Vot, zem šitā varētu simts plusus salikt, ja atļautu...

Tas pat ir pierādīts, ka cilvēki, kam bojāta smadzeņu daļa, kas atbild par emocijām ir nespējīgi pieņemt jebkādus lēmumus. Zemapziņa spēj izanalizēt un izvēlēties ātrāk nekā mēs ar savu apziņu.
Piemēram ēst liellopu vai cūkgaļu, ja abi garšo? Kā izvēlēties racionāli bez emocijām?
bigthink.com/experts-corner/decisions-are-emotional-not-logical-the-neuroscience-behind-decision-making
Tiktāl viss būtu pareizi, bet tālāk paceļas jautājums - a kam ir jāpatīk? Kuriem tieši mašīnas aspektiem? Reku man, piemēram, patīk ka manai mašīnai riteņa gultnis maksā 10-20 eiras - nevis kā, piemēram, bagātajiem pēdējās desmitgades opeļu īpašniekiem, kur tas pats prieks ir 100+, jo jāmaina visa rumba. Patīk ka ielikt 2x niknāku motoru izmaksā dažus simtus. Patīk ka arī citas detaļas maksā samērīgi, un pat iespējams ka atrodas liepājas veikala plauktā un nav jāpasūta no dižās pilsētas. Patīk ka mašīna ir ārēji maza, bet ietilpīga. Un tā varētu turpināt, un tālāk gan varētu kaut ko subjektīvāku likt klāt - bet jāsāk ar šitiem. Un nevis sākot ar subjektīviem iespaidiem, kas pakļauti placebo efektam - nu kā te viens, piemēram, filosofēja ka golfa klases pseidodžips esot plašāks, tātad patīk - gan neteica, par ko plašāks, ja par tās pašas platformas hečbeku, gan jau mērlente paradītu ka pāris centimetrus plašāks...
Un kad tu runā par patikšanu - cilvēkiem prasības ir dažādas, līdz ar to var patikt kaut kas tāds, kas tev nepatīk. Reku, piemēram, mums te gābešņiks ir vai nu īss, vai ar muguras problēmām, un tāpēc viņam vajag kaut kādu īpašu ķebļa regulāciju un pat regulējamu stūri - es, tikmēr, to ka mana golfa dzimtajam vadītāja ķeblim nebija augstuma regulācija, atklāju vismaz mēnesi pēc tam, kad biju sācis ar to mašīnu braukt, braucot aizdomājoties ka fans merivai pie aprīkojuma visur pieminēja vadītāja ķebļa augstuma regulēšanu, un apčamdot ķebli, nokonstatēju faktu, ka nekur nav kloķis, ar kuru regulēt augstumu... :D Un nekādas problēmas, viss labi un ērti. Līdz ar to ja man būtu jāizvēlas kaut kāda mašīna, es pat nemaz neskatītos, stūre regulējas vai nē - nu vadītāja ķebļa augstuma regulāciju gan pierasts pieņemt par normu, vismaz audī tā bija... :D
Ar to, ka tev patīk/nepatīk kritērijs ir zema cena rezerves daļām un kasturvēl, nav problēma... ne tev, ne arī kādam citam. Problēma ir citur, ko tu nu nekādi nespēj saprast. It kā neesi galīgi dumjš, bet tik elementāru lietu saprast nespēj... vai nevēlies...
Kas attiecas uz regulācijām (augums 182, muguras problēmu nav), jā - man patīk tāda poza, kāda ne tik daudziem - ja vēl augstuma regulācija būtu pieciešams pasākums (vismaz šobrīdējiem auto tas netiek regulēts - ar vienādu braucu gan es, gan sieva), tad padibenes leņķim jābūt ne taisam un man patīk, ka stūre ir uz gandrīz zemāko pozīciju, bet, lai es ar savu 182 redzu mēraparātus. Un sēdeklim jābūt tālu no stūres. Iepūtiet, bet tāda ir man ērta poza. Parasti pēc tās kolēģi var pateikt, ka ar konkrēto firmas auto pēdējais es esmu braucis.
Cilvēks iemācās savas emocijas kontrolēt, tā kā tiešām nav tā, ka visu ko gribas uzreiz vajag. Ir iespējas savas emocijas nedaudz apslāpēt, kā tavā gadījumā un atrast kaut ko citu kas tajā visā patīk. Kam patīk baudīt centu(lasīt VWfans), tam ir vienalga ar ko un kā. Tomēr pilnībā ejot pret sevi rezultāts nebūs labs.
Pa lielam gandrīz katrs dzīvē iemācās savas emocijas vadīt pareizā virzienā. Kaut vai lai pārvarētu slinkumu/kūtrumu, katram ir savas metodes, kā sevi motivēt un piemānīt zemapziņu, pat ja to pats nepiefiksē.
Rozā Dusterī patiešām nebrauktu! Un oranžā arī nē - pirms kāda laika tieši tādas krāsas Dusteri Rīgā redzēju...