Piedāvājam iepazīties ar iAuto komandas atskaiti par vasaras ekspedīciju uz Rumāniju.
Ciemats Rumānijā Foto: iAuto.lv
Laikā, ka plānojām savu ikgadējo lielo autoceļojumu, Rumānija netika iekļauta mūsu sarakstā, jo pirms pāris gadiem bijām tajā caurbraucot, pa ceļam uz Grieķiju. Tā kā ar auto esam apceļojuši visu Skandināviju, Austrumeiropu un Vāciju, sākām domāt par ceļojumu uz veco Eiropu. Taču šoreiz prāts nenesās ne uz Franciju, ne Austriju, ne uz kādu citu skaistu, vēstures grāmatās daudz aprakstītu Eiropas valsti, kurā viss ir interesants, taču pārāk civilizēts un komercializēts. Pavisam nejauši televīzijā noskatījāmies vienu no raidījuma „1000 jūdzes Mjanmā” sērijām un atcerējāmies par „Expedition” oranžo auto ceļojumu uz Rumāniju. Kāpēc gan ne?
Tā ceļojuma mērķis tika atrasts. Tālākais jau skaidrs – jāsameklē ceļabiedri, jāsastāda maršruts, jāapseko kempingi utt. Maršruta plānošanā palīgā nāk Google Maps un krievu izdevuma „Vokrug Sveta” Rumānijas ceļvedis. Protams, ka maršrutā tiek iekļauti arī objekti no „1000 jūdzēm Transilvānijā”. Un liela cerība tiek likta arī uz iespēju satikt īstu lāci. Tādēļ ievācam informāciju par piesardzības pasākumiem „draudzējoties” ar lāci. Ar ceļabiedru meklēšanu, kā par brīnumu, problēmu nav – ātri vien atsaucas divas avantūristes no draugu loka – Anita un Antra. Tātad kopā mēs būsim četri – Elmārs, Inese, Anita un Antra. Mūsu ceļojuma auto - Subaru Impreza 2.5 RS. Laiks doties ceļā!
Ir agrs 11.jūnija rīts. Pēdējās atvadas no mājās palicējiem un dodamies ceļā. Mūsu pirmās dienas plāns ir nobraukt 720km un tikt līdz Polijas-Ukrainas-Baltkrievijas pierobežas pilsētiņai Wlodavai Polijā, kur mums ir rezervēta naktsmītne.
Pirmā pieturvieta – Bauskas Statoil benzīntanks, un pirmā komandas saliedētības pārbaude. Pavisam nejauši tiek konstatēts fakts, ka mūsu auto bagažnieku var atvērt tikai no iekšpuses. Nu ko! Jālien iekšā no salona, jāizkrāmē visas mantas zālītē un jāmēģina to atvērt. Mūsu vienīgajam komandas vīrietim Elmāram tas izdodas! Pārējie biedri šo pirmo pārbaudījumu izturēja godam, nedaudz piepalīdzot Elmāram un komentējot notiekošo. Vēl tikai no jauna jāpārkrāmē mantas bagažniekā un varam turpināt ceļu.
Bez starpgadījumiem iebraucam Lietuvā. Ārā +26 grādi, spīd saule, visiem labs noskaņojums. Taču mūsu šoferim neliek mieru savādā skaņa, kas dzirdama no aizmugurējā riteņa puses. Pēc telefoniskas konsultācijas ar savu mehāniķi tiek pieņemts lēmums iebraukt Kauņā un atrast „Kemi” servisu, kas varētu būt lietpratēji Subaru ritošās daļas pārbaudē un remontā. Meklējot to, ieraugām citu, pēc skata civilizētu autoservisu, kura mehāniķi laipni apsola mums palīdzēt tikt skaidrībā ar mūsu auto. Pēc stundas ilgas gaidīšanas, kuras laikā automehāniķis ne uz brīdi nepārtrauca savu darbu, varam turpināt ceļu. Mehāniķa slēdziens - gultnis nav pie vainas, vainīga ir par stipru pievilkta rokasbremze. Mūs pārsteidza Lietuvas auto servisa pakalpojumu cenrādis – par riteņa un gultņa noņemšanu un uzlikšanu, rokas bremzes noregulēšanu mēs samaksājam nepilnus 10 eiro.
Pie pašas Lietuvas-Polijas robežas mūsu tradicionālā „atpūtas pietura” Statoil benzīntankā. Neliela pusdienu pauze ar mājās gatavotiem gardumiem un atkal ceļā. Pēc brīža esam Polijā. Mūsu maršruts ved gar pašu Polijas robežu uz dienvidiem – Suvalki-Augustova-Belostoka-Vlodava. Mūsu galapunktā – Vlodavā esam vēlā vakara stundā. Iemesls tam – izklaidēšanās pēc TomTom navigācijā tiek izvēlēts īsākais, nevis ātrākais maršruts no Belostokas līdz Vlodavai. Rezultātā – ceļojām gar pašu Polijas-Baltkrievijas robežu, kur ceļu kvalitāte nebija tā labākā.
Toties paguvām izbaudīt gardās Polijas zemenes, kuras šajā gadalaikā tiek tirgotas ceļmalās, tieši no zemeņu lauka. Par 5kg zemeņu samaksājām 5 eiro.
Mūsu pirmās pieturvietas pilsētiņa Vlodava sagaida mūs ar klusām ielām un minimālu auto satiksmi. Pēc navigācijas atrodam rezervēto hosteli „Hotelik Sportowy”. Par četrvietīgu numuru bez brokastīm samaksājam 16Ls.
Viesnīcas telpas un numuriņš ļoti spēcīgi mums visiem atsauca atmiņā padomju laiku. Bet mums jau tikai viena nakts tur ir jāpavada. Dodoties uz savu numuru, nevarējām saprast, kādēļ visi hostelī sastaptie vīrieši uz mums tā skatās. Izrādās esam nokļuvuši vīriešu sporta viesnīcā, kurā sievietes sastapt ir retums. Bet tas mums netraucē nosvinēt mūsu pirmo veiksmīgi noslēgušos ceļojuma dienu. Vienīgais, kas mūs nedaudz uztrauc –karstums naktī. Tas nozīmē, ka būs jāguļ pie atvērtām balkona durvīm un jābaro lielie odu bari.
