Par aļģēm te gan ir viens šāds skatījums uz dzīvi un aļģēm: www.epa.gov/nutrientpollution/climate-change-and-harmful-algal-blooms Bet nu kaut kas tajā visā man tā kā pietrūkst lai šo "bildi" uzskatītu par reālistisku.

Te es teikšu tā - es patiesībā nemēģinu kādu pārliecināt, ir tā ka daudzas lietas es nepārzinu vispār, ir lietas kuras es visu laiku apgūstu utt. Bet jo vairāk es zinu - jo vairāk apzinos ka vēl ne "sūda" nezinu. Man daudzās vietās strādā tāds kā "dibena smadzeņu" reflekss - par to ka tas tā nestrādā, un tuvākajā laikā nestrādās utml. Nav vienmēr taisnība - arī fakts un tomēr. Par tām muļķībām - un iespējām - tā ir vairāk metode kā muļķība - tas ļauj uztaustīt to cik cilvēks zin, cik ir spējīgs analizēt un cik radoša ir iztēle lai spētu virtuāli izdomāt potenciālu problēmu loku. Un bieži tas ir ļoti intersanti kā no "muļķības" tiek līdz kaut kam sakarīgam. Par Raimondu - vienkārši iAuto jau ir kādu laiku zināms kadrs, bet pagaidām neesmu pamanījis ka tām idejām būtu kāds līdz galam sakarīgs segums, nu labi būšu precīzāks - man nerodas ticamības moments tam visam. P.S. Par "Sliņķi" šī diskusija arī pasaka ļoti daudz - es teiktu ka dzīvē labprāt alu iedzertu kopā. ;)

Raimondsm: " Tas, ka dabā dažādas sugas viena ar otru konkurē, bet arī papildina un nodrošina veselu ekosistēmu, ir vispārzināms fakts. Tā nav nekāda izdomāta teorija, tie ir šo zinātņu pamati. " Par šo rindkopu es tev varētu veselu lērumu piemēru no dzīvnieku pasaules pastāstīt kur cilvēks jau savu degunu seni ir iebāzis un nekāda dabiskā papildināšana vai ierobežošana utml. sen vairs nenotiek (Latvijā piemēram atsevišķu sugu dzīvnieku dabīgie ienaidnieki jau sen aizvietoti ar medniekiem) . Un kā "Sliņķis" jau piezīmēja invazīvās sugas - ko ar tām darīt? Tas gan jāsaka ļoti bieži arī ir cilvēka "pirksts", tad ko ar tām - iznīdēt, vai pagaidīt kamēr evolūcijas rezultāta tiks nomākta vietējā suga ? Un pašās beigās (Raimond)- par aļģēm es ne smīnēju, ne arī kā savādāk - tā kā tu to uztvēri - man kļuva intersanti kur tu to "novedīsi". Tas ko es gan neuzrakstīju bet galvā padomāju - jautājums kā teiksim okeāna temperatūras svārstības maina šo alģu uzvedību, man nav nekas sakarīgs pie rokas trāpījies lai palasītu. Šīs ir vienkārši izklaidējoši ( bet gudri): www.ecology.com/2011/09/12/important-organism/

Raimond - par tavu jautājumu par elektrisko ķēdi - ar elektroniku neesmu gluži uz tu, tādēļ shēmu uzzīmēt labi un pareizi nespēšu, bet zinu uz ko paskatīties ja kādreiz vajadzētu pašam tādu izveidot ! BTW vienkārši ar pretestības izmaiņām tas joks neies cauri ! Tikai ņem vērā ka tā mana muļķība, kā "žiglā Vāvere" to raksturoja bija kontekstā ar spēka agregātu kurš no ekspluatācijas viedokļa ir daudzkārt vienkāršāks kā tāds variants ar "riteņ-motoriem" ar visām cilpu aizsardzībām utt.

Tas gan ir nenoliedzams fakts.

Kā parasti viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Galvenais pareizi sāk mārketēt.

Par to bažu sadaļu - es neesmu tik optimistiski noskaņots par to vēlēšanos un vietām arī varēšanu kaut ko svarīgu atdzīvināt, taču arī piem. Indijas aizdirstākajām upēm kā izrādas var būt savs labums. Tādēl es uzstāju uz variantu, ka iespēju robežās nevajadzētu labās lietas sačakarēt, jo arī domāju ka ne visus resursus ir nepieciešamība izmantot lai labklājību sasniegtu. Nu piemēram - nez vai ir nepieciešams aizdirst vidi ar atkritumiem, jā tajā skaitā ar kaudzēm dažāda veidu bateriju .... Jā protams arī atkritumi ir sava veida resurss, un varbūt ir kaut kāda jēga to uzkrāšanā - XZ kā tā 100% pareizi tai lietai pieiet.

Neko piebilst ne atņemt no tevis teiktā, tik iesaku pie resursiem pieskaitīt saldūdeni, mums tas pagaidām ir pašaprotams, bet tas var kļūt par nākamo "melno zeltu" jeb pareizāk "caurspīdīgo zeltu". Par izglītības kopēju līmeni nav vērts diskutēt tā kā Ķīna un Indija būtiski ietekmē šo statistiku. Vērtīgi būtu tajā izdalīt "eiropeiskā" tipa, Āfrikas valstis utml. Štatos bija viens brīdis kad bija uzlabojumi, tad bija smags kritums (to uz savas ādas izjutu - biju klāt)- nezinu īsti kā tagad.

Kāpēc sugu daudzveidība tiek saistīta tieši ar klimatu, nevis piemēram ar to ka regulāri aizdiršam vidi 1000 un vienā veidā ? Jā vēsturiski protams dinozauri ar izsprāga mainoties klimatam un attiecīgi mainoties barības pieejamībai - bet te jāņem vērā ka arī dinozauri mainījās līdzi tam kā mainījās visa pārējā daba - dzīvās radības piemērojās videi kurā dzīvoja, izmira "neoptimālās" sugas (piem. tās kas rija daudz kaut kā tāda kas vairs nebija pieejams dinazauru ēras beigās) utml.

Hmm intersants skatu punkts - par to ka pašregulējoša, vienīgi man nav tādas pārliecības, ka tas pašregulējums pareizi korelē ar pieejamo resursu apjomu ! Un vēl tas "anekdotiskais teiciens" ka gudrība un saprāts ir konstants lielums uz Zemes, taču cilvēku paliek arvien vairāk !

Kas tur ko censties - var sākt jau ar Alfrēda Nobela izgudrojumu, kas bija domāts vienai lietai, bet "labi noderēja" pavisam citai + vai ir vēl kāda suga kas ražo "pašlidojošus" kodolieročus ar lielu darbības rādiusu ? Tāpat kāda jēga bija starptautiski aizliegt ķīmiskos ieročus, ja tie tāpat eksistē, tiek izmantoti utt. Un to tu gribi teikt nedrīkst saukt par pašiznīcinošu sugu ? Un no tīri sadzīviskām lietām - paskaties cik daudz atkritumu saražojam, tāda sajūta ka to vien darām kā tos ražojam.

Lai par to vispār diskutētu tālāk man tev jautājums vai šo vismaz pārskatīji: eesc.columbia.edu/courses/ees/climate/lectures/radiation_hays/ vai arī tev ir pietiekamas esošās zināšanas lai to komentētu un papildinātu. P.S. man izklausās dīvaini tas ka runā par daudzumu, nevis teiksim par ozona caurumu, kas tehniski ir lielāka "lokāla" problēma tur kur tas atrodas !

Tas eko bizness vispār ir tāds interesants - Fiat-Chrysler sametās kopā ar Tesla (pārdalīja izmešu kvotas abpusēji izdevīgā darījumā) un Fiat (domāju ka lielākoties Chrysler daļa) līdz arto ražošanā varēja mainīt tieši NEKO. Attiecīgi ekoloģija ieguva no tā visa 0, bet bizness turpina "griezties".

Ir daudz kas izmiris vēl pirms Homo Sapiens un daudz kas izmirs ar un arī bez cilvēka dalības. Iespēju robežās jāizvairās piedirst apkārtne, taču ņemot vērā mūsu pašiznīcinošās sugas īpatnības - domāju ka par CO2 ekoloģijas kontekstā satraukties vispār nav nekādas jēgas - teiksim tā - samierinies - mēs nosprāgsim, jā iespējams ka paši no saviem "mēsliem".

Te prasās garāks konteksts, CO2 pēc definīcijas nav problēma, uz ko arī Bradypus uzstāj - tā ir miljoniem gadu eksistējusi "problēma" - CO2 ir normāla gaisa sastāvdaļa. Jā arī es šobrīd kad bez jēgas tiek stulbi izcirsti meži, daudz izdeg utml. uzskatu ka CO2 šobrīd ir problēma, jo potenciālie dabiskie CO2 piesaistītāji ir iznīdēti, nezinu gan kā veicas aļģēm ar šobrīdējo situāciju. Tādēļ teiksim es šodienas stāvokli par normālu arī gan neuzskatu, bet saukt CO2 par piesārņojumu - man roka to neceļas rakstīt.

Te nav svarīgi cik daudz kā ir, bet gan kuras krāsas (frekvences) konkrētā viela atstaro vai absorbē un kādā apjomā. Tad tās vielas kas izteikti ko atstaro attālums no zemes garozas utt. Tajā linkā ko mazliet augstāk biju iemetis par gāzu ietekmi uz zemes klimatu bija diezgan daudzas lietas nosauktas vārdos un ko dara vai kā kaitē.

NU zini - tad es saku ka globālās sasilšanas galvenais iemesls ir Saule, labāk padomāsim kā to varētu pārbīdīt kādā ērtākā pozīcijā, lai tā nekarsē ! Procesi uz Zemes ir pārāk sarežģīti lai par kaut ko būtu pārliecināts. Ir kaudzēm CO2 kas apslēpts iežos, ūdenī un zemes dzīlēs utt. Un vēl pārtrauciet dzert Cola un citus CO2-zētos dzērienus - tur vidēji uz 1 litru "ūdens" ir 3 grami CO2.

Hmm kāds sakars degvielas trubiņām ar secību, spiediens tak degvielas padeves kopnē ir visur vienāds, sprauslu atvēršanas laikiem tikai ir nozīme, tātad vadiem uz sprauslām jabūt pareizā kārtībā. Tas pieņemot ka motirs ar elektronisku šprici, jo kas ir norādītais kods - man nav ne jausmas.

Ehh - man manuālā ļoti patīk, kaut gan arī ir automāti kas patīk. ;)

Nu uz ūdens tomēr laiva būs piemērotāka :P

Man līdzīgi, gribu iemēģināt 500to, bet tur kur jams stāv ir speciāli "jākratās klāt ar savu auto." Un tad sanāk ka 500tā braucienam īsti loģisks jēgas nav, ja nu vienīgi ar veco 3 litru Fordu līdz Spicei un tad uz darbu ar Fiatu ....

Nez, vai nav tā ka tas vienkārši ir nomas auto ,ar ko kāds ir izbraucis tālāk kā līgums atļāva, ekskluzīvo auto nomātāji ir pudu sāls apēduši, tādēļ ļoti ātri iebliež pa visiem kanāliem tiklīdz kaut kas ne tā kā līgumā atrunāts. ;)

īsā atbilde - automātiskās gaismas, un mazliet garāka -cilvēku tizlums, neies jau grozīt kloķi pat ja var tai automātikai iestāstīt ka jādedzina kas cits.

Hibrīdiem - netiek doti zilie numuri !

Exactly, noteikts vada biezums, noteikts izolējošs materiāls, noteikts izmantojamais materiāls - tas viss ietekmē to kādas frekvences gaisma visefektīvāk var tikt nodota uz vislielāko attālumu. ~ 20 gadu laikā kabelis nolietojas tā ka "iespīdināšanas" jaudu krietni jāpalielina arī tai pašai datu pārraidei ( tiesa tagad jau ražo mazliet labākus kabeļus, kas labāk kalpo). Un vēl vien lieta maza šķērsgriezuma optiskie vadi ( a la telco) ir bīstami ja ar tiem apietas nepareizi - vidū tiem atrodas stikla serde, ap to - bāžot pirkstus kur nevajag vari sadurt pirkstus, un neveiksmīgā situācijā - ieraut mazu stikla sūdu asinsritē un "nolikt karoti". www.ecmweb.com/content/article/20888616/dont-ignore-the-hazards-associated-with-fiber-optics