Visi komentāri - Valdība vienojas pieļaut jaunāku mežu izciršanu

Valdība vienojas pieļaut jaunāku mežu izciršanu 6

 

Foto: Pexels.com

Nozare.lv | 22.jūnijs 2022 11:12

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Noteikumu grozījumos ietvertās normas ir vērstas uz meža vērtības palielināšanu, tāpēc noteikumu projektā, ar kuru tiek īstenots politikas plānošanas dokumentā par stratēģisko ietekmi uz vidi noteiktais, nav nepieciešams ietvert atsevišķu stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu.

Tāpat anotācijā skaidrots, ka izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, tika konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Atbilstoši Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumiem par galvenās cirtes parametru noteikšanu, mainot galvenās cirtes caurmēru, meža kapitālvērtību iespējams palielināt par 440 miljoniem eiro, ja vien notiek mērķtiecīga meža atjaunošana ar saimnieciski vērtīgāku meža reproduktīvo materiālu. Šādas izmaiņas ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu var palielināt par 12 miljoniem eiro.

Lai novērstu iespējas ar kopšanas cirti palielināt mežaudzes caurmēru un tādējādi vēl ātrāk tikt pie koku ciršanas, paredzēts, ka galvenā cirte, ko cērt, mežaudzei sasniedzot galvenās cirtes caurmēru, nav atļauta, ja mežaudzē kopšanas cirte bijusi pēdējo trīs gadu laikā. Lai novērstu to, ka jau izpildīta kopšanas cirte ietekmē lēmuma pieņemšanu, paredzēts, ka šis ierobežojums stāsies spēkā 2025.gada 1.jūlijā.

Tādējādi kopšanas cirte, kas būs izpildīta pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās, no 2025.gada 1.jūlija ietekmēs lēmumu par koku ciršanu galvenā cirtē, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru. Šāda norma nepieciešama arī tāpēc, lai Valsts meža dienesta Meža valsts reģistrā iekļautu saglabājamo pazīmi par kopšanas cirtes izpildi.

Zemkopības ministrijā skaidro, lai arī cirtes caurmēra samazinājums paplašinās meža teritorijas, kurās būs potenciāli iespējama galvenā cirte, izvirzot pastiprinātas prasības meža atjaunošanai, tas ir, stādot augstvērtīgu meža reproduktīvo materiālu, kas ir finansiāli ietilpīgs, netiek prognozēts, ka mežizstrādes apjoms būtiski palielināsies.

Ministrijā pauž, ka grozījumu efekts būs novērojams ilgākā termiņā, jo aktīvo mežu īpašnieku vidū veicinās produktīvu mežaudžu veidošanu ar saimnieciski vērtīgām koku sugām, turklāt ar tādu stādmateriālu, kas vairāku desmitgažu garumā izstrādāts sadarbībā ar Latvijas mežzinātniekiem.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka dabas aizsardzības organizācijas par konkrētajiem grozījumiem cēlušas trauksmi.

Vides organizācijās norāda, ka šie grozījumi jau divreiz apstādināti sabiedrības spiediena dēļ, bet tagad tiek virzīti vēlreiz pretēji Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) solījumam, ka tie netiks skatīti, kamēr nebūs vienošanās starp dabas aizsardzības organizācijām un meža nozari.

Noteikumu grozījumi, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz tika virzīti jau 2017.gadā un atkārtoti - 2019.gadā. Kopš tā laika diskusijas par šo jautājumu nav notikušas, atzīmē vides organizācijās.

Dabas aizsardzības organizācijas jau iepriekš uzsvērušas, ka šo noteikumu grozījumu rezultātā tiks kāpināti ciršanas apjomi, tā noplicinot mežu dabas daudzveidību un mazinot iespējas sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Noteikumu grozījumiem nav visaptveroši izvērtēti riski dabas un klimata ietekmēm.

 
Visi komentāri
 
MMX 22.jūnijs 2022 11:38
6 1 Atbildēt

Caur enerģētisko krīzi un škeldas nepieciešamību mežizstrādātāji tomēr izbīdījuši papīrmalkas zāģēšanas apjomu palielināšanu. Nezinu cik tur aizies šķeldā, bet lielākā daļa aiztenterēs uz Zviedriju.

XMM 22.jūnijs 2022 11:42
1 1 Atbildēt

Tā būs, taču mēs esam zaļākā valsts pasaulē, krūmi uz katra stūra utt, tāpēc varam to atļauties (ceru, saprati, ka tas ar sarkasmu). Es visu laiku biju PRET tik brutālu mežu izciršanu, taču tagad saku - lai vālē. Man, piemēram, nav citas izejas - apkurei vajag 6 tonnas granulu, bet cena ir 400 EUR par paleti bez piegādes!!!

MMX 22.jūnijs 2022 11:51
4 1 Atbildēt

Pašam regulējumam jau nav ne vainas, ja visu tiešām arī atjauno. Mans pārmetums vairāk ir par veidu kā regulējums izbīdīts cauri, tipa šķeldu zāģēsim. Jā jā, katik ne arī, šķeldā tāpat ies tikai zari un visāda nenododama draza, viss pārējais tātikai tiks salādēts kuģī un papīrmalkai ceļos uz Zviedriju. Granulu cenas šis regulējums visticamāk vispār neietekmēs, jo cik saprotu granulas taisa skaidām, bet papīrmalku skaidās neviens neēvelēs.

Nortel 22.jūnijs 2022 14:40
2 0 Atbildēt

Valsts (kopējos) mežos vajag saglabāt ierobežojumus. Bet privātajiem jāļauj darīt kā grib! Kapā tāpat to mežu līdzi nepaņemsi, kādēļ tad nezāģēt? Citiem vārdiem, kādēļ maksāt nodokli par to, ko nevari izmantot?

tera 25.jūnijs 2022 9:23
1 0 Atbildēt

zagšanas apjomi biedina- apturiet kāds šos izcirtējus

Krotow 27.jūnijs 2022 18:36
0 0 Atbildēt

Šķeldas gribētājiem pēdējais laiks ķerties pie aizaugušo pļavu iztīrīšanas. Latvijā pa pļavām un grāvmalēm u.c. kādreiz jaukām ainavām, kas tagad ir brikšņi, šķeldas pietiks vairākām ziemām. Būtu tikai gribēšana to paņemt. Varu arī no sava lauku īpašuma par brīvu atdot.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Vēl viens Ķīnas autoražotājs ienāks Latvijas tirgū - "Chery" 7

Chery ir Ķīnas automobiļu ražotājs, valsts uzņēmums, kas dibināts 1997. gadā un atrodas Vuhu pilsētā, Ķīnas Anhui provincē. Tas ir viens no lielākajiem Ķīnas autoeksportētājiem un ir pazīstams ar savu pieaugošo klātbūtni starptautiskajos tirgos. Lasīt vairāk

 

LRTK: Ceļu satiksmes likuma grozījumos nav risinājuma ārvalstu vadītāja apliecību pārbaudei 1

Satiksmes ministrijas (SM) rosinātie grozījumi Ceļu satiksmes likumā par stingrāku vecuma pārbaudi, vadītāja apliecības esamību un alkohola vai citu apreibinošu vielu testu koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanai nerisina jautājumu par ārvalstu vadītāja apliecību pārbaudi, teikts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Lasīt vairāk

 

Volkswagen koncerns šogad realizējis 6,6 miljonus transportlīdzekļu 2

Volkswagen grupa 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos visā pasaulē piegādājusi klientiem kopumā 6,6 miljonus transportlīdzekļu. Lasīt vairāk

 

Jauni modeļi, jauni zīmoli un rekordi – sāksies ‘Latvijas Gada auto 2026’ aktīvā vērtēšanas sezona (+ VIDEO) 2

Konkurss “Latvijas Gada auto 2026” tuvojas noslēgumam – oktobra beigās noslēgsies jaunu dalībnieku pieteikšana un uzreiz sāksies automobiļu vērtēšana 4 dienu garumā. Jau gada vidū bija sasniegts rekordliels dalībnieku skaits, ar kuriem konkursa žūrijas biedri jau paspēja izbraukt un iepazīties, un dalīties iespaidos. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti