Rīt katram iA jānopērk vismaz kilo gaļas un demonstratīvi jāapēd, vēlams vizuāli dokumentēt un blauksts! unternetā. Lai nīderlandieši to redz un mācās.
Tak runa par pilsētu, veloceliņu. Nevienam tā smirdoņu tur par velti nav vajadzīga, bet pa Siguldeni brauc vien, tur smird šā vai tā. Tikai garantē poļu šoferim, kas uzglūn ar fūri mazākajiem nebrāļiem.
Ik pa laikam nonāk ziņās, parasti reportāžas no Liepājas un Ventspils šossejām.
Tie benzīna divtaktnieki ir braucošs ānuss, ar pretīgu smirdoņu ar tādu pat skaņu. Nu nevajag mocīt apkārtējos ar savām perversajām tieksmēm 🙂
Latvietis tipiskais pat mirdams izvēlēsies Das Auto jo pirms 60 gadiem fāters ar tādu brauca un slavēja.
Nu, kāpēc cilvēki pērk rīsus ar gaļas piegaršu par lielu naudu, ja par to naudu var veikalā nopirkt izejvielas un pats pievārīt pilnu katlu. Tas pats iemesls.
Mjā, katrā pagastā vismaz pa vienam 🙂
Viss kā ar auto - ir noteikumi un likumi, bet AV turpina nerādīt pagriezienu, skriet, vilkties, braukt lopā, lasot telefonu un krāsojot smeceri. Tāda ir tā pasaule - nepilnīga.
Kā - nevajag? Vajag! Jo var apjāt RD jefiņus, iestāstot ka tas iraid velosipēds un tam ir brīv braukt turpāt kur iet gājēji un brauc lēnie velo.
Un kurš viņus kontrolēs? Kur? Un cik ilgi?
Ar to es domāju - lai izmainītu ieradumus, ir jāsaņem impulss regulāri, un tik ilgi, kamēr aiziet un izveidojas jauns ieradums. Tas ir reāli?
Bieži izmanto ēdiena piegādātāji. Un parasti brauc pa ietvi, meklējot īsto māju/ieeju. Ko iAuto iesaka, varbūt jāceļ trobelis un jāpiesaista valdenieki?
Kāds par to 2026.g. vēl runā? Caveat emptor.
Nedzeniet jokus, tur noteikti var sakonfigurēt diennakts laikus kad auto ir jāiet pēc apdeitiem - kaut vai tik vienkārši kā NIGHT vai WHENEVER ja nav iespējas norādīt precīzu laiku (kas var būt noderīgi tiem, kas naktī noteiktā laikā beidz nakts maiņu).
Protams, ir kritiskie apdeiti kas jāliek uzreiz kā iznāk (kas parasti tāpat tiek izstieps laikā, lai pa visiem nenokarināta serverus).
Ja BYD nav tik pašsaprotamas lietas, tad vnk izdariet secinājumus ko jums īsti piedāvā par jūsu naudu.
Pēc šādas loģikas, telefons par 1400 ir kudiš labāks par to 700nieku. Kalpos 4x ilgāk par 300nieku un bankas maksājumi 3x ātrāki, bet iAuto saturs ielādēsies vēl pirms Māris būs nopublicējis rakstu? Protams, darbosies ātrāk par pavisam lētu ar maz atmiņas un knapu smadzeni, bet salīdzinot ar 300nieku?
Nu, tīri no praktiskā viedokļa, ko tas dod īpašniekam, bez sajūtas "beidzot nopirku pa dārgo"?
Ko nu saprot ar statusu. Manuprāt, jebkurš telefons virs eur 300 ir mēģinājums iegūt statusu, re, kāds man apirāts! Vai to sauc par statusu, pontus vai miglas pūšanu - nav tik svarīgi.
Man aizdoma, ka salīdzinot pēc pirktspējas, 1990.g. 34K DM nav turpat (es tolaik domāju kā paēst, nevis cik var nopirkt par to summu), kur 2026.g. 36J eurō. Internāts uzskata, ka esot gan salīdzināmi. Nu, labi.
Paziņam ir tāds čemodāns, dzīvojies pa siltajām zemēm un nav izrūsējis (arī LV netiek ekspluatēts). Brauc joprojām, nesen nomainīja kautko, gar kurieni laida laukā dzes. zupu un turpina liet degvielu. Viņi esot vienaudži 🙂
Jā. Motortelpā karsti, lukturiem ziemā no ārpuses ne tik ļoti. Kur tie stiprinājumi, nu kā kuram.
Šarāns jau vēl gana vecs, no iepriekšējās dzīves, pat pirms dīzeļgeitas ja nemaldos.
Un tajā bāzē darbojas ASV jurisdikcija 👈
Zābaki tev ir? Ja vajag, padod ziņu.
Jā, lielas temp. svārstības, gan globālas ziema-vasara, gan lokālas - no sala iebrauc nomazgāt auto (dara taču tā cilvēki), vibrācijas (grantenieks ar trepi, pa kuru jāmāk braukt lai ietu pa virsu, nevis vibrētu), dažiem arī taktilais parktoniks.
Nu es vairs neatceros, bet B2 klīrenss bija ogogo, salīdzinot ar vēlākas kupejas zemo puzu, kas sniegotā ziemā vienmēr skrāpēja ceļu, tiklīdz nost no galvenā ceļa.
Par piekabes vilkšanu - daudzi t.s. krosoveri tikai izskatās pēc darītājiem, bet sirsniņa tāda ka pašam knapi pietiek, kur nu vēl kaut ko vilkt...
Francija pārdeva Luiziānu, kad Napoleonam vajadzēja naudu karam. ASV bija iespējas izskatīties pavisam citādāk un tad arī būtu iemesli kariem, lai konsolidētu teritorijas.

Tā pirkšanas vēsture ir senāka, nekā es (un droši vien kāds no jums) biju domājis.
There were discussions within the US federal government about purchasing Greenland in 1867, advocated by secretary of state William H. Seward, and again in 1910. Since World War II, the US has had at least one military base in Greenland. In 1946, the US secretly offered to buy Greenland, but it was rejected by Denmark.