Lielpilsētas aug, un šī tendence ir vērojama gan Baltijas valstīs, gan arī daudzviet Vecajā kontinentā. Šī iemesla dēļ aizvien biežāk sēžam sastrēgumos, taču tai pašā laikā mums aizvien retāk jābrauc lieli attālumi ar pilnu bagāžnieku. Autoražotāji reaģē uz šīm pārmaiņām un prezentē arvien jaunus nākotnes transporta risinājumus.
Kāds ir ideālais pilsētas auto?
Rietumeiropas ielās ir daudz kompaktklases auto, savukārt pircēji Baltijā joprojām labprātāk izvēlas lielus braucamos. Tas liek domāt, ka ideālais formāts varētu būt kaut kur pa vidu. Bet kāds tieši tas būtu? “Tam jābūt viegli noparkojamam, un ar to jāvar viegli manevrēt šaurās ielās. Respektīvi – normāls izmērs, neliels apgriešanās rādiuss un lieliska redzamība,” saka Igaunijas portāla auto.geenius.ee redaktors Tarmo Tehepelds.
No šāda apraksta kļūst skaidrs, ka populārākie krosoveri braukšanai pa pilsētu ne vienmēr ir piemērotākā izvēle: tie ir lieli, ne pārāk ērti manevrējot, un kopā ar gabarītiem, kas rada neērtības, saimnieks maksā arī par lielāku degvielas vai elektrības patēriņu. Ņemot vērā mūsdienu dzīves mainīgumu, ražotāji piedāvā dažādus jauninājumus vai pat konceptauto. Katra to detaļa ir pārdomāta un pielāgota mūsdienu dzīvei.
Pavisam nesen franču ražotājs Citroën prezentēja OLI – jaunāko konceptu, kas radīts tieši pilsētai. Tas izstrādāts, ņemot vērā filozofiju, ka komfortablai dzīvei nepieciešams daudz mazāk nekā tas, pie kā vairākums cilvēku ir pieraduši. Vienlaikus tas risina arī vienu no aktuālākajām šī laika problēmām – uzlabo ilgtspēju.
Viss pārdomāts līdz sīkākajai detaļai
Ekskluzīvo auto caurvij ekonomijas tēma. Piemēram, perpendikulārais vējstikls un stāvie sānu logi atstaro vairāk saules gaismas, tāpēc salons tik ļoti nepiekarst. Pateicoties tam, kondicionieri var darbināt mazāk, kā arī samazinās elektroenerģijas patēriņš.
Citu interesantu risinājumu vidū ir, piemēram, no kartona izgatavots jumts. Pateicoties tā struktūrai, tas ir izturīgāks par tēraudu. Dažas virsbūves detaļas, tādas kā durvis, buferi un riteņu arkas, ir vienādas abās pusēs, un tās var pat savstarpēji apmainīt. Šāda pieeja izvēlēta, lai vienkāršotu ražošanu. Pateicoties unifikācijai un zemākai pašizmaksai, mazāk maksā arī pircējs. Starp citu, 50 procenti OLI materiālu ir pārstrādāti, bet pēc automobiļa dzīvescikla beigām tas ir pārstrādājams simtprocentīgā apmērā.
“OLI ir ielikts daudz foršu ideju, par ko ražotāju var tikai uzslavēt. Šodien uz ceļiem ir pārāk maz minimālisma garā veidotu mašīnu. Turklāt minimālisms nebūt nenozīmē lēts, taču tas palīdz atbrīvoties no nevajadzīgiem grabuļiem un tehnoloģijām un ir labs veids, kā samazināt auto cenu. Pašlaik tirgū ir bezdibenis starp Dacia Spring un elektroauto, kas maksā 40 000 eiro un vairāk. Vai mums tiešām ir vajadzīgi 4000 LED un masāžas sēdekļi?” jautā Tarmo.
Ne jauns, bet pareizs virziens
Citroën vienmēr ir ļoti piedomājis pie mašīnām tieši pilsētai. Tā pavisam nesen tika prezentēts Citroën Ami – divvietīgs elektroauto, kura garums nesasniedz pat divarpus metrus. Tas ir paredzēts īsiem ikdienas braucieniem pa pilsētu, un tā akumulatoru no elektrotīkla var uzlādēt tikai 3 stundās. Savukārt jaunais Citroën OLI konceptauto lieliski kalpos kā modernas ģimenes galvenais pārvietošanās līdzeklis, jo tajā ir vieta četriem cilvēkiem un palielam daudzumam bagāžas.
“Šī modeļa neapšaubāmās priekšrocības ir svars un autonomija. Mašīnām ir jākļūst vieglākām, citādi mēs nespēsim samazināt CO₂ izmešus un citas problēmas. Es saprotu, ka 1 tonnas pašmasu, iespējams, nevar sasniegt, taču 1,2 tonnas jau būtu ievērojams progress salīdzinājumā, piemēram, ar 1600 kg smago ë-C4. Man patīk arī OLI dizains. Gana ar garlaicīgām lietām!” saka Tarmo.
Turpinot par minimālismu, OLI radīšanas procesā ražotājs daudz domājis par svara samazināšanu un izvērtējis, no kā atteikties, – jo mazāk elektroierīču, jo mazāks var būt akumulators. Neievērojot šo principu, veidojas apgrieztā proporcija: uzstādot arvien vairāk aprīkojuma, piemēram, lielus ekrānus, jaudīgu audiosistēmu vai masāžas sēdekļus, palielinās mašīnas kopējā masa un elektrības patēriņš, tāpēc, lai nobrauktu tādu pašu attālumu, jāuzstāda lielāks akumulators. Veidojas apburtais loks – palielinās cena un masa, kas savukārt negatīvi ietekmē sniedzamību un elektrības patēriņu.
Citroën OLI sver tikai 1000 kg un ar 40 kWh akumulatoru var nobraukt 400 km. Salīdzinājumam: Nissan Leaf ar līdzīgu 39 kWh akumulatoru spēj veikt 270 km ar vienu uzlādi.
“Šādu OLI mēs uz ielām neredzēsim – tajā ir salikts pārāk daudz visa kā. Tas vēlas būt pilsētas auto ar maksimālo ātrumu tikai 110 km/h. To nevar saukt par SUV, jo tam ir tikai priekšējā piedziņa. Ģimenes auto? Pārāk maz vietas bagāžai! Taču mēs noteikti piedzīvosim, ka dažādas OLI idejas parādās sērijveida mašīnās,” noslēgumā pārliecināti piebilst Tarmo.
Latweehtim tas neder nu nekādi. No karkasa būdas kas uzslieta Pīzduļgravā, tam ira jātransportē 2 kinderi uz kolledžām Rihgas centrā, jo padsmitgadīgie nav raduši braukt ar autobusu, kas reizi stundā piestāj tikai 1km no dzimtās gravas. Izstumdījies līdz kolledžām, ģimenes tehvs dodas uz biroju Rihgas otrā malā, lai līdz 16:30 darītu maz interesējošu darbu, kas tomēr ļauj maksāt kredītus par gravas mitekli un auto. To pašu auto, kas brīvdienās tiek dzīts uz Latvijas otru galu, tātad, tas nedrīkst būt mazs auto jo līdzi jāved arī liels pinkains suns, kas laukos dabū padrātēt kaimiņu kranci Bobi (jā, būsim toleranti pret šādu dabas iegribu) jo 4kājainais pilsētnieks ir frizēts pie īsta suņu friziera un smaržo pēc suņu šampūna.
Toties bomži alkaši opīši no pāķiem izdomā ka jāpārvācas uz Rīgu. Noīrē kādu ūķi centrā, galvenais, lai tuvumā daudz dzertuves. Tad nu brīnās ka pilsētā brauc arī mašīnas, tad nu histēriski brēc, ka vajag pilsētu pārtaisīt par pākiem...
Nu, bet tu taču vari pārvākties atpakaļ uz laukiem...kāpēc tāda histērija?