkswagen Crafter" uzlabojumi galvenokārt ieviesti salonā. Sajūta pie stūres tuvināta vieglo auto pieredzei, neizpaliek multimediju sistēmas ar lieliem skārienekrāniem. Lasīt vairāk

 

Dārgi, bet vajag - Tērvetē atklāta pirmā biometāna rūpnīca Latvijā (+ VIDEO) 17

Tērvetē šodien atklāta pirmā Latvijā bioloģiskās sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīca. Tas ir nozīmīgs solis Latvijas enerģētiskās neatkarības virzienā, jo ļaus lauksaimniecības blakusproduktus un biomasu pārvērst par tīru un klimatneitrālu enerģijas resursu. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti