VIDEO EKSPERIMENTS: Apdzenot kravas auto ar mikroautobusu – “dūša papēžos”; teju visi šoferi apdzīšanas manevru veic potenciāli bīstami (+ VIDEO) 26

 

Foto: Ekrānbilde no Youtube.com

Balta | 27.marts 2026 18:14

Ja mikroautobusam, kādus uz Latvijas ceļiem redzam bieži, ir jāapdzen 19 metrus garš kravas auto, kas brauc ar ātrumu 80 km/h, situācija ātri var kļūt bīstama un manevrs – izaicinošs, it īpaši ja transportlīdzeklis ir pilnībā piekrauts.

Šādu pieredzi un sajūtas guva eksperimenta dalībnieki, kuri konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” ietvaros piedalījās praktiskā apdzīšanas manevru testā, ko organizēja apdrošināšanas sabiedrība BALTA.

Eksperimenta laikā kontrolētā vidē –  Jūrmalas lidlaukā – tika veikti kravas auto apdzīšanas mēģinājumi ar mikroautobusu divos piegājienos – pirmajā mēģinājumā “busiņš” bija tukšs, taču otrajā – piekrauts pilns ar kravu. Abos gadījumos kravas automobilis nemainīgi brauca ar ātrumu 80 kilometri stundā.

Eksperimenta dienā pie mikroautobusa stūres sēdās radio Star FM dīdžejs Artūrs Mednis, kurš pandēmijas laikā piestrādāja par mikroautobusa šoferi, tāpēc braukšana pie šāda spēkrata stūres viņam nebija sveša. Tomēr arī viņš eksperimenta beigās atzina: “Sajūtas, cenšoties apdzīt 19 metrus garu kravas auto, patiesi nav patīkamas. Braucot ar pilnu kravu, dūša vispār ir papēžos, pat zinot, ka pretī pavisam noteikti neviens nebrauks.”

Mikroautobusa apdzīšanas ceļa garums otrajā mēģinājumā, pārvietojoties ar pilnu kravu, pieauga par aptuveni simts metriem, tomēr, kā uzsver ceļu satiksmes drošības eksperti – šis nebūt nav vienīgais rādītājs, kas jāņem vērā, veicot jebkādu apdzīšanas manevru.

Jāpiebilst, ka filmēšanas dienā lidostā valdīja migla, un reālajā dzīvē  apdzīšanas manevru šādas redzamības apstākļos noteikti nedrīkstētu veikt – tas nebūtu iespējams, neapdraudot sevi un citus.

Pētījums: lielākā daļa apdzīšanas manevru Latvijā notiek, apdraudot drošību

Jautājums par apdzīšanas manevra drošumu diemžēl Latvijā aizvien ir nemainīgi aktuāls.  Autotransporta profesionālas kompetences centra pērn veiktais pētījums[1] liecina – tikai viens no vairāk nekā diviem simtiem autovadītāju pētījuma laikā apdzīšanas manevru veica droši. Šāds secinājums radies, novērojot satiksmes plūsmu 18 dažādās novērojumu vietās Latvijā vairāk nekā 50 piegājienos. Kopumā tika analizēti 214 apdzīšanas gadījumi.

Rezultātā atklājās – no visiem apdzīšanas manevriem, kuri tika novēroti šī pētījuma ietvaros, tikai viens uzskatāms par pilnībā drošu. Lielākā daļa apdzīšanas manevru tika veikti ar kustības ātrumu, kas pārsniedz noteiktos atļautā kustības ātruma ierobežojumus, netika ievērota droša distance dažādās apdzīšanas manevra fāzēs. “Vairāk nekā trešdaļa no visiem apdzīšanas manevriem notiek tad, kad priekšā braucošais jau pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu,” norāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas datu apstrādes vadītājs un Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) pasniedzējs Juris Kreicbergs.

Daži no novērotajiem apdzīšanas manevriem bija uz satiksmes negadījuma robežas un radīja tiešu apdraudējumu. Savukārt viena apdzīšanas manevra laikā abi transportlīdzekļi – apdzenošais un apdzenamais – saskārās.

Arī apdrošinātājiem nav precīzu datu par katru bīstamu apdzīšanu, kā rezultātā noticis negadījums, tomēr uz ceļiem novērojamās tendences  ir satraucošas. “Mēs redzam, ka kopumā negadījumu skaits, kuros iesaistīti transportlīdzekļi ar pilno masu virs 3.5 tonnām, pieaug gadu no gada. Ņemot vērā šo realitāti, mūsu mērķis ir veicināt kopējo satiksmes drošību, runājot atklāti arī par tēmām, kas ne vienmēr ir ērtas, bet var novērst nelaimes nākotnē,” stāsta Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” žūrijas loceklis.

Letālo gadījumu skaits – nemainīgi augsts

Laikā no 2021. līdz 2025. gadam ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīts kravas auto,  ir nedaudz samazinājies. Ja pirms pieciem gadiem gada laikā notika 4029 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīts kravas auto, tad ik gadu pakāpeniski negadījumu skaitam sarūkot, 2025. gadā notikuši 3572 šādi ceļu satiksmes negadījumi. Savukārt šā gada pirmajos trīs mēnešos[2] Latvijā notikuši jau vismaz 840 šādi ceļu satiksmes negadījumi, liecina Valsts policijas rīcībā esošā informācija.

“Būtiski ir palūkoties ne tikai uz statistiku par negadījumu skaitu, bet izvērtēt negadījumus, kuros  smagi cietuši cilvēki vai kuri diemžēl beigušies letāli,” norāda CSDD eksperts.

Raugoties šī skatupunkta, situācija Latvijā nedaudz uzlabojas, taču aizvien vēl nav vērtējama kā laba. 2021. gadā ceļu satiksmes negadījumos, kuros iesaistīts kravas auto, ir gājuši bojā 55 cilvēki, bet 84 – smagi cietuši, liecina CSDD apkopotie dati. 2022. gadā šādos negadījumos ir miruši 42 cilvēki, bet 2023. un 2024. gadā – ik gadu dzīvība dzisusi 34 cilvēkiem, bet smagi cietuši attiecīgi 51, 53 un 39 cilvēki. Savukārt pērn bojā gājuši 27 cilvēki, bet smagi ievainoti – 53. Tāpat arī šis gads iesācies skumji – ceļu satiksmes negadījumos, kuros iesaistīts kravas auto, gājuši bojā jau vismaz četri cilvēki, bet smagi cietuši ir vismaz desmit, liecina CSDD statistika.

Droša apdzīšanas manevra komponentes

Lai veiktu apdzīšanas manevru, neapdraudot nedz savu, nedz citu satiksmes dalībnieku drošību, būtu jāievēro kaut vai dažas lietas. “Ātruma starpībai starp apdzenošo un apdzenamo transportlīdzekli ir jābūt vismaz 20 km/h, un turklāt apdzīšanas manevrs jāveic, nepārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu. Ir ļoti svarīgi, cik tālu mēs pārredzam ceļu un esam droši, ka netraucēsim pretī braucošajiem automobiļiem – šim attālumam jābūt vismaz 600 metri, bet vislabāk – viens kilometrs,” stāsta CSDD eksperts J. Kreicbergs. Viņš turpina – apdzīšanas posmā nedrīkst būt sānu ceļi, pagriezieni vai uzkalniņi, no kuriem pēkšņi var izbraukt auto. “Pilnīgai drošībai ir svarīgi ievērot distanci gan pirms un pēc apdzīšanas, gan arī atgriežoties savā braukšanas joslā, neapdraudot apdzīto automobili,” saka J. Kreicbergs.  

Tam piekrīt arī latviešu auto transporta un loģistikas uzņēmuma “Kurbads” autovadītāju apmācību un kvalitātes instruktors Māris Purvēns. “Viena no biežākajām kļūdām, ko redzam praksē uz ceļiem, ir pārāk agrīna atgriešanās savā braukšanas joslā pēc apdzīšanas manevra, neievērojot pietiekamu drošības distanci. Tas var radīt riskantas situācijas, īpaši ņemot vērā kravas auto bremzēšanas īpatnības,” stāsta M. Purvēns. “Diemžēl bīstamas situācijas ceļu satiksmē nākas novērot regulāri – gandrīz katru dienu,” viņš atzīst.

Bīstama apdzīšanas manevra pirmās pazīmes

“Labi autovadītāji mācās paši no savas pieredzes. Ja apdzīšanas laikā jūti, ka, piemēram, pretī braucošajam auto jāpiebremzē vai pašam ar savu auto jāuzbrauc uz nomales, tad ir skaidrs, ka esi darījis kaut ko nepareizi,” J. Kreicbergs ieskicē vienkāršu formulu, kā noteikt arī to, ka apdzīšanas manevrs ir radījis nopietnu bīstamību sev un citiem satiksmes dalībniekiem.

Turklāt – jo lielāks ātrums, jo grūtāk reaģēt uz neparedzamām situācijām. Piemēram, ja no sānu ceļa, pārkāpjot noteikumus, izbrauc kāds transportlīdzeklis vai uz ceļa izskrien  dzīvnieks. “Tajā brīdī negadījuma sekas ir daudz smagākas,”  norāda J. Kreicbergs.

Video eksperimentu skatiet pievienotajā failā!

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA
Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz Latvijas Bankas datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2024. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 184 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 20 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū.

[1] https://www.csdd.lv/cck?collection=fails&file=doc_fails&id=5033&task=download&xi=2
[2] Valsts policijas dati līdz 2026. gada 19. martam.

 
Visi komentāri
 
0pis 27.marts 2026 18:58
2 1 Atbildēt

Nu, un kādēļ tad jāapdzen, ja nav droši? Lai turpinātu dudināt uz 90 priekšā smagajam?

W12 27.marts 2026 20:16
11 0 Atbildēt

Lielākoties jau apdzīšanu veic tādēļ, ka priekšā braucošais brauc nevienmērīgā tempā. Nav pat īsti zināms kādēļ. Varbūt muld pa telefonu vai arī iegrimis soctīklu dzīlēs vai nu arī aizrāvies sarunā ar blakussēdētāju...Mans novērojums ir tāds, ka visai bieži apdzenot šādus personāžus tie pēkšņi atceras, ka ir jābrauc un min pedāli grīdā. Un tas viss notiek situācijā, kad tu mēģini viņu apdzīt un atrodies pretējā braukšanas joslā. Kas notiek pēc tam? Pēc tam šis personāžs kādu brīdi baksta tev bagāžniekā un pēc tam pamatīgi atpaliek, jo atcerējās par kādu interesantu tēmu soctīklos...

lohoideologs 28.marts 2026 2:13
4 0 Atbildēt

Tas ir vispārpieņemtās naida kurināšanas rezultāts.Nelaist garām, nelaist atpakaļ- nu gandrīz kā varonīgs protests. Līst otra braucēja personīgajā telpā- daudzi to uzskata par normu.Gadās arī otrādi.Tu viņu "palaidīsi", bet viņš sāks tev vilkties pa priekšu.Uztiept savu,audzināt,pārmācīt.

Kādreiz mācīja "atpazīt lohu". Ja kāds tev traucē- viņš visdrīzāk patraucēs vēlreiz.Brauc viņam ātrāk garām,bēdz tālāk prom.Tagad pamatjēdzieni sajukuši,aizstāti ar demagoģiju.

Pabrauci garām- iespējams, pārāk tuvu vai pārāk ātri (lēni).Iztraucēji no miega,liki manvrēt vai piebremzēt.Varbūt tev bija pārāk necils auto.Vai tieši otrādi, kādas izaicinošākas markas.Ir taču modeļi, no kuriem lohi turās pa gabalu,toties atsevišķi gaiļi mēdz izrādīt pastiprinātu interesi. Varbūt esi viņu apdzinis ar busu. Kalnā,tumsā,mežā,līkumā. Aizskāris jūtas,nodarījis morālo kaitējumu.Fui,cik riebīgi...

Pļurkt 28.marts 2026 9:11
4 1 Atbildēt

Vēl ir vesela jūra muļļu, aiz kuriem jau pēc 5 minūtēm paliek pretīgi aiz šiem braucot!

Pa taisno min krietni virs atļautā.... tā ar + 12 - 15 km/h, bet iebraucot pat nemanaāmā līkumiņā nomet uz -20 no atļautā. Līkumā šo apdzīt nevar, jo redzamiba neāluj, bet uz taisnā nevar, jo negribās krietni pārkāpt! Taču tā muļļas pēc nākas!

e46 27.marts 2026 20:32
2 0 Atbildēt

Diemžēl tādu aunu ir pilni ceļi!

ZZZZ 27.marts 2026 22:36
1 0 Atbildēt

Diemžēl, šits attiecas arī uz vieglajiem pasažieru auto. Kad iekdienā brauc 1-2 braucēji, un pierasts apdzīt arī ar 1,0-2,0 moteuriem. Bet, kad iekšā ir pilns salons un grabažas vēl arī, dinamika jau stipri bēdīgāka, kā pieradums. Tad nu spaida, spaida to pedāli arī, pumpē kā kaut kādu karbuorātora žikliera pumpīti lai dabūtu jaudu...Pag, kur ta profiņiem inerces spēks? Tak pavērojiet busso vaģilas. Pielīmējās pie aizmugures un tad mocās tikt garām! Tā vietā būtu turējis labu distanci un laicīgi paātrinājies lai ātri paspētu izmainīties. Par kādiem? auniem stāsts? Lēnāk brauksi, tālak tiksi.

psihaterapēts 28.marts 2026 1:12
3 0 Atbildēt

Vai tik "stāsts" nebūs kārtējais fufelis.Ar cēlu mērķi lohiem pastāstīt, ka "ar busiem" brauc vēl lielāki lohi par viņiem.It kā pats tas (ja pie pilla prāta esošais) ikdienas busa šoferis nezinātu,kā ir jābrauc ar piekrautu vai kā ar tukšu.Cita lieta, ka pie tā busa šobrīd var itin viegli piekļūt jebkurš un varbūt  pirmoreiz.

Ieliec tukšam priekšpiedziņas vieglajam 50kg suudumaisu bagažniekā- skaties ka tik nesanāktu kādi vēl lielāki suudi.

Ja tiešām netiek garām,varbūt tas apdzenamais ir vēl lielāks lohs par to apdzinēju.Bieži ja tā gadās- tātad reāls provokators.Vai nu regulāri velkās, vai nu kā puņķis uz drāts raustās/bakstās.

Kāds tas glumais "mācītājs" būtu vismaz cilvēcīgi paskaidrojis- ko tad īsti darīt, ja nu pēkšņi redzi, ka ir (būs) suudi.Visu ceļu tikai neiecietības un lieka naida kurināšana.

ZZZZ 28.marts 2026 8:19
0 0 Atbildēt

Nē nē, vēl lielāki L ir stūrētāji sastrēgumos un intensīvā satiksmē...Kur pat tur, piem. uz spaisa rajona ceļa tiltā spiežĀs kreisajā malā tā, ka laiž pat pa to strīpu!? Nu kur tur tālāk aizbrauksi, ja km garumā ir štopors TEV?

Chalenger 28.marts 2026 8:58
3 11 Atbildēt

Ātruma starpībai starp apdzenošo un apdzenamo transportlīdzekli ir jābūt vismaz 20 km/h, un turklāt apdzīšanas manevrs jāveic, nepārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu!

lūk šī ārkārtīgi svarīgā frāze!

apdzīšanas manevrs jāveic, nepārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu!

vēlreiz:

apdzīšanas manevrs jāveic, nepārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu!

secinājums  - 99.99% gadījumu apdzīšana pārkāpj CSN un nav iemesla apdzīt!

to psihais tērapēts - tvaika ielas pacients ar niku 560 nav sapratis un nesapratīs, jo viņš ir vienkārši lohs

un tik izpildās un izpildās arvien no jauna, un tik raksta un raksta savus murgainos, gramatiski izķēmotos "komentārus"

un mēda un kropļo skaisto latviešu valodu un jūtas baigi izsmalcināts un ģeniāls

jajā 28.marts 2026 11:55
1 2 Atbildēt

protams, šakāli, personiskā naida kurinātāj! Iemācies vispār pāris vārdus sasaistīt, lai kādam vispār būtu interese ar tevi "parunāties", gramatikas korifej! Pirkstus pavingrini un muti noslauki, savādāk klavieres ieklemmēs.Tieši tādā noskaņojumā JŪS visdrīzāk arī braucietpa ceļu (ielu)

Atbildi labāk pats par saviem "manevriem", nevis tēlo te kārtējo suudaizpratēju.

Tev te neviens neapgalvoja, ka apdzīšanas manevrs būtu 100% iespējams BEZ ātrumpārkāpuma,runa bija pavisam par ko citu.

Smago a/m ātruma atļaušana 90km/h ir acīmredzama kļūda, glumu demagogu nepamatoti ieviests "risinājums", diemžēl neapstrīdams un neatceļams.Tāpat, kā gp šķērsošana gaitā ar 2riteņu transportlīdzekli.Glumu, pretīgu siekalainu melīgu divkosīgu demagogu "darba" rezultāts!

Gramatiski izkropļots komentārs kāreiz domāts kādam tādam idiotam ka konkrēti tu un vēl te pāris tev līdzīgie.Šis vairs jau sen nav cilvēcīgu autobraucēju forums- te ir glumu demagogu,biksespiedirsušu personīgā kašķa meklētāju un naidarunas izplatītāju saiets!

WALA 29.marts 2026 9:15
3 0 Atbildēt

Pie pakaļas tas tavs nepārkāpjot ātrumu, satiksmes un personīgā drošība stāv augstāk par uz papīra rakstītām muļķībām. Tad kad lēnbraucēju kopiena iemācīsies nebraukt viens otram dubenā, tuvu uz bīstamības robežas ( un reizēm stipri virs) tad varbūt parunāsim par to atļautā ātrumu ievērošanu apdzenot, bet līdz tam - man pilnīgi pie pakaļas kas uz papīra sasmērēts ...

Sawron 28.marts 2026 12:59
2 1 Atbildēt

Nu nezinu ar kādiem šujmašīnu motoriem te visi brauc, bet 1.9 tdi, uzsākot apdzīšanu vienādā ātrumā ar fūri, patērē apdzīšanai precīzi 5 sekundes. Protams nesēžu tai brīdī ar hronometru rokā, bet to rāda videoreģistrators, vēlāk, kad pārskatu to apdzīšanu...

W12 28.marts 2026 15:11
7 1 Atbildēt

Apdzīt var arī braucot ar “šujmašīnas” motoru. Jautājums ir cits - vai braucējs ir uz “tu” ar savu auto, t.i., vai viņš zin sava auto spējas, kuras attiecīgi ir jāprot pareizi izmantot. Ne velti ir teiciens, ka sliktam dejotājam pat olas traucē

Sawron 28.marts 2026 16:21
2 0 Atbildēt

Var, bet tas pilnīgi noteikti aizņems vairāk par 5sek. Un tad svarīgas nav auto spējas, bet gan vadītāja spējas izskaitļot distanci ar pretimbraucošo, ņemot vērā sava motora jaudu..Un pats galvenais, šādā gadījumā- vai vadītājam viss ir labi ar redzi...Rezumējot. Ja redzi aiz smagā kolonnu no 10 vieglajiem, tad 8 no tiem būs vai nu ar okulāriem, vai 0.9-1.2 mazmotoriem...Pārējie divi- ar normāliem motoriem, bet tie tiks ierindoti agresīvo braucēju kategorijā.

idejiskais mahinators 28.marts 2026 17:10
3 0 Atbildēt

Apdzīt vairākus (ar domu iespraukties atpakaļ  rindā) beidzamajā laikā ir kļuvis bīstamāk, nekā jebkad agrāk.TAS iespējams ir rezultāts tieši šai te "ieinteresēto speciālistu" saceltajai ažiotāžai.Vienvirziena saruna- uzskatot teju visus (99%) uzrunātos  autobraucējus par idiotiem.Visdrīzāk,4/5 busu šoferu izrādītos kvalificētāki, nekā šie te maģisko apdrošināšanās x-perimentu veicēji tajā slavenajā kontrabandistu lidlaukā.Tā ir prasta demagoģija, nevis "audzinoša" saruna!

Vislielākā iespēja iebraukt auzās ir tieši dēļ šo te "apdzenamajā delegācijā" braucošo idiotu neloģiskās rīcības.Tu iepriekš nezināsi, kurš tevi "nelaidīs", vai kurš tevi ieraudzīs spogulī un aiz izbīļa pekšņi samazinās ātrumu,izjaucot tavus dižos plānus.Viņu apbraukt tu vairs nevari, bet aiz viņa tava tā plānotā škirba ir aizvērusies.

KO darīt- ar trulu biedēšanu vai pat ar apdzīšanas totālu aizliegšanu te nebūs līdzēts.Profesionāla padoma nav.Reiz pirms gada pusotra gan Zebrā tāds labs skaidrojums bija, taču (protams!) neviens to tālāk neizplatīja.

Pirmais, ko "darīt"- ir laiks KATRAM pārvērtēt savus (iespējams, stulbos) paradumus,atbilstoši šodienas realitātei!

Pļurkt 28.marts 2026 18:09
4 0 Atbildēt

Nekādu problēmu nav apdzīt ar šujmašīnu, ja to dara gaitā, nevis izlecot no priekšējā pakaļas!!

No pakaļas 28.marts 2026 20:41
2 0 Atbildēt

izlekt ir kaitīgs paradums pats par sevi.

Apdzīšana slaidāloka "gaitā" arī nav rekomendējama vienlīdzīgi visiem iespējamajiem lohiem.Šis ieradums mazina (iespējamā) loha iespējas pienācīgi izvērtēt situāciju.

Kolīdz runa par "paspēt", tā uzreiz paceļas jautājums "varbūt šoreiz atteikties".

2kārt, varbūt ka tādiem tiem "paspējējiem" nevajadzētu pirkt šīs te 3cyl 0,7 lamatas.Sūds par savu naudu ir 2kāršs sūds.

iciks 29.marts 2026 21:42
2 0 Atbildēt

Esot veikti bīstami manevri, jo tika pārsniegts atļautais braukšanas ātrums. Nu tad jau laikam sanāk tā, ka drošāk būtu apdzīt iekļaujoties atļautajā braukšanas ātrumā, bet manevaru veikt 10x garākā posmā. Vai ne?

Sergejs 30.marts 2026 13:23
1 0 Atbildēt

Gluži manas domas, it īpaši par to cik būs jānobrauc pretējā joslā, gadijumā ja negribi sēdēt bariņā ar pakaļas ostītājiem un apdzen 85km/h ātru fūri ar likumigiem 90km/h. Bet nu lietderīgie "eksperdi" tūlīt mums sados😁

Rexx 30.marts 2026 6:39
1 0 Atbildēt

Drīzāk, šis raksts domāts, lai autovadītāji domātu par apdzīšanas kā tādas nepieciešamību un lietderību. 82km/h vs 95 km/h 40km garā ceļa posmā dod apm. 4 minūtes laika ietaupījumu. Ha nu tas kādam ir būtiski.

Sergejs 30.marts 2026 13:25
0 0 Atbildēt

Būtiski ir arī nemīcīties bariņā ar neadekvātiem auniem - pakalās ostītājiem, kuriem acīmredzami trūkst sajēgas par kustību ārpus pilsētas un nevar zināt ko un kad kāds no tiem izpildīs.

iciks 30.marts 2026 13:29
0 0 Atbildēt

Vispār jau ir arī citi ieguvumi. Braucot kolonnai pa priekšu, ir daudz labāka redzamība, nekā velkoties aiz kāda busa/kravinieka, kas var pēdējā brīdī izvairīties no šķēršļa. Visu laiku jābūt gataviem, ka var sekot kāds manevrs.

Priekš kam tas viss?

Rexx 30.marts 2026 14:25
0 0 Atbildēt

Mums te bija tāds savdabīgs personāžs Vernons, kurš mēdz apgalvot, ka distances ievērošana esot muļķība. Ka tupēt otram pie astes esot labi, gadījumā, jankas notiek ( neparedzēti), tad tam priekšējam esot jāuzņemās atbildība par to, kas "sēž" astē. Īsāk- kaut kādi murgi.

iciks 30.marts 2026 14:40
1 0 Atbildēt

Tā Vernona ideja globāli nav jau slikta, taču viņš to uztvēra ļoti burtiski un bez atkāpēm. Saprotu, ka pamanot tālu šķērsli uz nomales ir labais tonis savlaicīgi painformēt aizmugurē esošos, bet ko darīt, ja uz ceļa izskrien lops? Nebremzēt? Aizmugurē braucošajam patiešām nav nekādas atbildības?

REXX 30.marts 2026 15:51
1 0 Atbildēt

Sistēmai ir jābūt "muļķu drošai"- derīgai jebkurai situācijai. Tāpēc arī prasība par distanci. Tāpēc- aizmugurē braucošajam ir šī prasība.

taupīgais lohs 30.marts 2026 14:29
1 0 Atbildēt

Braucot kolonnai pa priekšu (tās priekšgalā),tam Vadonim būtu jāuzņemās zināma atbildība.Sākot ar vienmērīgu (apstākļu pamatotu!) kustību,iespējamo šķēršlu apbraukšanu, mijiedarbību  ar pretimbraucējiem,lēnāku objektu apdzīšanu un beidzot ar prasmīgu gaismu lietošanu(!!) tumsā.Taču 4/5 gadījumu šāds te Vadonis sevi izliek vienkārši par lohu.Atbildības uzņemšanās visiem iesp līdzekļiem šeit tikusi degradēta un izsmieta.Tā ir tā patiesā "audzināšana",kuras auglus pēc tam paši strebjam.Daudzmaz pieredzējis braucējs lohu atpazīsts jau pa labu gabalu.Idejiski nav nedz pienākuma, ne arī dižas vēlmes aiz tāda braukt.Uz kādu laiku tādu "krupi" varētu norīt un situāciju pieciest, taču ne ilgstoši.

Parkā uz soliņa vai sab transportā tu būtu tiesīgs pats izvēlēties,kam un vai nosēsties blakus.Aiz jebkura idiota braucot,tēlaini runājot, graujam paši savu drošību.Savureiz izjūtam lieku stresu un esam spiesti pielāgoties dažādām vi;na izveidotām eksotiskām situācijām.Iespējams, tieši tas ir viens no tiem svarīgajiem "iemesliem", kāpēc kāds kādu "par katru cenu" apdzen.

Izcelt visur vienīgi "laika" ietaupījumu- kārtējā prasti lētā demagoģija.Tā varbūt darbojas ierastajā "sarunā ar lohiem", bet neba jau kādu kaut cik pieredzējušu braucēju vidē.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Lietojam 2-3 gadus: Ķīnā elektroauto pielīdzina tālrunim 14

Ķīnieši ražo daudz un pārsvarā lētus elektromobiļus, ko patērētājs uzskata par kaut ko līdzīgu viedtālrunim – lietojam gadus divus, trīs, tad “metam prom” un pērkam citu. Lasīt vairāk

 

Mercedes svin Actros 30. gadu jubileju (+ FOTO)

Mercedes-Benz Trucks šogad atzīmē gan 130 gadus kopš pirmā kravas auto radīšanas, gan 30 gadus kopš leģendārā Mercedes-Benz Actros debijas. Kopš 1996. gada Actros kļuvis par vienu no veiksmīgākajiem smago kravas auto modeļiem pasaulē — pārdoti vairāk nekā 1,5 miljoni eksemplāru. Lasīt vairāk

 

Vai kartē ar Nr.1 ir atzīmēts krustojums Latvijas ceļu satiksmes noteikumu izpratnē? 2.DAĻA (+ FOTO) 27

Apskatīsim vienu reālu situāciju Jūrmalā, un jautājums ir vienkāršs: vai kartē ar Nr. 1 saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem ir uzskatāms par krustojumu? Lasīt vairāk

 

Naktī atkal izsludināts apdraudējums Latvijas austrumu gaisa telpā; tagad tas atcelts

Sestdienas naktī Rēzeknes, Ludzas, Alūksnes un Balvu novados uz vairākām stundām atkal tika izsludināts apdraudējums gaisa telpā. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti