Ar saskaņotajiem paziņojumiem fiksēto ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā šogad pirmajā ceturksnī palielinājies par 9,3%, salīdzinot ar 2016.gada pirmo ceturksni, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā informācija.
Biroja dati vēsta, ka 2017.gada pirmajos trijos mēnešos uz saskaņoto paziņojumu pamata reģistrēti kopumā 5900 ceļu satiksmes negadījumu pretstatā 54000 ceļu satiksmes negadījumiem gadu iepriekš. Tostarp lielākais ar saskaņotajiem paziņojumiem fiksētais ceļu satiksmes negadījumu skaits bijis janvārī - 2295, bet mazākais februārī - 1777.
Tāpat LTAB atzīmē, ka ar saskaņoto paziņojumu reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu skaita pieaugums 2017.gada pirmajā ceturksnī bija līdzīgs kopējam ceļu satiksmes negadījumu skaita pieaugumam.
LTAB arī norāda, ka ceļu satiksmes negadījumu īpatsvars, kas reģistrēti uz saskaņoto paziņojumu pamata, pēdējos gados būtiski nemainās. Tostarp 2010.gada pirmajos trijos mēnešos ceļu satiksmes negadījumu īpatsvars, kas reģistrēti ar saskaņotajiem paziņojumiem, bija 60,9%, 2012.gadā - 64,4%, 2014.gadā - 66,3%, 2016.gadā - 66,8%, bet šogad pirmajā ceturksnī - 67%.
"Līdz ar to var secināt, ka saskaņoto paziņojumu popularitāte ir diezgan augstā līmenī un šobrīd tikai 33% ceļu satiksmes negadījumu tiek fiksēti izmantojot Valsts policiju, kas vienlaikus norāda, ka arī smagi negadījumi, kuros cietušas personas vai transportlīdzekļi pēc sadursmes nevarēja turpināt piedalīšanos ceļu satiksmē, notiek reizi trijos gadījumos," atzīmē LTAB pārstāvji.
Saskaņotie paziņojumi ceļu satiksmes negadījumos izmantojami, kad ceļu satiksmes negadījumā iesaistīti divi transportlīdzekļi, nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt. Šos paziņojumus aizpilda avārijā iesaistīto transporta līdzekļu vadītāji, neizsaucot policiju.
LTAB nodrošina OCTA apdrošināšanas sekmīgu darbību valstī. OCTA Latvijā tika ieviesta 1997.gadā, lai nodrošinātu ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību. Sākotnēji birojs darbojās Finanšu ministrijas pakļautībā, bet kopš 2004.gada tā ir neatkarīga institūcija.
