Uz Sigulda tūlīt pabeigs Elektrifikāciju - solījums no deputātiem. Man šķiet ka jau koka vadi tiek vilkti tajā virzienā.
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
WALA rakstīja:
Šis un tas par elektroniku un kā tiek čakarēti patērātāji:
WALA jā šīs bačas te reizēm par smieklīgām naudiņām var ieķeret. Paņem ķtr bezogļu lētučus, kuriem vājākā vieta ir tieši akumulātori. Tad nu šos brendotos izjauc un pārliec tajos ķtr un olā, ciešami štrumi mājas vajadzībām ir, gatavi pietiekami ilgi un jēdzīgi darboties. Tajos nomu kantoros neviens īsti negrib ķēpāties. Bet jauni adekvāti vilces jaudas elementi ir ap 10eur katrs pirkstiņš!
eco ir eiropas OPEL ja kas
Ķīna pirmoreiz publiski deklarē apņemšanos samazināt izmešus https://www.bbc.com/news/articles/cj4y159190go
Publiski ne, publiski kas to te var cieti apgalvot. Bet tur jau tālajā 2017/18 ajā gadā tika dots kurss uz transporta elektrifikāciju. Kas ir viena no piesārņojuma pozīcijām. iĀ.
Un kamēr te BMW jūsmiņi cīnās ar ice EP6 dzinēja velvetronika bezgalīgajām problēmam un ķēdi. tikmēr viņi ķ to dzinēju nokopēja un izmeta to troniku ārā un ķēdi vēl samazināja…Nu galīgie muļķīši!? Un arī tādas lietas kā dzesētājs dzērieniem ir pārvērsts reālā 0 grādu skapītī kombinācijā ar mikroviļņu sildītāju…Nu un vai Btljā tāda līmeņa opcija ir? Tā te varētu turpināt iĀ ilgi, un nemaz nebrīnīšos ja pavērojot wāgena jaunos konceptus, redzās kā tur jau ieviesti gan salona transformāxijas gan citi risinājumi no. Nu tas jau normāli kaut ko labu nokopēt!??
Nu ko nu tirs, kā zariņa govs. “kurss uz transporta elektrifikāciju. Kas ir viena no piesārņojuma pozīcijām” Ķīnas “elektrifikācija” nav tā pati Eiropas “elektrifikācija”. Ķīnā EV ir tikai veids, kā iznest piesārņojumu ārpus blīvi apdzīvotām vietām, atklāti to barošanai būvējot ogļu (t.i vissliktākās iespējamās fosilās!) elektrostacijas. Attiecīgi enerģētika no EV necieš un tiek attīstīta stabila un lēta elektrības bāze. Eiropa tikmēr destabilizē savus elektrotīklus ar nepastāvīgas un dārgas enerģijas ražošanu, kas… Faktiksi iznīcina jebkādu energoietilpīgu ražošanu.
P.S. Austrālija par šo Ķīnas kursu ir sajūsmā un ar prieku eksportē ogles, vienlaikus no tribīnes muldot par zaļumu, tieši tāpat kā mūsu “zaļā” naftas biznesa kaimiņvalsts Norvēģija.
Bradypus rakstīja:
Nu ko nu tirs, kā zariņa govs. “kurss uz transporta elektrifikāciju. Kas ir viena no piesārņojuma pozīcijām” Ķīnas “elektrifikācija” nav tā pati Eiropas “elektrifikācija”. Ķīnā EV ir tikai veids, kā iznest piesārņojumu ārpus blīvi apdzīvotām vietām, atklāti to barošanai būvējot ogļu (t.i vissliktākās iespējamās fosilās!) elektrostacijas. Attiecīgi enerģētika no EV necieš un tiek attīstīta stabila un lēta elektrības bāze. Eiropa tikmēr destabilizē savus elektrotīklus ar nepastāvīgas un dārgas enerģijas ražošanu, kas… Faktiksi iznīcina jebkādu energoietilpīgu ražošanu.
P.S. Austrālija par šo Ķīnas kursu ir sajūsmā un ar prieku eksportē ogles, vienlaikus no tribīnes muldot par zaļumu, tieši tāpat kā mūsu “zaļā” naftas biznesa kaimiņvalsts Norvēģija.
Ok, ko piedāvā Tu!? Pirkt naftu, lai darbinātu w12? utt?
Bradypus rakstīja:
Nu ko nu tirs, kā zariņa govs. “kurss uz transporta elektrifikāciju. Kas ir viena no piesārņojuma pozīcijām” Ķīnas “elektrifikācija” nav tā pati Eiropas “elektrifikācija”. Ķīnā EV ir tikai veids, kā iznest piesārņojumu ārpus blīvi apdzīvotām vietām, atklāti to barošanai būvējot ogļu (t.i vissliktākās iespējamās fosilās!) elektrostacijas. Attiecīgi enerģētika no EV necieš un tiek attīstīta stabila un lēta elektrības bāze. Eiropa tikmēr destabilizē savus elektrotīklus ar nepastāvīgas un dārgas enerģijas ražošanu, kas… Faktiksi iznīcina jebkādu energoietilpīgu ražošanu.
P.S. Austrālija par šo Ķīnas kursu ir sajūsmā un ar prieku eksportē ogles, vienlaikus no tribīnes muldot par zaļumu, tieši tāpat kā mūsu “zaļā” naftas biznesa kaimiņvalsts Norvēģija.
Paskaties jaunākos datus, arī Ķīnai pieaugums vairs nav uz ogļu rēķina, ber gan saules un vēja dēļ!
Melis, melis, kartupelis.
Parādi, kur oglēm ir kritums.
FYI - vienīgais iemesls pēc rekordliela patēriņa 2024 un 2025 gada 1 ceturksnī.
China Coal Imports Fall Further on Weak Demand, Domestic Output - Bloomberg
China's May coal imports fall 18%, hit by cheap domestic coal, renewables | Reuters
China’s Steel Output Cuts Could Intensify Coking Coal’s Plunge - Bloomberg
paprasi chatgtp ja pats nekādi nevari atrast
ChatGPT un vispār jebkurš AI ļoti centīgi melo, lai izpatiktu jautātājam un sniegtu tādu atbildi, kāda tiek sagaidīta. Piespiest AI nemelot ir vesela māksla, kuru, tu acīmredzot ne vien neesi apguvis, bet pat nezini, ka tas būtu jādara, pirms lietot šīs tehnoloģijas.
Bradypus rakstīja:
Piedāvāju bez politbiznesa un shēmām attīstīt stabilu enerģētiku, nevis iznīcināt ekonomiku, šauras elites interesēs.
Malacis, kārtejo reizi, labi aizpeldēji…urbt naftu? Kādu stabilo eko nomiku liesi, bāzīsi, krausi, pildīsi bākā? iAuto 😡 Atbildi konkrēti!
Naftas produkti un gāze ir pietiekami lēti, ja vien tos mākslīgi neapliek ar politiķu noteikto uzcenojumu, lai ar tiem nodrošinātu stabilu enerģētisko sistēmu, kam nav problēmu iegādāties energoresursus. Nav pat jānolaižas līdz ogļu vai kūdras līmenim. Protams, mūs esošajā sistēmā, kur mēs varētu lieliski pelnīt ar mūsu TEC resursiem, ko vienkārši izsaimniekojam, būtu lieliski noderējis arī savs gāzes terminālis, ko diemžēl vietējie komunistu ielikteņi veiksmīgi sabotēja Putina intersēs.
Bradypus rakstīja:
Aprunājos ar tavu patiesības orākulu… Kaut kādu interesantu atbildi saņēmu…
Ko nu izliecies par muļķi! Tam AI indormācijā ir saites, ver vaļā un meklē.
Bradypus rakstīja:
Par muļķi izliecies TU, “nesaprotot”, ka es tev iedevu piemēru, cik uzticams padomdevējs ir AI, kurā tu iesaki meklēt, kad pats saviem apgalvojumiem pierādījumus iedot nespēj.
Tev vēlreiz, kašķīgaiz kretīn, saku - MI dotajā info ir atsauces un saites, liec, lai pameklē info, ver tās vaļā, un pētī!
Es teicu, ka Ķīnā pieaugums elektroražošanas jaudās galvenokārt ir atjaunojamo resursu stacijās. Jaunas ogļu stacijas vēl būvē, bet ar daudz mazāku intensitāti, kā vēl nesen. Ķīna ir pieņēmusi kursu līdz 2060 atteikties no fosilajiem.
Kretiniskais deģenerāt - pats apstiprini - “vēl būvē”. Un priekš jūsmiņiem deklarēt kursu “atteikties no fosilajiem” nav tas pats, kas atteikties. “Atjaunojamo resursu stacijām” jau nav ne vainas, kamēr tās ir minoritāte. TECi var gana efektīvi strādāt un balansēt, kamēr tie ir vismaz puse no kopējā energogroza. Savukārt, lai “atteiktos” - t.i. patiešām likvidētu TEC, adekvātas tehnoloģijas neeksistē.
Interesantais fenomens - tavas nostājas pamatā ir fakts, ka tu tici uz vārda Ķīnas komunistiskās partijas deklarācijai…
Ticīgais esi Tu, es tik aprakstu to, ko redzu.
Neko gudrāku izdomāt nevari - jo mans viedoklis ir balstīts enerģētikas pamatprincipos, bet tavs - komunistiskās partijas propagandas deklarācijās.
Tie Tavi pamatprincipi ir tikpat novecojuši kā gāzes lampu lobijam, pirms Edisons ieviesa elektrisko spuldzi! Tie pamatprincipi ir noveduši pie tā, ka ikdienu iepumpējam atmosfērā tik CO2, cik ekosfēra spēj absorbēt apmēram divās dienās. Tam ir jāmainās, un to var izmainīt! Saules un vēja parku inverterI tehniski ir iespējami tādi, kas uztur frekvenci, nevis tikai tai seko, tāpat saules un vēja elektrības pārpalikums var tikt lietots lai grieztu frekvenci uzturošas iekārtas, galu galā var griezt tās gāzes turbīnas tikai balnsēšanai, ja pagaidām citādi nevar. Bet Tu esi iesprūdis pagājušā gadsimta vidus elektrotehnikas grāmatiņā, un izplati viedokli ko dāsni finansē naftas un gāzes lobijs.
Tas ASV ugunsdzēsības kadrs apgalvo, ka ugunsgrēki bateriju enerģiju krātuvēs Amerikā notiek reizi nedēlā vai pāris nedēļās, bet noteikti daudz gadījumu nav zināmi, ja kompānijas pašas tiek galā. Bet, ja ugungrēkus dzēš ( tas ir, baterijas dzesē ) ar lielu daudzumu ūdens, tad daudz "labumu, saprotams, aiziet gruntsūdeņos.
Spēcīgs ugunsgrēks Dienvidkorejas nacionālajā datu centrā ir apturējis simtiem tiešsaistes valdības pakalpojumu, tostarp pasta un nodokļu iestāžu darbību, ziņo Reuters.
Ugunsgrēks, visticamāk, sākās ar akumulatora sprādzienu Nacionālajā informācijas resursu dienestā Tedžonas pilsētā, aptuveni 130 kilometrus uz dienvidiem no galvaspilsētas Seulas, piektdien ap plkst. 20:20 pēc vietējā laika, ziņoja ziņu aģentūra. Tas izraisīja "termisku reakciju", kā rezultātā serveru telpā izdalījās ārkārtējs karstums, apgrūtinot ugunsdzēsējiem liesmu ierobežošanu, aģentūrai pastāstīja amatpersonas.
Premjerministrs Kims Minsoks sacīja, ka ugunsgrēks ir "paralizējis" valdības iekšējo digitālo platformu, apturot tās oficiālās e-pasta sistēmas un vairāku tīmekļa vietņu darbību.
Piektdien notikuma vietā steidzās aptuveni 170 ugunsdzēsēji un 63 ugunsdzēsēju mašīnas, un galvenais ugunsgrēks tika kontrolēts līdz nākamās dienas plkst. 6:30, teikts ziņojumos.
Ziņots, ka viens darbinieks, rīkojoties ar akumulatoriem, guva pirmās pakāpes sejas un rokas apdegumus, un telpā tika iznīcināti gandrīz 200 litija jonu akumulatoru bloki, vēsta ziņu aģentūra Yonhap. Nacionālais datu dienests darbojas kā mākoņserveris daudziem valdības pakalpojumiem un datubāzēm šajā Āzijas valstī, kurā ir daudz interneta pieslēgumu, kā arī datu centriem citur.
Nav aplēses par to, kad pakalpojumi tiks atsākti, brīfingā Reuters pastāstīja datu centra vadītājs Lī Džejongs.
Iekšlietu ministrija paziņoja, ka ir apturēta arī valdības tiešsaistes platforma sūdzībām un petīcijām.
Kims sestdien atvainojās par sagādātajām neērtībām sabiedrībai un sacīja, ka valdība ātri strādās, lai atjaunotu pakalpojumus.
"Bija grūtības ierobežot ugunsgrēku, jo kritiski svarīgas valdības sistēmas ir koncentrētas vienuviet," viņš teica televīzijas pārraidītā ārkārtas sanāksmē.
27.septembris 2025
Nav aplēses par to, kad pakalpojumi tiks atsākti, brīfingā Reuters pastāstīja datu centra vadītājs Lī Džejongs.-
Nu, Lī Džejongs dabūs pa kaklu. Jautājums, kāpēc svarīgi valdības servisi nav dublēti citā ģeogrāfiskajā vietā. Piemēram, mūsu e-paraksts ir dublēts ar spoguļsistēmu citur. Piem. viens komplekts LVRTC , otrs, visticamāk, VID. Vai rezerves sistēma startējas, tas ir cits jautājums.
Mazliet jau apsūnojis, bet par to kā AI patiesībā čakarē ekoloģiju, un cik patiesībā svarīgi to būtu izmantot noderīgām lietām nevis fufeļa dzīšanai ( protams jāņem vērā ka arī pieaugušajiem, “spēlēšanās” ir mācīšanas gluži kā bērniem:
Te skats uz Datu centru “no citas puses” lai nav tikai “vienveidīgs” info, bet starp “rindiņām” var labi redzēt cik daudz patiesības ir BI stāstā :
Tas ko BI galīgi ir aizšāvuši garām ir par ūdens patēriņu - lielākā daļa no tā pieminētā miljarda tiek atkārtoti dzesēta un izmantota vairākkārt. Problēmas ar patēriņu rodas tad kad čileru sistēma sačakarējas - tad ūdeni gan prasti pumpē cauri un laiž “podā” kā “fail-safe” risinājumu avaŗiju gadījumā.
Parasti līdz dažiem MW jaudas izmanto banālo antifrīza loku, gluži kā auto. Ar čilleriem "dārzā, kurus dzesē ar gaisu. Un to antifrīzu, saprotams , neviens laukā nelej.
Kur mums Latvijā ir datu centrs ūdens tuvumā ? Pirmais, ko var iedomāties, LVRTC TV tornī.
Un pat tur neizmanto Daugavas ūdeni, bet ar gaisu dzesējamos čillerus. Tie redzami no satelīta arī
56.923495501393965, 24.1364215711838
Latvijā vismaz 3 datu centros esmu pats bijis kur izmanto tā saucamo - “in-row coolling”:
https://www.apc.com/ca/en/product-range/61780-uniflair-direct-expansion-inrow-cooling/#products
viens no tiem izmanto tieši šo ražotaju/sistēmu. Un viens no tiem zinu ka 100% izmanto ūdeni ar iespēju palaist Rīgas ūdeni pa tiešo dzesēšanas lokā, gadījumā ja čileri noklātos ( jā āra kontūrs tāpat vienmēr ir čileri un/vai lielas ūdens krātuves - tas ir ekonomiski pamatotāk nekā laist visu ūdensvada ūdeni “pa tiešo podā” …
P.S.LVRTC arī izmanto in-row cooling piem. šeit:
https://www.lvrtc.lv/projekti/datu-centrs-pozitrons/
Tā ka tehniski ja vien viņiem būtu pienācīga attīrīšana - nekas netraucētu izmantot Daugavas ūdeni, BET - tas ir ļooooti jāattīra lai būtu izmantojams. Pat ūdensvada ūdens nav ilglaicīgi izmantojams - veidos kaļķa utml. nogulsnes.
Man ir bijušas darba darīšanas Zaķusalas tornī, un es tieši pajautāju, kāpēc neizmanto Daugavas ūdeni, un viņi teica, ka firma, kura viņiem taisīja sistēmu, šī
https://www.fima.lt/lv/projects/listing/?project=130
teikusi, kas tas būtu dārgāk, nekā gaisa dzesēšana. Attiecībā uz ūdens ņemšanu no upes, mūsu klimatā to ņemšanas vietu banāli var aizklāt ar vižņiem pavasarī.
Tur vajag lielo tvertni, kā tajā vienā bildē par DEFT, un jaudīgus sūkņus, jo ūdensvada ūdens banāli var nepietikt gan pēc tilpuma, gan spiediena.
Un, atkārtoju, galvenais kontūrs visos gadījumos ir ar antifrīzu, jo ziemā ūdenim ir tendence sasalt. Uz apsvērumu, ka datu centra siltums ūdeni vienmēr uzsildīs nevar paļauties, jo sūknis vienā no kontūriem var elementāri noplīst, jeb tajā jāveic apkopes darbi, kaut vai mainot pašu sūkni, jo tas arī nav mūžīgs.
Par anitfrīza versiju - viss loģiski un par to iebildumu nav, bet manuprāt LV eksistē viens DC kurā nav antifrīza, tas ir pirmais kurā šī tehnoloģija te parādijās un manuprāt čilleru pusē nebija jēdzīga veida to nodzesēt ar ūdeni + nodrošināt cirkulāciju līdz rakiem avārijas gadījumā.
Tikai daži piemēri kad ekoloģija tiek sačakarēta ar “zaļo ideoloģiju” un kāpēc ir jādomā līdz ko un kā darīt :
P.S. te gan ar ne bez saviem ideoloģiskajiem kasjakiem, bet nu ir kā ir - tomēr solis pareizā virzienā.
Arī šāda problēma transporta un ekoloģijas kontekstā:
Kā pārvērst oglekļa dioksīdu cietās oglekļa pārslās. Viens process ietver CO2 burbuļu laišanu caur karsētu šķidru metālu, piemēram, gallija-indija sakausējumu, kas izraisa CO2 sadalīšanos cietās oglekļa pārslās un skābeklī. Cita metode izmanto litija alumīnija hidrīdu, lai CO2 pārvērstu grafīta submikropārslās temperatūrā, kas ir tikai 126°C.
Kā process darbojas Kā katalizators tiek izmantots šķidrs gallija un indija sakausējums. Dažreiz, lai uzlabotu veiktspēju, pievieno citus elementus, piemēram, alvu un cēriju. Sakausējums istabas temperatūrā paliek šķidrā stāvoklī, un caur to tiek laista neliela elektrskā strāva. Caur šķidro metāla sakausējumu tiek laista oglekļa dioksīda plūsma. Kad CO2) burbuļi ceļas augšup, katalizators pārrauj oglekļa-skābekļa saites, pārvēršot gāzi cietās oglekļa pārslās un tīrā skābeklī. Cietās oglekļa pārslas uzpeld šķidrā metāla virspusē un tās var viegli noslaucīt un savākt. Šīs metodes priekšrocības Iegūst stabilu, cietu produktu: Atšķirībā no citām metodēm, kas CO2 uzglabā kā gāzi, šis process rada stabilu, cietu oglekli, ko ir vieglāk uzglabāt vai izmantot citiem mērķiem bez noplūdes riska. Mērogojamība: Pētnieki uzskata, ka procesu var paplašināt, lai tas darbotos oglekļa emisiju avotā, piemēram, rūpnīcās. Zema enerģijas padeve: Reakcija var notikt relatīvi zemā temperatūrā un ar mazu elektrisko strāvu, padarot to potenciāli energoefektīvāku un piemērotu darbināšanai ar atjaunojamiem enerģijas avotiem. Nepārtraukts process: Oglekļa dioksīdu var nepārtraukti noņemt no virsmas, ļaujot procesam turpināt uztvert vairāk CO2 Potenciālie oglekļa izmantošanas veidi: Cietās oglekļa pārslas varētu tikt izmantotas tādos produktos kā baterijas vai būvmateriāli. pubs.acs.org/doi/10.1021/acs.jpcc.4c05482
Zinātnieki pēta daudz ko tādu, kam nekad nebūs praktiskas jēgas. Galvenais, dabūt finansējumu un rakstīt publikācijas, jo zinātnē ir likums publish or perish, publicējies jeb pazūdi.
Rakstiņš rada iespaidu, ka oglekli no skābekļa var atdalīt ar "zemu enerģijas patēriņu".
Pastāv tāda lieta , kā enerģijas nezūdamības likums, un oglekļa un skābekļa O=C=O ķīmisko saišu saraušanai vajag tādu pašu enerģiju, kāda izdalās, tām veidojoties, realitātē vairāk, jo neviens process nav 100% efektīvs.
Raimonds tic zinātnei, nevis kaut kādiem sētas nezūdamības likumiem.
No CO2 iegūst oglekļa pārslas un skābekli.
CO2 šajā pasākumā ir izmantojams kā resurss.
Rēķinot tikai CO2 sadališanu sanāk tādi secinājumi.
Jebkura CO2 izmantošanas tehnoloģija, kuras rezultātā tiek iegūta degviela vai rūpniecībai derīgas izejvielas, vismaz daļēji atrisina CO2 problēmu.
imzz - “Zinātnieki pēta daudz ko tādu, kam nekad nebūs praktiskas jēgas. Galvenais, dabūt finansējumu un rakstīt publikācijas ….”
Vispār jau daudzreiz tā ir motivācija izzināt jaunus dabas un zinātnes procesus.
Kā tieši? Ja degviela tiek iegūta… patērējot vairak (dēļ procesu efektivitātes zudumiem) kaut kādas citas degvielas, kā tiek “atrisināta problēma”?
"Vispār jau daudzreiz tā ir motivācija izzināt jaunus dabas un zinātnes procesus."
Par fundamentālo zinātni un tādu, no kuras varbūt būs jēga tālākā nākotnē, piekrītu. Bet aprakstītais process ir pielietojamā zinātne, resp. tāda, no kuras gaidāma ekonomiska jēga.
------------------------
"No CO2 iegūst oglekļa pārslas un skābekli.";
Jebkura CO2 izmantošanas tehnoloģija, kuras rezultātā tiek iegūta degviela vai rūpniecībai derīgas izejvielas,"
Ogleklis kā degviela jau ir akmeņogļu raktuvēs un elements skābeklis gaisā. Neaizmirsti, ka procesam, lai tas būtu "zaļš, jāizmanto "zaļā elektrība. Bet, kad pasaulei beidzot būs "zaļā enerģija šādām lietām, tad viss jau sen darbosies ar elektrību un jaunai CO2 "nākšanai atmosfērā" nevajadzētu notikt.
Protams, var apgalvot , ka process noderēs nākotnē liekā CO2 drošai noglabāšanai cietā oglekļa veidā.
Par nelaimi, lai tas notiktu atmosfērai pamanāmā apjomā, tev vajadzēs tūkstošiem tonnu gallija un indija, diemžēl, tie ir dabā reti sastopami. indium is not abundant in nature; it is a rare element in Earth's crust, with an average abundance of about 50 parts per billion; gallium is not abundant in nature; it is a rare element found in trace amounts within other ores,
raimondsm drusciņ piņķerējas...
Ja būtu pārkaudzēm lētas elektroenerģijas (t.i, ja kāds palaistu kaut ko pilnīgi jaunu kā enerģiju iegūt no ātoma), tad varētu māžoties (sorry, ražot) sintētiskas degvielas ko kurināt arhaiskos iekšdedzes dzinējos ar pārdesmim % lietderību. Kamēr tās nav, enerģija jāizlieto taupīgi. Elektrotransportā ar daudzdesmit % lietderību!
Tu arī “drusciņ piņķerējies”… Ja elektroenerģiju joprojām neražotu no oglēm, kas ir daudz “arhaiskākas” par ICE, tad kaut kādā mērā salīdzinājums būtu vietā.
"ko kurināt arhaiskos iekšdedzes dzinējos ar pārdesmim % lietderību."
"Arhaiskie" iekšdedzes dzinēji dīzeļģeneratoru veidā ir obligāti visām lielām slimnīcām un datu centriem kā rezerves enerģijas avots. Kā arī galvenie glābēji avārijas situācijās un kara gadījumā. Ukrainai bez tiem tiešām būtu gals klāt. Bez tam militārajai tehnikai un daudz kur citur. Arī kuģi un lidmašīnas nav uz baterijām "pamanāmā skaitā. Attiecībā uz EV efektivitāti, var piezīmēt, ka elektroenerģijas pārvade nav bez zudumiem, un ka EV baterija sver 10x vairāk, nekā tādas pašas enerģijas ietilpības degvielas tvertne, tā, ka daudz no EV enerģijas tiek tērēta vadājot apkārt pašu bateriju. Kuras uzlāde un izlāde arī nav 100% bez zudumiem. Paša dzinēja efektivitāte ir tikai "viens no reizinātājiem".
Vēl tāds sīkums - elektroenerģiju ir ļoti sarežģīti uzglabāt
Nebūs korekts formulējums - pavisam vienkārši, bet arkārtīgi dārgi, ar ievērojamiem zudumiem un lielu čupu bīstamo atkritumu galarezultātā.
Eko pasākums
https://x.com/Rainmaker1973/status/1980280345611338229
Parīzē noņem bruģi no rātsnama laukuma un pārveido to par pilsētas mežu.
raimondsm rakstīja:
Eko pasākums
https://x.com/Rainmaker1973/status/1980280345611338229
Parīzē noņem bruģi no rātsnama laukuma un pārveido to par pilsētas mežu.
Grib pārvērst pilsētu par laukiem tā vietā, lai pārceltos uz laukiem.
Samazina temperatūru pilsētas vidē stādot kokus un krūmus.
https://www.epa.gov/heatislands/using-trees-and-vegetation-reduce-heat-islands
Redz te tāda tipiska propagandista dubultdoma sanāk. Cilvēks, kas ir PRET de-urbanizāciju un de-centralizāciju un piedāvā “risinājumus” kā turpināt cilvēkus sadzīt pilsētu centros, vienlaikus atbalsta, ka tur jāstāda kokus…
Kādreiz, Gorbačova laikā PSRS, bija reklāma, kura kaunināja izšķērdīgos elektrības tērētājus. "Es esmu kilovatiņš, vai tiešām jums nav manis žēl, kā jūs tā tērējat elektrību ! Un TV ekrānā bija "nežēlīgas rokas, kura sprauda kontaktos vienu "štepseli pēc otra.
Nu ko, laiki atgriežas. Nīderlandē. Nīderlandes valdības televīzijas kampaņā ar nosaukumu “Flip the Switch” aktrise brīdina skatītājus par viņu elektroenerģijas patēriņu. “Kad mēs visi vienlaikus lietojam elektrību, mūsu elektrotīkls tiek pārslogots,” viņa saka. “Tas var izraisīt darbības traucējumus. Tāpēc izmantojiet pēc iespējas mazāk elektroenerģijas laikā no pulksten četriem līdz deviņiem.”
Tā ir zīme, ka vienā no pasaules attīstītākajām ekonomikām kaut kas nav kārtībā ar valsts elektroapgādi. Nīderlande ir bijusi entuziastiska elektroautomobiļu ieviesēja. Tai ir vislielākais uzlādes punktu skaits uz vienu iedzīvotāju Eiropā.
Runājot par elektroenerģijas ražošanu, Nīderlande ir aizstājusi gāzi no savām lielajām Ziemeļjūras rezervēm ar vēja un saules enerģiju." Viss raksts:
Kāda nez būs nākamā kampaņa? “Nelieto elektrību, ja nespīd saule!”?
Tas gan būs skaisti, kad interneta “mēdītājus” varēs lasīt no plskt 21:00 līdz 4:00 rītā lai lieki elektro tīklu neslogo 
Mūzikas servisi un radio būs piejami tikai braucot uz un no darba utml.
Norēķinu sistēmas lūdzu lietot tikai starp plkst 14:00 un 16:00 dienā, un vispār labāk pārejat uz skaidras naudas norēķiniem, jo nekad jau neko nevar zināt …
lieto elektrību tikai tad, ja tev ir muca naftas, ko dedzināt?
Lai samazinātu negadījumu risku, Slovākijā no 1. janvāra stāsies spēkā ātruma ierobežojums gājējiem uz ietvēm.
Saskaņā ar otrdien parlamenta pieņemtajiem grozījumiem transporta likumā gājēji, kas pārvietojas pa ietvēm apdzīvotās vietās, nedrīkst iet ātrāk par sešiem kilometriem stundā.
Ierobežojuma mērķis ir paaugstināt drošību uz ietvēm, ņemot vērā pieaugošo negadījumu skaitu, kuros iesaistīti gājēji un skrejriteņi.
Jaunais ātruma ierobežojums attieksies gan uz gājējiem, gan cilvēkiem, kas pārvietojas pa ietvēm ar skrituļdēļiem, skrejriteņiem un velosipēdiem.
Sociālajos tīklos daudzi slovāki joko par jaunajiem noteikumiem, bet ātruma ierobežojuma atbalstītāji uzskata to par prātīgu soli, norādot, ka autovadītāji nespēj savlaicīgi apturēt automašīnu, ja kāds negaidīti skrien pāri gājēju pārejai. Ierobežojuma atbalstītāji arī norāda, ka gājēji ir daļēji vainojami daudzos negadījumos, kuros iesaistīti skrejriteņi.
Doma jau varbūt nav slikta, bet… Par to raksta tikai Vācijas un Austrijas dzeltenā prese. Nekādu atsauču no pašas Slovākijas.
Par to raksta arī, piem. Politico.eu. Un es ļoti šaubos, vai tu pārskatīji slovāku presi, lai nonāktu pie secinājuma, ka "nav atsauču". Attiecībā uz gājējiem, tie, kuri uz asfalta dēļiem un skrituļslidām pārvietojas arī tiek klasificēti kā gājēji, bet viņu ātrums var būt ievērojami lielāks, nekā "klasiskā gājēja ātrums.
Es “nepārskatīju slovāku presi”, bet gan izmantoju gatavus AI risinājumus, kas pārskata visas pasaules avotus par tēmu un sagatavo kopsavilkumu (konkrēto nereklamēšu). Šai ziņai izcelsme uzrādās DE/AT dzeltenajā presē. To kurš “arī raksta" - t.i. pārpublicē, vari neuzskaitīt.
Jaunākais forumā
- Visādas sarunas par pasaules politiku (3873)
- tsertfe5w65 bewf dsf sdfdsf (0)
- iAuto forums. Uzlabojumu ieteikumi, jautājumi un jaunumi (548)
- Subaru Forester 2025 / 2026 auto tests, atsauksmes un iespaidi (1)
- Lynk & Co 01 2025 / 2026 auto tests, atsauksmes un iespaidi (5)
- Šofera dienasgrāmata. (5111)
- Kia EV3 2024 / 2025 auto tests, atsauksmes un iespaidi (6)
- Alfa Romeo Junior 2025 / 2026 elektro auto tests, atsauksmes un iespaidi (7)
- Toyota Land Cruiser auto tests, atsauksmes 2023 / 2024 (6)
- Hyundai loniq 9 2025 / 2026 elektro auto tests, atsauksmes un iespaidi (1)
- Opel Frontera 2025 / 2026 auto tests, atsauksmes un iespaidi (7)
- Toyota Corolla Cross 2025 / 2026 face-lift auto tests, atsauksmes un iespaidi (1)
- GWW Wey 03 2025 / 2026 auto tests, atsauksmes un iespaidi (0)
- Audi Q5 2025 / 2026 auto tests, atsauksmes un iespaidi (0)
- Audi A6 Sportback e-tron 2025 / 2026 auto tests, atsauksmes un iespaidi (0)
- Audi A6 2025 / 2026 auto tests, atsauksmes un iespaidi (0)
- Kia EV4 2025 / 2026 elektro auto tests, atsauksmes un iespaidi (0)
- A6 E-TRON (1)
- Hankook Ventus S1 evo2 235/50R19 (1)
- Kia Sportage 2025 / 2026 face-lift auto tests, atsauksmes un iespaidi (1)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2