Tuvojoties Līgo svētkiem un Jāņu dienai, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA apdrošināšana) apkopojusi spilgtākos negadījumus, kas Latvijas iedzīvotājus piemeklējuši šajos svētkos – no bēgšanas ar zagtām pudelēm, sabojājot svešu auto, un sabiedēta suņa bojātam īpašumam līdz apdegumam, ko radījuši indīgi pļavas augi, un traumētam pirkstam, griežot meijas.
Kā stāsta Oskars Zvejnieks, BTA Risku parakstīšanas departamenta direktors, šīs situācijas katru gadu atgādina, cik neparedzama var būt ikdiena, tāpēc arī svētkos nedrīkst aizmirst par drošību.
Traumē pirkstu, zāģējot meijas, un gūst apdegumus, lecot ugunskurā
Līgo vakars bieži sākas ar praktiskiem darbiem – jāsagādā malka svētku ugunskuram, jāiekārto svinību vieta, jāpagūst vēl pēdējie pirkumi un jāsagaida viesi. Tieši steiga ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki aizmirst par pamata drošības nosacījumiem – BTA pieredzē pērn ir gadījums, kad kāds kungs, zāģējot meijas ar elektriskajām šķērēm, nošķēlis sev kreisās rokas pirksta falangu. Tāpat kāds līgotājs, skaldot malku, ar cirvi savainojis pirkstu, turpretim cits, zāģējot krūma zaru, paslīdējis un ar motorzāģi iezāģējis sev celī.
Arī kopumā ugunskurs, kam tiek gādāts iekurs, ir vieta, kur nereti notiek virkne nelaimju – katru gadu BTA svētkos saņem vairākus pieteikumus par traumām un apdegumiem, kas gūti pēc lēkšanas pār ugunskuru. Piemēram, vienā no gadījumiem kāds līgotājs, lecot pāri ugunskuram, ieslīdējis tajā un apdedzinājis abas kājas, cits iekritis ugunskurā un guvis pēdas apdegumu.
“Visi šie negadījumi ir klasiski svētku dunas piemēri, kad tiek aizmirsts par elementāriem drošības pasākumiem. Tāpat cilvēki nereti ir pārgalvīgi un pārvērtē savas spējas, uzņemoties darīt lietas, kas var rezultēties nepatīkamos savainojumos. Taču realitātē nelaimes gadījumiem bieži pietiek ar vienu neveiklu kustību vai uzmanības novēršanu uz dažām sekundēm – tieši tik īss ir mirklis līdz dārgiem zaudējumiem,” skaidro BTA Risku parakstīšanas departamenta direktors Oskars Zvejnieks.
Futbols uz slapjas zāles un bez apaviem – traumatiskākā Līgo rotaļa
Šogad Vasaras saulgrieži sakrīt ar Pasaules kausa futbolā norisi, savukārt iepriekšējos gados svinības nācies pārtraukt vairākiem līgotājiem, kuri pļavu bija pārvērtuši par sporta laukumu. Futbols draugu lokā, rotaļas ar bērniem un basas kājas rasainā zālē ir neatņemama vasaras svētku aina, tomēr tā mēdz beigties ar sastiepumiem, lūzumiem un sasitumiem. Vienā no BTA pieteiktajiem gadījumiem Jāņu dienā futbola spēles laikā viens spēlētājs uzkritis citam uz ceļgala, salaužot kāju, bet citam entuziastam futbols bez apaviem beidzies ar potītes lūzumu.
Tiesa, pļavas var būt bīstamas arī augu dēļ – pieteiktajā negadījumā bērns Līgo dienā bija lasījis jāņuzāles piemājas pļavā, savukārt vakarā uz rokas parādījies apsārtums un tūska, ko mediķi uzņemšanā noteikuši kā fitoapdegumu.
Pārbiedēts suns sabojā māju un zaglis, skrienot no veikala, sabojā svešu auto
Svētkos jāpievērš uzmanība ne vien savai un tuvinieku drošībai, bet arī mājdzīvniekiem, īpaši, ja tie paliek mājās vieni paši. Aizvadītajos gados BTA pieteikts gadījums, kurā saimnieki, atgriežoties mājās Jāņu dienā, konstatējuši, ka suns ticis pārbiedēts, tāpēc ir centies iekļūt mājā, saplēšot logu stiklus, durvis un bīdāmās sienas.
Interesantāku gadījumu vidū ir arī kāds notikums pie veikala – proti, bēgot no veikala apsarga ar tikko zagtām pudelēm un neaprēķinot pārvietošanās trajektoriju, garnadzis aizķēris un nolauzis lukturi veikala stāvvietā novietotai automašīnai.
“Auto var nodarīt bojājumus stāvvietā, taču svētku laikā uzmanīgiem jābūt arī uz ceļa. Līgotāji dodas uz laukiem, ciemos pie draugiem, atgriežas mājās vēlu vakarā vai agrā rītā, un ceļš bieži ved gar mežiem, pļavām un grāvjiem, kur svētku satiksmē mēdz “iesaistīties” arī stirnas, mežacūkas un citi zvēri. Vienā no lielākajiem šādiem gadījumiem automašīna uz ceļa Jēkabpils–Rēzekne sadūrās ar stirnu, kas pēkšņi izskrēja uz brauktuves, un atlīdzība pārsniedza 5 000 eiro. Citā gadījumā stirna izlēca no grāvja malas un ietriecās automašīnas sānā,” stāsta Oskars Zvejnieks.
Kamēr līgotāji ir prom, mājās viss ne vienmēr paliek mierīgi
Svētku laikā plīst caurules, bojājas šļūtenes, ūdenim atrodot ceļu arī pie kaimiņiem un vienlaikus bojājot vairākus īpašumus. Vienā no lielākajiem atlīdzību gadījumiem daudzdzīvokļu mājā pārplīsa dušas caurule, appludinot vairākus dzīvokļus un nodarot bojājumus iekšējai apdarei, par ko atlīdzība pārsniedza 8 500 eiro. Savukārt smagākie negadījumi saistīti ar ugunsnelaimēm – vienā gadījumā ugunsgrēkā izdega komerctelpa, un atlīdzība pārsniedza 37 000 eiro, savukārt citā ugunsnelaimē cieta palīgēka, un atlīdzība pārsniedza 22 000 eiro.
“Ik gadu redzam, ka svētku laikā negadījumi skar ne tikai pašus līgotājus, bet arī viņu īpašumus un automašīnas. Kamēr cilvēki ir devušies svinēt, mājās var notikt ūdensvada avārija, negaidīti izcelties ugunsgrēks vai rasties citi neparedzēti zaudējumi, savukārt uz ceļiem satiksmes intensitāte un dzīvnieku aktivitāte būtiski palielina negadījumu risku. Negadījumi var piemeklēt katru no mums, tāpēc drošība sākas piesardzību, apdomīgiem lēmumiem un finansiālu nodrošinājumu, ko nelaimes brīdī sniegs apdrošināšana,” uzsver Oskars Zvejnieks.





















































