Šodien, 18. septembrī pirms plkst.17.00, Rīgā, Granīta ielā no kravas auto puspiekabes izkrita krava, ko tas veda - iespējams, celtniecībai paredzētas konstrukcijas, kas nobloķēja kustību vienā virzienā.
No ceļu satiksmes noteikumiem:
191.1. punkts - neapdraudētu ceļu satiksmes dalībniekus, nenokristu un nevilktos pa ceļu;
Pēc video redzamās izkritušās kravas un slidēšanas pēdām uz asfalta var secināt, ka tā nokrita uz pretējo plūsmu un tikai veiksmīgas sagadīšanās dēļ nav cietuši cilvēki. Šāds gadījums spilgti parāda, cik būtiska ir kravas nostiprināšana smagajam transportam Latvijā.
Ceļu satiksmes noteikumu 191. punkts nosaka, ka krava jānovieto un, ja nepieciešams, jānostiprina tā, lai tā nenokristu, neapdraudētu citus satiksmes dalībniekus un neietekmētu transportlīdzekļa stabilitāti. Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr.166 par gabalkravu izvietošanu un nostiprināšanu detalizēti apraksta, kā tieši jānostiprina dažāda veida kravas, lai novērstu šādus apdraudējumus.
Prakse diemžēl rāda, ka šīs prasības bieži tiek neievērotas, un sekas var būt smagas, ir smagas. Nereti par drošību sāk domāt tikai pēc negadījuma, kad krava jau ir nokritusi un apdraudējusi citus satiksmes dalībniekus. Kā rāda pieredze, Latvijā lielākoties šādām diskusijām par drošību pievērš uzmanību tikai tad, kad ir notikusi traģēdija.
Vai tiešām nepieciešams, lai būtu bojāgājušie, pirms tiek pievērsta pietiekama uzmanība kravu drošai nostiprināšanai? Šis negadījums atgādina, ka atbildība ir ne tikai kravas nosūtītājam un pārvadātājam, bet arī uzraugošajām institūcijām, kurām jānodrošina, lai prasības netiktu ignorētas un lai ielās neizbrauktu bīstami transportlīdzekļi.
Kravas nostiprināšana nav formalitāte, bet gan dzīvības jautājums. Katrs šāds gadījums ir brīdinājums, ka šodien paveicies, bet rīt tā var nebūt.


























































MK 166. noteikumi ir vēsture un pilni ar tulkojuma aplamībām. Tie ir vismaz 34 gadus veci, jo noteikumi ar kļūdām ir tulkoti no vācu valodas mācību grāmatas pielikuma, kas paredzēta C klases šoferu apmācībai.
Tad tu gribi teikt, ka ir pēdējais laiks tos atjaunot vai pieņemt ko pilnīgi jaunu?
Visur pasaulē jau ir šādi noteikumi - atliek tik izpētīt kas mums vairāk atbilst un ņem kaut amerikāņu pārvadājumu noteikumus ja vācu valodu pēkšņi kāds nesaprot ...
Iedomājies! Tulkojums nepareizs un visi dzīvo pēc šīm veco laiku aplamībām! Arī soda, nezinot, kas pareizi, kas droši, ko nepieminēt protokolā! Un par ko jāsmejas, ja no kravām krīt ledusskapji, laivas, novusa galdi, vieglie auto, kas noripojot no treilera, cenšas panākt pašu pārvadātāju, alus kastes, gaļas gabali, desas, baļķi un betonu konstrukcijas! Kravas izvietošanā un nostiprināšanā izmantojamos EN-Standartus, kuros kravu nostiprināšana aprakstīta un aprēķināta pareizi, Latvijā pārvadātājiem un policistiem "nedrīkst" pieminēt, jo tad kāds pārvadātājs bankrotēs, pērkot siksnas, ķēdes un maksājot autovadītājiem par kravas nostiprināšanu, kas tahogrāfā tiktu uzskaitīta kā citi darbi! Pat vēl trakāk! Standarts liktu policistiem mācīties, kā droši nostiprināt kravu, lai transportlīdzekļu kontrolēs viņi spētu noteikt, kas kravas telpā ar kravu izdarīts aplam, ar kādiem nostiprināšanas līdzekļiem un spēkiem krava ir stiprināta, vai tā nemaz nav tikusi nostiprināta.
Noteikumi nosaka, ka kravas stiprināšana ir Nosūtītāja atbildība. Taču nenostiprinātas vai neatbilstoši nostiprinātas kravas pārvadāšana ir Pārvadātāja atbildība.
Tā kā visu diktē nauda, tad tā ir sanācis, ka Pārvadātāji dempingojot, ir izlaiduši Nosūtītājus, kuri tēlo muļķus un liek mīksto uz kravas stiprināšanu.
Piedosim tiem, kuri nosūta kaut ko 1x dzīvē vai max reizi gadā, jo viņi visbiežāk pakonsultēsies ar Pārvadātāju un piemetīs kapeiku par stiprināšanu. Taču tiem, kuri veic regulārus sūtījumus un krava nav uz paletēm, būtu jābūt vismaz kravas izvietošanas un/vai nostiprināšanas shēmai. Tā kā tas ir normālos uzņēmumos Vācijā, Luksemburgā, Austrijā, Spānijā. Ir shēma, apraksts ar TUV vai cita kantora apstiprinājumu, tiek izdalīti pretslīdes materiāli, dažkārt arī siksnas. Protams arī tur ir kantori, kas nav labā līmenī.
Ja par Pārvadātāju, tad tur arī skumji. Starpnieku, kam īpašumā ir tikai 1 Renault Master, bet mājas lapā stāsta, ka pārvalda desmitiem fūres un spēj pārvadāt visu un visur, ir vairāk kā reālo vedēju.
Kārtība būs tikai tad, kad Nosūtītājs kravu nodos tikai tam Pārvadātājam, kurš to reāli vedīs. Nevis strpniekiem (pārvadājumu perekupiem).
Jaunumi kravu nostiprinšānā tiek ieviesti ik pēc 3 vai 5 gadiem. Atbilstoši tiek papildināti arī Eiropas Standarti. Kamēr mēs vadāmies pēc 1999.gada 11.maijā pieņemtajiem MK 166. noteikumiem, kuru pamatā ir ieteikumi no vācu 1991.gada šoferu mācību grāmatas, tikmēr kravu nostiprināšanā gan tehnoloģijas, gan aprēķini, gan standarti ir mainījušies un aktualizēti jau vairāk kā 7 reizes!
Vai ir pēdējais laiks tos mainīt!? Anekdotes nemainās! Ikreiz, kad uzstājos kādā no semināriem Vācijā, ar dažiem attēliem no mūsu MK noteikumiem atgādinu klausītājiem kravas nostiprināšanas vēsturi Vācijā! Parādot vēsturiskos attēlus kā aktuālu normatīvo aktu Latvijā, klausītāju zāli vienmēr pāršalc murdoņas skaņa! Domāju, tā tiek pausta atzinība par mūsu stingrību likumdošanā saistībā ar kravu nostiprināšanas kontrolēm pārvadājumos ceļu satiksmē. Viss labais ir neaizmirsts vecais, drīz jau pusi gadu simtu nemainīgais! Priekš kam, tad atjaunot vai pieņemt ko jaunu, ja ārzemēs klausītājiem patīk vēsture, kas ir viņiem pazīstama, bet mums joprojām aktuāla kravu pārvadājumos.