AS "Pasažieru vilciens" (PV), kas strādā ar zīmolu "Vivi", piemēros 5,7 miljonu eiro līgumsodu Čehijas uzņēmumam "Škoda Vagonka" saistībā ar elektrovilcienu piegādes termiņa kavējumu un noteiktajos termiņos nenovērstiem konstatētajiem defektiem, aģentūrai LETA apliecināja PV valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.
Viņš skaidroja, ka līguma izpildes laikā projektu ietekmēja vairāki ārēji apstākļi, tostarp Covid-19 pandēmija un kara Ukrainā sekas, uz ko savos skaidrojumos atsaucās arī "Škoda Vagonka". "Šo apstākļu ietekme projekta laikā tika ņemta vērā, pagarinot līguma izpildes termiņu, kas diemžēl tika nokavēts," skaidroja Nešpors.
Viņš informēja, ka PV ir izvērtējis "Škoda Vagonka" iesniegtos skaidrojumus un dokumentus, kā arī neatkarīgo konsultantu auditorkompānijas "PricewaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu biroja "BERG" atzinumus.
Pamatojoties uz šo izvērtējumu, nav konstatēts tiesisks pamats atteikties no līgumā paredzēto seku piemērošanas par piegādes termiņu kavējumiem un citiem līgumā noteiktajiem gadījumiem, kuros paredzēts līgumsods.
Tādējādi pieņemts lēmums piemērot līgumā paredzēto līgumsodu 5,7 miljonu eiro apmērā, kas ietver gan līgumsodu par elektrovilcienu piegādes termiņa kavējumu, gan līgumsodu par noteiktajos termiņos nenovērstiem konstatētajiem defektiem un citu līguma saistību neizpildi.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šis lēmums nemazina PV novērtējumu par projekta nozīmi Latvijas pasažieru pārvadājumu attīstībā un "Škoda Vagonka" ieguldījumu tā īstenošanā.
Nešpors atzīmēja, ka, neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem līguma izpildes gaitā, visi 32 elektrovilcieni ir piegādāti.
Viņš norādīja, ka jaunie vilcieni būtiski veicinājuši pasažieru pārvadājumu attīstību. Pirms elektrovilcienu ieviešanas satiksmē 2023. gadā tika pārvadāts 17,1 miljons pasažieru, bet 2025. gadā pasažieru skaits sasniedza 21,3 miljonus, kas ir par 25% vairāk nekā 2023. gadā. "Vienlaikus vilcienu kustības precizitāte sasniedz 98,4%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā," uzsvēra Nešpors.
LETA jau vēstīja, ka 2025. gadā PV pārvadāja kopumā 21,333 miljonus pasažieru, kas ir par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš.
Tāpat vēstīts, ka 2023. gada decembra vidū PV sāka pasažieru pārvadājumus ar Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" ražotajiem elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus 2023. gada decembrī un 2024. gada janvārī regulāri piemeklēja dažādas ķibeles.
Kompānijā iepriekš informēja, ka pēdējam "Škoda Vagonka" elektrovilcienam Latvijā bija jābūt piegādātam līdz 2024. gada 31. jūlijam, tomēr faktiskā piegāde notika 2024. gada 13. novembrī.
Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.
Jauno elektrovilcienu iegādes kopējās izmaksas veidoja 244,846 miljonus eiro, no kuriem 168 191 033 eiro piesaistīti no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļiem.
PV ir izveidots 2001. gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija LDz meitasuzņēmums, taču 2008. gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.





















































Nu, par LV puses saprāta daudzumu viss kļūst skaidrs, lasot ka sākotnējā tenderī nebija vietas un āķu ričukiem, un to visu pēc tam nācās pasūtīt arī jau piegādātiem vilcieniem par papildus samaksu. No tādiem "partneriem" var jebkādus pārsteigumus.