Paldies par atbildi. Sazinājos ar minētā gadījuma pārstāvi un kā šis minēja, tad līgumā tāda pirmpirkuma opcija nemaz neesot bijusi iekļauta, tāpēc auto arī tika atņemts bez iespējas to izpirkt. Paši gan saprata, ka ir vainīgi, kārtīgi nesaprotot līgumu. Manā līgumā gan specifisks termins “pirmpirkums” minēts nav, tāpēc arī pašam sāk rasties šaubas vai man tāda opcija ir pieejama. Auto iegādes brīdī mutiski no dīlera tika minēta tieši šī ideja, ka vislabākais līzinga beigās ir auto izpirkšana ar pirmpirkumu. Tad jau arī likās, ka tas punkts ir obligāts līgumā. Varbūt tā ir atšķirība noteikumos starp juridiski un uz privātpersonu veidotu līgumu?  Atpakaļpārdevuma līgumā ir minēti trīs punkti par izpirkšanu, tiesa vai zemāk aprakstītie punkti ir saistīti ar pirmpirkumu? *Pircējs – dīleris, Pārdevējs – banka, Nomnieks - es 1.2. Beidzoties Nomas līguma *** darbības termiņam, kas 2020.gada 15.jūlijā noslēgts starp Pārdevēju un Nomnieku, turpmāk tekstā – Nomas līgums, Pircējs pēc Pārdevēja pieprasījuma apņemas nopirkt no Pārdevēja Nomas Priekšmetu par pirkuma maksu *** EUR un PVN ***, kas kopā ar PVN sastāda ***, turpmāk tekstā – Pirkuma maksa. 1.2.1. Līdzēji vienojas, ka Pircējam ir pienākums nopirkt no Pārdevēja Nomas Priekšmetu, ja Nomas līguma darbības termiņš ir beidzies 60 mēnešu termiņā, kuru sāk aprēķināt no nākamā kalendārā mēneša pirmās dienas pēc Nomas priekšmeta piegādes dienas Nomniekam. Šajā punktā noteiktajā 60 mēnešu termiņā ieskaita termiņa pēdējo mēnesi pilnā apmērā. 1.3. Šis līgums un tā noteikumi nerada Pārdevējam pienākumu pārdot Nomas Priekšmetu Pircējam un neierobežo Pārdevēja tiesības atsavināt Nomas Priekšmetu pēc saviem ieskatiem jebkurai trešajai personai

Nu tā, mazliet ievācu info... šādai situācijai normāli būt nevajadzētu, bet bija daži keisi pirms kādiem gadiem, kad vairāki dīleri bija mēģinājuši līgumos iekļaut punktu, ka pirmpirkuma tiesības ir viņiem, nevis klientam - nomniekam. Vai tas kādam ir izdevies, nu, to jau neviens neteiks. Jebkurā gadījumā, ja kaut kas tāds ir noticis, tad tādam dīlerim ir jātaisa pamatīgs hajs, jo, ja viņš ir pacientam pateicis, ka varēs to auto izpirkt, tad viņam bija jāzina, kas būs līgumā rakstīts, attiecīgi, tā ir klienta maldināšana. Bet kopumā, lai pateiktu, ka tavs čoms ir uz ko tādu uzrāvies, ir jāredz līgums.

Būtu jau labi tautai zināt savus varoņus un nosaukt, par kuru dīleri un līzinga kompāniju ir runa. Un interesanti, uz kura punkta pamata tad jurists ir pateicis, ka darīt neko vairs nevar...