brīvdienās mainījām amortiņus audi cabrio - es no augšas pa amīšiem, saimnieks pa bedri maina aporas uc. Kad viss pabeigts saku lai šis piezvana un pasaka kādas sajūtas ar jaunajām plazām - pēc brīža zvana... es prasu nu kā ir? viņš saka ka ritenis nokritis - šis bija aizmirsis aporai skrūvi ielikt...
Vissliktākais bija tas, ka iedevu savu A80 remontēt KEMI servisā. Mēnesi pēc piekares remontēšanas un ratu ģeometrijas regulēšanas, sāka klabēt kreisais lodbalts, kuru pats biju pirms pusgada nomainījis. Nedaudz novaikstījos, sakasīju naudu un nopirku citu. Maiņas laikā nācās secināt, ka lodbalstam nav ne vainas, tikai līkrocis, kas ģeometriju regulējis, ēdis nebija, jo abi uzgriežņi atnākuši vaļā.
Tad vēl visādi pigori ar žiguli bijuši. Tie gan nav remontu laikā, bet visādos forsētajos pārbraucienos. Netālu no Kalngales, priežu mežā ir viens smilšains meža celiņš, kurā es trijās dienās trīs reizes norakos. Pirmajā reizē tas bija tīri apvidus nepārzināšanas pēc. Rezultātā nočakarējos trīs stundas, lai mašīnīti no smiltīm izvilktu. No šīs vietas man būtu bijis vajadzējis pabraukt tikai ~200 m tālāk. Nākamajā dienā es tur norakos, jo domāju, ka otrreiz jau nu gan ar mani tas nenotiks. Tagad jau roka bija piesista - izraksšanās prasīja tikai 1,5 stundas. Trešajā reizē es biju pavisam gudrs, jo uz mežu braucu apgreidojies ar vinču. Tāpēc mierīgi braucu smilšainajai vietai cauri - man taču bagāžniekā ir vinča, tāpēc smiltīm jāmūk no manis pa lielu gabalu. Bet tās maitas nemaz nedomāja mani respektēt. Bet vinčā ir spēks. 5 min. ritmiskas roku kustības, un ciets pamats zem riteņiem.
Lielāka šaize bija vienreiz Limbažu rajonā, kaut kur Lēdurgas pusē. Tur agrā pavasarī nogrimu uz maza, dubļaina lauku celiņa. Tuvākais koks, pret, kuru varētu vinču atsaitēt atradās ~100 m attālumā, bet man striķi tikai 30 m gari. Taču beigās jau viss bija laimīgi. Procesā tika iesaistīts viens garām ejošs jaunēklis un jaunkundze, kā arī divi baltalkšņi, kurus nācās nocirst, lai būtu, ko zem ratiem palikt. Ņemot kopā divu siržu spēku, 25 gadīga VAZ 2101 motora jaudu, mātes piesaukšanu manā izpildījumā un nedaudz stingrāku ziemāju lauku, cietzeme tika sasniegta pēc ~ 3 stundu pūliņiem. Noķēpājušies gan toreiz visi bijām līdz ausīm.
Man pagaidām stulbākais - mainot izpūtēju nolauzt abas skrūves pie gredzeniem - nākamā dienas daļa pagāja, cenšoties tās skrūves izurbt ārā.
Izjaucu visu aizdedzes atslēgu... Pārbaudīju visus svečvadus, sadali utt... nevarēju atrast kur palikusi dzirkstele. Vnk. Nevaru iedarbināt auto. Īsi sakot, nočakarējos konkrēti. Tās pašas dienas vakarā piebrauca klāt draugs un saka, lai ieleju degvielu. Tā arī bija tā vaina.
Netur meklēju vainu.
Opelim noslīpēju krāsu/rūsas vietas līdz metālam un tad bija plānots viņu nopiķēt, lai nerusē. Darbu darīju cik labi vien prazdams. To sū_da piķi arī uzkarsēju utt. Rezultātā mans žopels sāka rūsēt vēl vairāk. Pa visām malām no piķa nāca ārā rūsa. Tā nu gan nebija laba doma.
Es reiz velkot skrūves nolaidu zobu un piedirsu bikses.
Jo mojo banu noķēru! A bikses ta bija pie dir stas.
Kolēģe savu Golfu remontēja kaktu servisā.... pa lēto remontēja izpūtēju....
Pēc pāris mēnēšiem gatavojoties TA konstatējam kā tas "meistars" zāģējot izpūtēja stiprinājumu nejauši pārgrieza aizmugureja riteņa bremzes sistēmas trubiņu..... lai ārā netecētu šķidrums - šīs brutāli ar āmuru to trubiņu saplacināja un ar mierīgo sirds neko nesakot mašīnu atdeva.....
Pie tam visu to operāciju tik mierīgi veica kā netāli stavoša mašīnas īpašniece neko aizdomīgu nepamanija..... 
Pēc mašīnas sataisīšanas priekš TA, kolēģe vel ilgi nevarēja pierast pie tā, ka mašīna nez kapēc parasti par kādiem 40-50 metriem ātrāk spēja apstāties nekā parasti 
.....
Pazīstams stāstīja. Precīzi gan es nezinu notikumu gaitu, bet ideja bija šāda:
- puiši izdomājuši, ka sniegam virsū uzlies degvielu un aizdedzinās. Domāts darīts. Rezultāts: sniegs sāka kust un degviela pa virsu peļķei sāk tecēt uz leju - taisnā virzienā uz garāžu... CIk atceros džekiem ugunsdzēšamā aparāta nebija. Esot dzēsuši ar kājām un visas botas nosvilinājuši. Kaut kā tā...
gadus 10 atpakaļ VW jettai bija sabojājies drosības jostās spriegošanas mehānisms, vispirms mēģināju uzlikt aizmugurējo, kad nezināma iemesla pēc tas neizdevās (bija nedaudz savādāks), domāju izjaukt. Atskrūvējot vienu pusi tam ievilkšanas mehānismam neko aizdomīgu nepamanīju, bija kaut kāda lodīte un vairāk nekā.
tad atskrūvēju otras puses vāciņu- KURŠ lika man to darīt??? Izrādās, ka tur bija uztīta atspere- kādus metrus 5 gara, kura ar elegantu vēzienu, skaisti čaukstot aizlidoja (labi ka ne acī)- protams satīt viņu atpakļa neizdevās.
sen sen pa pirmo algu stroikaa nopirku savu pirmo shrotmobili baltu audi80 ar daudz dazaadiem izruuseejusiem caurumiem.
ta nu vajadzeeja savu autinju pa skolnieka budzetu uzkiileet.
tanu ar makroflex putaam aizpuutu caurumus,virsuu spahtele,nosliipeeju, un ar kraasas baloninju paari...
naakamais pirceejs i nemaz nevareeja iedomaaties,ka masiinai caurumi ar makroflex sapuusti... 
Man raksturīgi darbus padarīt pamatīgi un līdz galam.. tādā ceļā ne viena vien skrūve aplauzta - mopēdu ērā cilindru dabūju 3x ņemt nost, jo katreiz kādu skrūvi nolauzu; sāpīgāk bija, kad Pannai kloķenes galu nolauzu.. kopš tiem laikiem esmu daudz mācījies, taču pa laikam vēl arvien gadās spēku nevietā pielietot.
Viens rada gabals vēl padomju laikā dabūja mainīt traktoram riteni - pats bija padevies liels un spēcīgs - bet nevar atskrūvēt; nu ko - piemetināja uzgriežņu atslēgai lauzni un grieza vaļā - vienu uzgriezni nolauza, otru nolauza, tad tikai apdomājās, ka griež ne uz to pusi
Nessen man viens paziņa zvanīja, lai pakonsultētos - auto nevar pielaist un ir aizdomas, ka dēļ kondensāta bākā benzīns ir sasalis - viņš gribēja bāku garažā no bedres ar lodlampu pasildīt... prasīja, vai būs ok!
Dažus gadus atpakaļ ziemas aukstumā izdomāju nodauzīt sniegu, kas sakrājies aiz aizmugurējā riteņa un sadauzīju bamperi. Vēl vienreiz mainot izdegušu gabarītu, salauzu lampu.
Pirms pāris gadiem biju izomājis savam Galantam pats sataisīt durvju atvēršanas mehānismu. No iekšpuses durvis varēja atvērt - no ārpuses nē. Sacīts - darīts! Noņēmu apšuvumu, atradu, kas par vainu, izfunktierēju kā sataisīt un tad... protams, skrūvgriezis iekrita tajās sasodītajās durvīs! Pilnīgi visas durvis jaukt ārā negribējās, turpmākās pusotras stundas pavadīju mēģinot izčakarēt to draņķa skūvgriezi, pamatīgi saskrāpēju rokas, neķellējos melns kā velns... Skrūvgriezi beigās izvilka sieva, kurai vienkārši ir par manām ķepām smalkākas rokas. Visu dienu sačakarējis, jutos lepns, ka esmu baigais masķers un vēl iesipis varenu kapeiku! Pēc mēneša durvis salūza atkal...
Atcereejos veel. Kaadreiz bija Ford Skorpio ar 2,8 motoru. Kaa nopirku pieleeju pilnu baaku, tikai benziina raadiitaajs nedarbojaas. Peec paris dienaam masiina tipa sapliisa - pats nocakareejos, gan uz servisu aizvilku, veel servisaa nocakareejaas, teica ka viss aizsereejis, vai benziina suuknis beigts. Beigaas atklaajaas, ka baaka tuksa
Izraadiijaas, ka beigts gaisa meriitaajs un taa masiina benzu rija kaadus 25 litrus uz simtu, tapeec ar nevareeju iedomaaties, ka baaka vareetu buut tuksa.
šitādu darbu! pietika taču noņemt tikai galvas!
Sorju Yonas, ne tā izteicos - tiešām galvas.
peectam autinsh veel 2 dienas nomeetaajaas nelietots 
