Tayron jēga šobrīd ir tieši lētajā PHEV versijā. Man sanāca viss par 35200 EUR, kopā ar piedāvāto bagātīgo bezmaksas papildaprīkojumu pilnīgi pietika. Ikdienai jaudas ir vairāk nekā pietiekami, jo 150 Zs benzīna dzinējs var darboties vienlaicīgi ar elektrodzinēju, kopā attīstot 204 Zs jaudu. Neesmu gan atkodis algoritmu, kā īsti tiek regulēta abu dzinēju darbība, jo dažiem braucieniem sanāk 2 L + 13.8 kWh uz 100km, bet citos – 3 L +10.1 kWh vai pat 4.1 L + 12.1 kWh uz 100 km. Reizēm škiet, ka visa tā automātika īsti neorientējas stituācijā, kā piemēram, kad pie apkārtējās vides temperaturas +14 °C pēkšņi ieslēdz stūres apsildi uz stiprāko režīmu...
Tā kā iepriekšējos 35 gadus biju braucis ar manuālo kārbu, man aizraujošākais bija pāreja uz divsajūgu automātu. Ņemot vērā AutoHold funkcijas iespēju, sanākt atmest sajūga slēgšanu, bet bez vajadzības turēt nospiestu bremzi. Tas jau sākt izskatīties pārlieku vienkārši.
Ekspluatācijas izmaksas vēl neesmu rēķinājis, pašlaik lādēju privātmājas pagalmā no parastā tīkla, vēlāk uzlikšu kādu Wallbox, jo šajā versijā lādēšana visai lēna (max 10 km stundā).
Tikko izbraucām 2 nedēļas pa Somijas arhipelāgiem ar Tayron PHEV. Tā kā tur lielākā daļa brauc pēc ceļazīmēm, tad ACC ir vienkārši burvīga opcija – sēdi un grozi stūri, viss pārējais notiek... Uz ceļa ar atļauto 80 asos līkumos sabremzē līdz 65 vai 50. Taču piekrītu iepriekšējiem postotājiem – ātrumi bieži gļuko, uz šosejas ar 120 pēkšņi grib pāriet uz 80. Tāpēc visu laiku jāseko līdz notiekošajam. Arī avārijas bremzēšana sagādā nepatīkamas izjūtas, jo ir sajūta, ka reāli ir kaut kur iebraukts...
Ja gadās kempingi ar bezmaksas uzlādi, tad vispār kaifs, bet citādi vidējais rādītājs bez uzlādes ir 5.2 litri, rēķinot uz kādiem 2000 km.
Aizmugures kameras kvalitāte ir so-so, bet neko daudz no tās nevajadzētu sagaidīt, arī spoguļos jāskatās līdz.
Adaptīvā piekare ir burvīga, to vislabāk jūt Rīgas ielās...
No maija nobraukums ir gandrīz 5000 km, un joprojām ir prieks par izvēli.