kur es teicu, ka godmanis vainīgs?????

vainīga ir valdība.... vainīgi ir tie vēlētāji, kas balsoja par tukšām programmām.....

kāpēc visi tikai gudri runā par atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem? kāpēc nekas reāli nenotiek?

es te netunāju par beramās kūdras eksportu.... es domāju kautko, kas ir ar lielāku mūsu pievienoto vērtību....

kāpēc tas pats gāzbetons joprojām latvijā tiek ievests???? kas traucē jamo tepat uz vietas saražot?

piemērs tev saprotamā valodā - ja tev liktu maksāt 10 latus par katru izvesto beramās kūdras kubu, bet piemaksātu 15 latus par maisos safasētas kūdras tonnu.... kādu kūdru tu eksportētu???????? tu jau sen būtu parāvis pareksā krītu uz 50% gadā lai nopirktu to kūdras fasēšanas līniju

Tev laikam nav nemazākās informācijas, kas notiek ar mazajiem uzņēmējiem, kas notiek ar vidējiem uzņēmējiem...

Šogad likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedz reģistrētos. Tā vēl nav bijis. Okei, firmeles sataisīja katrs otrais kurš prot pieskrūvēt reģipsi utt., bet līdz ar to bezdarbnieku skaits (oficiālā statistika ir aisberga redzamā daļa) pieaug katru dienu.

Šobrīd nu ir iegriezušās vējdzirnavas, kuras apturēt varēs tikai laiks.

Tas, ka Tev bizness turas un attīstās ir tikai apsveicami... Tev ir ļoti paveicies. Kaut nu tā arī paliktu.

Bet Es par kaut kādu attīstību i nemaz nesapņoju... faktiski šobrīd notiek eksistēšana ar tendenci - lēnām raujam mīnusā. Un tā ir visapkārt. Kaut kādi tirgus, reklāmas un menedžmenta triki šobrīd vispār nedarbojas, da kaut vai ej un sūkā... nav naudas pagrozījumā.

Drīzāk gan izskatās, ka Tu pats tālāk par savu degunu nekuja neredzi. Un tas ko Tev saka draugi no rietumiem = 0 ,jo viņš šeit nedzīvo, nestrādā, nelaiž bērnus dārziņā un skolā utt, utjp.

Tā kā atslābsti un nebojā vispārējo depresīvo noskaņojumu!

es neesmu...

runa ir par to, ka atvērt ražotni jau var, tikai tam ir nepeiciešamas nopietnas investīcijas.... un to naudu neviena banka tev neaizdos uz tik maziem %tiem kā vienistabas dzīvokļa pirkšanai

bet valsts garantijas dabūt var tikai paputējis paruksis

vēlreiz uzsveru, ka manuprāt valsts līmenī ir jādara viss lai latvijā attīstītu dajebkādu ražošanu... un to var izdarīt tikai finansiāli atbalstot vai vismaz negremdējot ražotājus...... nevis maksimāli atbalstot tirdzniecības centrus

ir diskutējams jautājums subsīdijas (tiešās vai netiešās, kā tas ir elektrības mazajiem ražotājiem) vai kautkādas nodokļu atlaides....

piemēram reinvestētā peļņa ar nodokli jāapliek būtu minimāli, bet izrautais kapitāls maksimāli

īsāk sakot nezinu kā, bet maksimāli jāaatbalsta ražošana uz vietas un maksimāli jāsarežģī kautkādu preču imports.....

kāpēc ķīna spēj uzbliezt robotrūpnīcu, kas štampo mp3 atskaņotājus un tirgot to visai pasaulei pa lēto????

NEVAJAG UZŅEMTIES CITU VAINU!

Nja, neesi...bet argumentu tev papilnam.

Nu paldies vismaz par godīgo atbildi.

starp citu, man bērnības draugam ir firmele, kas nodarbojas ar darba aizsardzības jautājumiem.... ir darba aizsardzības kompetento institūciju sarakstā....

tu zini, kas ir nepieciešams lai tajā kompetento institūciju sarakstā nokļūtu tagad?????

varu īsumā pastāstīt..... 1) ir vajadzīga pieredze 2) tiesības strādāt ir tikai kompetentām institūcijām

kā var tikt pie pieredzes nestrādājot??????

pāpēc tādi šķēršļi tiek salikti? un šī nav vienīgā sfēra kur varētu minēt šādus piemērus.....

Kā pretargumentu varu minēt dažādas 'bezpeļņas' institūcijas kuras ir tiesīgas izsniegt dažādus sertifikātus viņu pašu izlobētu likumu vai MK noteikumu sakarā. Tāpat jau šie pieredzējušie sertificētāji sēž uz kakla, bet tev vēl nepietiek - gribi lai atļauj nepieredzējušiem gurķiem slaukt ražotājus.

www.lm.gov.lv/...

kompetentās institūcijijas latvijā ir 34 gabalas, 24 numurā tu atradīsi pazīstamu adresi

Neredzu tur tādu sarakstu. Worda dokumentus never vaļā.

Tātad atkal kaut kas slepens.

Elementārs piemērs:

Tikai tagad piedāvā iespējas mikrokredītam (tikai ko ar to var izdarīt, bet paldies par to pašu), tad kad ūdens smeļās mutē. Agrāk kaut kā zini nemanīja.

Naudu dabūt var ne tikai bankā

Strādāju saistībā ar ārzemju investoru, kurš iet prom no nekustamajiem un meklē citus perspektīvus lauciņus, kur investēt. Ja Tev ir kāda laba ideja...

Un kas Tev konkrēti liekas netaisns prasībās, kurām ir jāatbilst kompetentai institūcijai?

Nu nav tā, ka tiesības strādāt ir tikai kopmetentām institūcijām. Acīmredzot Tavs draugs nelasa normatīvus, kas viņam būtu jāzina no galvas divos naktī. Bet Tu kā tāds papagailis tik bazūnē tālāk.

Lētās viesnīcas, kur baro ar balandu zupu.

nu es taču teicu, ka lai iekļūtu institūciju sarakstā ir jābūt pieredzei, lai iegūtu pieredzi ir jāstrādā, strādāt nevar, kamēr neesi sarakstā

labi, tā nav ražošana..... bet darba inspekcija izdrāzīs jebkuru ražotāju, kurš nebūs nomeksājis nodevu šitādai firmelei

kāpēc tev valsts iestādē strādājošam degunnam never vaļā valsts lapā esošo worda dokumentu?????

Ja spēsi pamatot un pārliecināt investoru par šāda biznesa perspektīvu, tad kāpēc nē

nepiesienies vārdiem, es tikai īsumā uzrakstīju.... ja vēlies varam padiskutēt par šo jautājumu padziļināti.... neiet runa par tiesībām strādāt runa ir par kompetentu institūciju.... piemēram valsts iestādes konkursos nemaz nedrīkst izvēlēties nekompetentu institūciju kā tu vari pastrādāt???

www.latvietis.com/... amp;id=1794

Es nestrādāju valsts iestādē.

Tas pirmkārt. Otrkārt:

Varbūt tāpēc never vaļā, ka pie mūsu IT sistēmas savu roku šad tad pieliek Alise

Skolā, skolā iesim skolā...

25.12.2007

Pē­dē­jā lai­kā dau­dzi bēr­nu ve­cā­ki un sko­lo­tā­ji ar­vien ska­ļāk sāk pro­tes­tēt pret tiem jaun­ie­ve­du­miem Lat­vi­jas sko­lās, ko mū­su val­dī­ba ir lep­ni no­sau­ku­si par iz­glī­tī­bas re­for­mu. Vis­lie­lā­kā ne­ap­mie­ri­nā­tī­ba par jaun­ie­ve­du­miem sek­mju vēr­tē­ša­nā. Tiek iz­teik­tas pat tā­das do­mas, ka Iz­glī­tī­bas mi­nis­tri­jā strā­dā ga­lī­gi muļ­ķi, kas, sa­klau­sī­ju­šies da­žā­das pseido­zi­nāt­nis­kas psiho­lo­ģi­jas te­ori­jas, aiz­mir­su­ši nor­mā­las pe­da­go­ģi­jas prin­ci­pus. Te nu es gri­bē­tu ļo­ti ka­te­go­ris­ki ie­bilst. Mū­su iz­glī­tī­bas re­for­ma­to­ri ir ļo­ti gud­ri. Ti­kai, lai to gud­rī­bu spē­tu no­vēr­tēt, mums jā­pa­ce­ļas pār­i šau­ru in­ter­ešu dik­tē­tiem uz­ska­tiem un jā­pa­lū­ko­jas uz vi­su ar la­bi si­tu­ēto valsts ie­rēd­ņu acīm. Man to iz­da­rīt pa­lī­dzē­ja kā­da krie­vu ar­mi­jā dzir­dē­ta as­prā­tī­ba: «Vai jūs zi­nāt kā­dēļ pul­kve­žu dē­li ne­kad ne­kļūst par ģe­ne­rā­ļiem? Tā­dēļ, ka ģe­ne­rā­ļiem pie­tiek sa­vu dē­lu.»

Tad nu ie­do­mā­si­mies, ka mēs esam tie «ģe­ne­rā­ļi», kas ne­grib pie­ļaut, ka pulk­ve­žu un zem­ākam ran­gam pie­de­rī­go dē­li ie­gūst vē­rā ņe­ma­mu iz­glī­tī­bu. Pro­tams, mums jā­rē­ķi­nās, ka ne­drīk­stam vien­kār­ši ar li­ku­mu aiz­liegt vien­kār­ša­jai tau­tai ie­gūt iz­glī­tī­bu, jo jā­tē­lo hu­mā­nisms un de­mo­krā­ti­ja. Tie­ši ot­rā­di – mums jā­ra­da ie­spaids, ka valsts visiem spē­kiem cen­šas no­dro­ši­nāt jau­nat­nei iz­glī­tī­bu un ne­pār­trauk­ti ceļ šīs iz­glī­tī­bas kva­li­tā­ti. Tā­tad – ar ko sāk­sim?

Sāk­sim ar pirms­sko­las ve­cu­ma bēr­niem. Lik­sim, lai sa­ra­žo la­bi daudz tā­du mul­ti­pli­kā­ci­jas fil­mu, kur no­tiek bez­jē­dzī­ga skrie­ša­na, ķer­ša­na, bļau­ša­na, kau­ša­nās, bēg­ša­na, kur viss krīt, jūk, gā­žas, plīst un šķīst. Nav sva­rī­gi, vai pa tele­vi­zo­ra ek­rā­nu lē­kā un vi­su to da­ra uz­zī­mē­ti su­ņi, ka­ķi, pe­les vai ro­zā pan­te­ras. Sva­rī­gi, lai tas iz­ska­tī­tos efek­tī­gi un lai tam vi­sam ne­bū­tu ne­kā­das jē­gas vai sa­tu­ra. Ma­zie cil­vē­ci­ņi il­gi va­ļē­jām mu­tēm blen­zīs uz šīm muļ­ķī­bām, un no vi­ņu gal­vi­ņām kā ar slo­tu būs aiz­slau­cī­tas vi­sas do­mas. Tas ļo­ti la­bi ik­die­nā brem­zēs bēr­nu tiek­smi kaut ko sa­prast, pē­tīt, iz­zi­nāt, bū­vēt, vei­dot. Kad šā­dam no «muļ­ķi­ku» ska­tī­ša­nās at­rau­tam bēr­nam kāds liks mā­cī­ties bur­tus vai ci­pa­rus, tas ne­būs tik vieg­li. Jau no pa­ša pirm­sā­ku­ma bērns sa­pra­tīs, ka mā­cī­bas ir kaut kas ļo­ti gar­lai­cīgs, ne­pa­tī­kams, no­gur­di­nošs un vi­si, kas spiež to da­rīt, ir slik­ti cil­vē­ki. Sa­viem, «ģe­ne­rā­ļu», bēr­niem gan šā­du fil­mu ska­tī­ša­nos mēs stin­gri ie­ro­be­žo­sim. Mēs al­go­sim vi­ņiem audzi­nā­tā­jus, kas ik­die­nā ar da­žā­du ro­ta­ļu un no­dar­bī­bu pa­lī­dzī­bu iz­kops un at­tīs­tīs vi­ņu spē­jas, pa­ma­zām ra­di­not kon­cen­trē­ties mā­cī­bu dar­bam.

Arī sko­las ve­cu­ma bēr­nus ne­drīkst at­stāt bez ie­vē­rī­bas. «Ģe­ne­rā­ļu» bēr­ni, pro­tams, mā­cī­sies eli­tā­rās sko­lās, kur mā­cī­bu pro­cess būs ļo­ti kva­li­ta­tīvs. Bet pā­rē­jās sko­lās jā­pa­nāk, lai bēr­ni mā­cī­ša­nos ne­ņem­tu pā­rāk no­piet­ni. Ne­drīkst būt tā, ka bērns, kurš sek­mī­gi mā­cās, ar kaut ko jus­tos pā­rāks par tiem, kas to ne­spēj vai ne­grib da­rīt. Tie­ši ot­rā­di – bēr­nam jau no pirm­ās kla­ses jā­jūt, ka arī bez mā­cī­ša­nās var tī­ri la­bi būt par skol­nie­ku. Tā­dēļ mēs vis­maz pir­ma­jās tri­jās kla­sēs aiz­lieg­sim sko­lo­tā­jiem bēr­na sek­mes vēr­tēt ar at­zī­mi. At­zī­me ta­ču ir kaut kas tāds, ar ko bēr­ni le­po­jas, bet tas var iz­rai­sīt sav­star­pē­jas sa­cen­sī­bas ga­ru un sti­mu­lēt mā­cī­ša­nos. Bēr­nu ve­cā­kiem mēs ie­gal­vo­sim, ka bēr­nam jā­mā­cās ne­vis at­zīm­ju dēļ, bet gan jā­prot no­vēr­tēt zi­nā­ša­nu ne­pie­cie­ša­mī­ba un no­zī­mī­ba vi­ņa dzī­vē. Tas vien­lai­kus būs tāds smalks mā­jiens, ka, lūk, mēs, «ģe­ne­rā­ļi», sa­vu­laik dze­jo­lī­šus pir­ma­jā kla­sē mā­cī­jā­mies ne jau at­zīm­ju dēļ, bet gan tā­dēļ, ka līdz sirds dzi­ļu­miem iz­pra­tām, cik no­zī­mī­gi un va­ja­dzī­gi šie dze­jo­lī­ši būs mū­su turp­mā­ka­jā dzī­vē.

davaj tagad apraksti kas būtu jāizdara un kādā secībā, piemēram deksteram, ja viņš tagad vēlētos uzsākt darba drošības biznesu un pie tam vēlētos uzvarēt vai vismaz piedalīties kādas pašvaldības cenu aptaujā piemēram kādai skolai.....

nu tā pa punktiem, tā lai pat man būtu saprotami

pēc tam parunāsim par to, kas būtu jāizdara deksteram lai viņš varētu atvērt piemēram maizes ceptuvi..... vai gāzbetona bloku ražotni..... vai kautvai betona zavodu

Vēl sko­lās jā­rī­ko la­bi daudz da­žā­du iz­klai­des pa­sā­ku­mu. Tās va­rē­tu būt dis­ko­tē­kas, sko­lē­nu mo­des ska­tes, fan­klu­bu sa­nāk­smes, da­žā­di ne­no­piet­ni kon­kur­si vai ro­ta­ļī­gas sa­cen­sī­bas. Gal­ve­nais, lai pa­sā­ku­miem bū­tu pēc ie­spē­jas ma­zāk sa­ka­ra ar mā­cī­bu vie­lu un sko­lā ap­gūs­ta­ma­jām zi­nā­ša­nām. (Bēr­niem no tā vi­sa ir jā­at­pū­šas.) Ar lai­ku šā­da «sa­bied­ris­kā dzī­ve» bēr­nu ap­zi­ņā ie­ņems gal­ve­no vie­tu un mā­cī­bas sko­lā vi­ņiem lik­sies kaut kas maz­sva­rīgs un otr­šķi­rīgs, pat trau­cē­jošs. Lai pas­tip­ri­nā­tu šo efek­tu, vē­lams lik­vi­dēt arī tā­dus bēr­nus dis­cip­li­nē­jo­šus fak­to­rus kā sko­lē­nu for­mas tērps. Sko­lē­ni tad arī ik­die­nā va­rēs sa­cen­sties par fir­mī­gā­ko un ši­kā­ko ģēr­bša­nās sti­lu un vi­ņiem ma­zāk lai­ka pa­liks do­māt par mā­cī­bām. Bet bēr­nu ve­cā­kiem mēs ie­stās­tī­sim, ka šā­di tiek sti­mu­lē­ta bēr­nu sa­bied­ris­kā ak­ti­vi­tā­te, ra­do­šās spē­jas, iz­do­ma un mā­ka kon­tak­tē­ties.

It kā ne­jau­ši jā­iero­be­žo arī jau­nat­nei do­mā­tie uz aug­lī­gu at­tīs­tī­bu mu­di­no­ši māk­slas dar­bi. Priekš­plā­nā jā­iz­vir­za pri­mi­tī­visms, jo tas vai­rāk kai­ri­na. Jā­pa­nāk, lai, pie­mē­ram, es­trā­des dzie­dā­tā­ji vairs ne­dzied, bet brēc, lē­kā un da­žā­di ālē­jas, ar sa­vām iz­da­rī­bām cen­šo­ties iz­rai­sīt ska­tī­tā­jos pār­stei­gu­ma efek­tu. Jā­kul­ti­vē uz­skats, ka jaun­iešiem do­mā­tā māk­sla jā­vei­do pēc prin­ci­pa «jo tra­kāk, jo la­bāk». Sprā­dzie­ni, bļā­vie­ni, daudz­krā­sai­nu ugu­ņu zib­šņi, ķē­mī­gas po­zas, naid­pil­nas gri­ma­ses, ag­re­sī­vi žes­ti – lūk, ti­kai da­ži no iz­teik­smes lī­dzek­ļiem, ko vē­lams iz­man­tot. Tas viss ie­vē­ro­ja­mi ma­zi­nās jaun­iešu tiek­smi pēc iz­glī­tī­bas un augst­āku ide­ālu mek­lē­ša­nas, sti­mu­lēs vi­ņus pie­vēr­sties nar­ko­ti­kām un ci­tiem ap­rei­bi­no­šiem lī­dzek­ļiem.

Vis­bei­dzot jā­iz­da­ra tā, lai pe­da­go­gi no vien­kār­šās tau­tas nā­ku­šo bēr­nu ap­mā­cī­bām do­mā­ta­jās sko­lās bū­tu ar ie­spē­ja­mi zem­āku kva­li­fi­kā­ci­ju. To pa­nākt ir ļo­ti vien­kār­ši. At­liek ti­kai sko­lo­tā­ju dar­ba al­gas no­teikt la­bi zem­as, un vi­si pe­da­go­gi, ku­ru kva­li­fi­kā­ci­ja dod ie­spē­ju at­rast ci­tu, la­bāk ap­mak­sā­tu dar­bavie­tu, no sko­lām aizies. Lai par to ne­vai­no­tu val­sti, sko­lu fi­nan­sē­ša­na jā­uz­krauj paš­val­dī­bām, ku­ru bu­džets ir pie­tie­ka­mi trū­cīgs, lai ne­vien tu­rē­tu sko­lo­tā­jus ba­da mai­zē, bet arī lik­vi­dē­tu lie­lā­ko da­ļu no lau­ku sko­lām.

Tas tad nu arī īsu­mā bū­tu viss. Un nu man bei­dzot jā­at­zīst, ka šeit uz­rak­stī­to es ne­es­mu iz­do­mā­jis. Es vien­kār­ši uz­skai­tī­ju ti­kai da­ļu no pa­sā­ku­miem, ko mū­su val­dī­ba ir cen­tu­sies ie­viest un ir ie­vie­su­si Lat­vi­jā pē­dē­jā des­mit­ga­dē pēc for­mā­lās Lat­vi­jas ne­at­ka­rī­bas pa­slu­di­nā­ša­nas. Vai Jūs spē­jat iz­do­māt vēl kaut ko, kas, at­klā­ti ne­pār­kāp­jot de­mo­krā­ti­jas un hu­mā­nis­ma prin­ci­pus, de­gra­dē­tu mū­su jau­nat­ni? Es – nē.

Tā­dēļ ne­sauk­sim par muļ­ķiem mū­su iz­glī­tī­bas re­for­ma­to­rus! Viss tiek da­rīts ļo­ti gud­ri.