Nē. Apturēja, protams, vispirms sāka kaut ko par agresīvu braukšanu - ķipa nepārtrauktā plus pārsniegts ātrums. Man kaut kā likās, ka viņi bija šokā par tādu gājienu, ka momentā nespēja iedomāties, ko īsti man piešūt. Par nepārtraukto pateicu, ka tad, kad iesāku manevru, bija pārtraukta. Pēc tam apstājāmies pie ātruma... es viņam paskaidroju, ka, tā kā sākās nepārtrauktā līnija, plus tās 5-6 mašīnas cieši kopā brauca, pieņēmu lēmumu neģorgāties un pabeigt manevru - auto jaudīgs (SAAB 9-5 Aero), pretī nākošās mašīnas bija diezgan tālu vēl. Tad sākās jautājumi par bijušajiem sodiem, uz ko atzinos, ka pirms nedēļas viena tikšanās jau bija (biju nokavējis medicīniskās termiņu, bet gandrīz pie pašas mājas sestdienas vakarā bija reids), tad sekoja zelta jautājums: "Nu, Gati, un vai ir vēlēšanās vēl vairāk sabojāt savu biogrāfiju?", mana atbilde bija: "Variet rakstīt protokolu, bet uzreiz saku, ka nepiekritīšu, jo, kaut arī formāli ātrumu pārsniedzu, darīju to satiksmes drošības dēļ, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos savā joslā". Policis mazliet uzvilkās, sāka jautāt: "Parādiet man punktu CSN, kur rakstīts, kādās situācijās drīkst pārsniegt ātrumu." Es: "Nav tāda punkta. Es novērtēju situāciju, distance starp mašīnām bija pārāk maza, lai es vēl vairāk sprauktos iekšā, man auto jaudīgs, man arī mācīja, ka šādos gadījumos, ja esi iesācis manevru un vari droši pabeigt, tad neģorgājies un pabeidz..." CP: "Slikti tev ir mācīts, vajadzēja bremzēt un nostāties tindas aizmugurē, tad nebūtu ne jāpārsniedz ātrums, ne jāšķērso nepārtrauktā līnija". Tad sākās diskusija par kolonnu apdzīšanu, ka tāpēc jau avārijas notiekot utt. Es viņam saku, ka neatceros, ka kaut kur noteikumos būsu rakstīts, ka kolonnas apdzīt ir aizliegts. CP: "Jā, bet tas ir pret drošas braukšanas pamatprincipiem, tā nedrīskt darīt." Es: "Bet vai pie drošas braukšanas pamatprincipiem pieder raustīšanās pretējā joslā bremzēšana lai gandrīz pabeigtu manevru sāktu no jauna?" CP: "Jā, tā vajadzēja darīt." Es: "Nu labi, ja tā uzskatāt, rakstiet to protokolu, kur problēma?" CP: "Bet jūs taču nepiekrītat." Es: "Nu jā, nepiekrītu. Nu un? Man taču ir tiesības nepiekrist.".... un atkal viss sākās no jauna - parādīet, kurš punkts atļauj pārsniegt ātrumu, darīju to, izvērtējot reālo situāciju - pēc gara, nevis burta utt. Tad vēl sekoja replika, ka Džeriņš mūs te visus esot samācījis... beigās es viņam saku: "Policista kungs, ja uzskatiet, ka mani ir jāsoda, es jums trešo reizi saku - nu, rakstiet taču to protokolu." Mirklis klusuma... CP: "Nu ja tu šitā turpināsi, tad drīz bez tiesībām paliksi. Laimīgu ceļu!" Nu tā, kaut kā...