Lai panāktu ledus sakustēšanos, tiek meklētas iespējas apmānīt Daugavas straumi, aģentūrai LETA pastāstīja Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis (LZP).
Nakts Jēkabpilī pagājusi samērā mierīgi, ūdens līmenis Daugavā nokrities vidēji par 20 centimetriem, tomēr ledus masa nav izkustējusies it nemaz. Ūdens līmeņa samazināšanos Ragainis skaidro gan ar tā aizplūšanu uz zemākām vietām novadā, gan arī to, ka upes aiziešana ir darbu rezultāts. ir piepildījušās zemākās vietas ar ūdeni, kā arī no augšteces ir mazāka ūdens pieplūde. Tikmēr no plūdiem visvairāk cietusi Pļaviņu ielas augšdaļa, Mežrūpnieki.
Pilsētas aizsargdambis nakti ir izturējis. Pašvaldībā notikusi būvnieku sanāksme par to, kā tālāk rīkoties saistībā ar dambja saglabāšanu. Brīdī, kad Daugava pārplūda, spiediens uz dambi samazinājās, jo ledus masa mazliet nosēdās, ūdenim aizejot pa pļavām, pagalmiem un citām zemākām vietām. Tomēr "ledus masa negrib skriet uz priekšu". Hidrologi arī brīdina par to, ka dambis visu laiku tiek mērcēts un tādējādi paliek vājāks, stāstīja pašvaldības vadītājs.
Jēkabpilī ir ieradušies arī hidrologi, ar kuru palīdzību tiek izstrādāti scenāriji tam, kā varētu dabūt vilkmi nekustīgajam ledum. Ledu vienā no krastiem grauž ekskavators ar garo kausu, lai tādējādi panāktu straumi upes gultnē. Ledus sablīvējums ir apmēram no Pļaviņām līdz upes augštecei Jēkabpilī.
"Darām mazus sīkumiņus, bet varbūt kādā brīdī izdodas izkustināt ledus masu. Ja mēs zinātu, kurš no darbiem dod rezultātu, mēs to darītu. Tagad meklējam visus iespējamos variantus. Piebraukt pie Daugavas nevar, jo tā izgājusi no krastiem. Skatāmies, kā apmānīt straumi, lai tā pagrieztos, hidrologi to pēta. Droni lido un skatās, kā un kur varētu pakustināt ledu," stāstīja Ragainis.
Tehnikas pašvaldībai pietiekot, uzņēmēji pašvaldībā ir atveduši savas tehnikas vienības, lai veiktu darbus.
LETA jau rakstīja, ka Daugavā pie Jēkabpils no upes augšteces turpina nākt klāt jauni vižņi, applūst plašas teritorijas.
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ziņo, ka sestdien plkst.21.50 ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpilssasniedzis 8,81 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Nakts laikā ūdens līmenis nedaudz nokrities, taču aizvien pārsniedz sarkanā brīdinājuma kritēriju - 8,4 metru atzīmi.
Uzcelt pilsētu pašā upes krastā, vēl mazak prātiņa kā apbūvēt šoseju no abām malām un sūdzēties ka šoseja traucē dzīvot.
No vikipedijas:
Kā apdzīvota vieta izveidojusies līdzās Daugavas labajā krastā 1237. gadā uzceltajai Krustpils pilij. Sakukārt apbūve Daugavas kreisajā pusē attīstījusies, pateicoties plostnieku un strūdzinieku darbībai, un 1670. gadā hercogs Jēkabs šai apmetnei piešķīra pilsētas tiesības un nosaukumu Jēkabmiests (vācu: Jakobstadt).
Tie nav pļavnieki, kas celti padomju laikā, tā ir sena pilsēta, kura tur jau bija ļoti ilgu laiku pirms HESu buvniecības.
Un tas tikai parāda, ka cilvēki prātā nav pieņēmušies arī simtiem gadu laikā. Agrāk bija vismaz iemesls - pie upes dzīvoja, jo nebija ātra transporta, lai katru dienu brauktu uz darbvietām pie upes.
nu, skaidrs, ka nav - citādi taču mūsu un citu zemju putinisti tā nepriecātos, ja zinātu, ka Jēkabpilī gana daudz krievu un pareizticīgo, ieskaitot apdraudētā dambja malā esošo pareizticīgo baznīcu. Ak jā, un cildinot padomjlaiku sasniegumus, "kur viss tika celts ar garantiju, ne tā, kā tagad" viņi nav painteresējušies, ka tas dambis, kā reiz celts padomjlaikā.
Kā smejies arī tagad cilvēki censas dzivot tuvak darbam, skolai un dārziņam. Un ja jau Jekabpili tas viss ir kapec lai butu jādzīvo Balvos un jabrauc strādāt un mācīties uz Jēkabpili?
www.youtube.com/watch?v=MNt_vBWkhxc
Te gan vajag zināt angļu valodu.
Nepietiks ka ir zināma ļotgaļu ļocīšana un čiuļu galotņ noraušan.
Dambji plūdus pataisa niknākus
Tā gluži, nav, ja pareizi visu plāno, tad ir ūdens pārgāze, kas kontrolēti novada ūdeni. Nezinu vai te tas ir reāli, vai nē, bet eskistē tāda risinājums kā "pārplūdes kanāls" , kurš varētu apiet apdzīvotu vietu un "apliet" teritorijas ar "lētākām izmaksām" . Vai teiksim ir tāds joks kā lietusūdens milzu kolektori -Japānā - risinājumi eskistē, tik nu tie jāsamēro price/performance un risku/zaudējumu līmenī, lai nesanāk arī "zelta dambis" ...
Manis pēc, cilvēki var dzīvot kaut uz vulkāna....ka tik tuvāk darbam!
Ir arī tādi kas dzīvo uz daikta, pie tam par to labi maksā