Veiktie pētījumi dos iespēju īstenot efektīvus pasākumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai - iAuto

Veiktie pētījumi dos iespēju īstenot efektīvus pasākumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai 23

 

Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 30.aprīlis 2024 12:03

Aprīļa beigās Satiksmes ministrijas (SM) rīkotajā Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā prezentēti četri pētījumi, kas veikti, lai analizētu situāciju, tostarp statistikas datus, un sniegtos priekšlikumus turpmāk izmantotu satiksmes drošības uzlabošanai.

Ceļu satiksmes drošības padome saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības plānu 2021.-2027. gadam ir lēmusi par finansējuma piešķiršanu ne tikai dažādu ar ceļu satiksmes drošību saistītu informatīvu kampaņu un projektu īstenošanai, bet arī vairāku pētījumu veikšanai.

“Šādiem pētījumiem ir nozīmīga pievienotā vērtība, jo tie dod iespēju pieņemt datos balstītus lēmumus, gan izstrādājot normatīvo regulējumu, gan rīkojot pasākumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai. Pētījumu veikšanā iesaistīti jomas eksperti, ar satiksmi saistītas nevalstiskās organizācijas, kā arī izmantoti iestāžu statistiskie dati, tādējādi nodrošinot visaptverošu satiksmes jomā pārstāvēto pušu līdzdalību drošības veicināšanā un satiksmes negadījumu mazināšanā,” uzsver SM Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova.

Pētījumu “Par drošas distances ievērošanu un apdzīšanas manevriem automobiļu plūsmā ārpus apdzīvotām vietām” izstrādāja, lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu. Lai to sasniegtu, ir ievērojami jāsamazina riskantu manevru skaits uz Latvijas autoceļiem. Atbilstoši Iekšlietu ministrijas (IeM) ceļu satiksmes negadījumu datubāzei laika periodā no 2017. līdz 2022. gadam uz Latvijas autoceļiem notikuši ap 8000 negadījumi ar vairāk nekā 19 000 personu iesaisti, kur kā galvenais iemesls minēts drošas distances neievērošana. Ievainoti 17 010 satiksmes dalībnieki, no tiem 34 ar smagiem ievainojumiem un viens bojāgājušais. Savukārt 832 sadursmēs ar pretī braucošu transportlīdzekli reģistrēti 45 bojāgājušie, 133 smagi ievainotie un 415 ievainotie. Pēc ekspertu vērtējuma nepareizas apdzīšanas manevri rada būtisku risku palielinājumu ceļu satiksmē. Pētījumu veica Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), pamatojoties uz VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD), VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) un Valsts policijas (VP) datiem.

Lai analizētu sakarības starp braukšanas ātrumu un ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, tika veikts pētījumu “Par automobiļu plūsmas braukšanas ātruma ārpus apdzīvotām vietām izmaiņu saistību ar ceļu satiksmes drošību raksturojošiem elementiem”. To izstrādāja RTU kopā ar Transporta un sakaru institūtu (TSI), pamatojoties uz LVC datiem un IeM Informācijas centra apkopoto statistiku. Apmēram 30% ceļu satiksmes negadījumu cēlonis, kuros gājuši bojā satiksmes dalībnieki, ir bijis pārmērīgs vai neatbilstošs braukšanas ātrums. Statistiski noteikts, ka, samazinot vidējo ātrumu uz visiem Eiropas Savienības ceļiem par 1 km/h, gada laikā varētu izglābt vairāk nekā 2000 dzīvību.

Ar mērķi noskaidrot, kādi faktori visbiežāk ir izraisījuši vai ietekmējuši ceļu satiksmes negadījumus, kuros ir iesaistīti motociklisti, Latvijas Motokluba asociācija veica pētījumu “Ceļu satiksmes negadījumu, kuros ir iesaistīti motocikli, detalizēta izpēte”. Statistikas apkopošanai tika izmantoti IeM un CSDD dati, kā arī apdrošināšanas sabiedrību sniegtā informācija no biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (LTAB) datubāzēm. Pētījums ir veikts galvenokārt balstoties uz respondentu – motociklistu vadītāju – aptaujas pamata, kas sniedz plašu priekšstatu par satiksmes drošības jautājumiem, kas skar motociklu vadītājus. Tajā ir identificētas arī braukšanas prasmes, kas vēl būtu jāapgūst motociklistiem, lai paaugstinātu savu drošību satiksmē. Tāpat pētījumā ir priekšlikumi kopējai satiksmes drošības uzlabošanai.

Savukārt pētījumu “Ainavas loma satiksmes drošībā un tās uzlabošanā” sadarbībā ar LVC veica Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, lai izvērtētu ceļa ainavu tā saucamos “melnajos punktos” un sniegtu ieteikumus drošības uzlabošanai, izmantojot ainavas plānošanu.  

Finansējums pētījumiem piešķirts no apdrošināšanas līdzekļiem, ko apdrošinātāji ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai ieskaita LTAB kontā saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu. Pētījumi pieejami SM tīmekļvietnē.

 
23 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
uupis 30.aprīlis 2024 13:50
8 2 Atbildēt

Dēļ tādiem vernoniem arī samazina braukšanas ātrumu visur!

Dēļ vernoniem, kuri nemāk braukt, jau tagad centrā ir mietiņi un 30 km/h!

uupis 30.aprīlis 2024 14:55
7 1 Atbildēt

Lasi 19. pantu! Tur ir irakstīts kāpēc STOP signāls nav Brīdinājuma signāls!

Sergejs 30.aprīlis 2024 13:02
6 5 Atbildēt

Un kā ir jāsamazina ātrums kad pretīm tavā joslā kāds izlec vai teiksim koks uz ceļa gāžās? 

 Un vai ierakstītā vēstule ar brīdinājumu aizmugurē esošam bampera ostītājam arī jāaizsūta pirms sākt bremzēt tādos gadijumos?

 3 auto 50-60 metros (pēc 100m stabiņiem spriežot) uz šosejas pie ~90km/h tas ir OK un priekšā esošās fūres pienākums ir visu garantēt diviem dundukiem kas tai uz bampera karājās?

 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Mercedes-Benz Arocs ar koksnes smalcinātāju (+ VIDEO) 3

530 Zs Mercedes-Benz Arocs apvienots ar Heizohack koksnes smalcinātāju. Kravas auto īpašās iezīmes ir kabīne ar rotējošu sēdekli, 3 m² panorāmas logs aizmugurē, kas izgatavots no drošības stikla, aizmugurējā jūgvārpsta, dažādi hidrauliskie savienojumi un iespēja pielāgoties smalcinātājam, izmantojot īpašas vadības ierīces. Lasīt vairāk

 

Pirmais testa brauciens ar jaunākajiem "Latvijas Gada auto 2026" pretendentiem t/c Mols - Kungu rija (+ VIDEO) 7

Sākušies konkursa "Latvijas Gada auto 2026" testi - iAuto.lv piesaka pirmā testa dalībniekus, bet eksperti dalās ar pirmajiem iespaidiem. Lasīt vairāk

 

Nevietā apdzinējs liek kūpēt bremzēm pretējā joslā (+ VIDEO) 18

Apdzenot līkumā, furgoniņa vadītājs liek nobremzēt vieglajam auto pretējā joslā, bet aiz tā braucošajam vadītājam situācija veidojas vēl bīstamāka. Lasīt vairāk

 

Kravas automašīnas kļūs vēl drošākas mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem (+ VIDEO) 14

Kravas automobilis ir ne vien darbarīks un ekonomikas dzinējspēks, bet arī 40 tonnas smags paaugstinātas bīstamības objekts satiksmē. Scania Latvia apmācību meistars Gints Vārtukapteinis: “Kaut arī kravas auto skaits sastāda tikai 1,5 % no kopējā transportlīdzekļu skaita, 15% iekļūst negadījumos ar nāvējošām sekām.” Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti