Vācieši vīsta dūres pret debesīm, kad ierauga melnu mākoni
x.com/dw_russian/status/1884198083971440680?t=RD68QJu7o5bdcMNbCe8H2w&s=19
Vācieši vīsta dūres pret debesīm, kad ierauga melnu mākoni
x.com/dw_russian/status/1884198083971440680?t=RD68QJu7o5bdcMNbCe8H2w&s=19
Vispār, Vācijā esot sods par auto darbināšanu tukšgaitā.
Lai gan ziemā var šķist praktiski iedarbināt automašīnas dzinēju un ļaut tam darboties tukšgaitā, kamēr logi atkausējas un jūs savācat darba mantas un, iespējams, izdzerat vēl vienu tasi kafijas, Vācijā tas ir aizliegts.
Vācijas tiesību akti aizliedz nevajadzīgu dzinēju darbību, jo tas ir trokšņains un piesārņo vidi. Kā vienmēr, par šī likuma pārkāpšanu tiek piemērots naudas sods, un naudas sods var būt līdz 500 eiro.
www.kaiserslauternamerican.com/gaco-corner-engine-idling-in-germany/
parastais sods gan esot tikai 10 EUR
Un?
Tu arī būdu dusmīgs, ja tev zem loga kāds kūpinātu dīzeli, nē?
Nekad mūžā nav ienācis prātā sūdzēties par to, ka kāds pie mājas ziemā silda mašīnu. Galu galā ziemā arī logus parasti vaļā neviens netur. Jābūt dalbajobam, lai izdomātu, ka kaut kas tāds traucē.
Tātad neesat piedzīvojuši dzīvošanu blakus, piemēram, lielveikalam, kur plkst 6 no rīta sabrauc kravas auto, un neslāpē savus motorus.
Tajā pašā Vācijā jau nevienu nekarina pie staba, ja iedarbina, žigli noslauka vāģi, un pazūd tālēs zilajās.
Vēl tās autonomās apsildes iekārtas, tās jau nemaz nav apkarinātas ar dpfiem un adblū mīzaliem, tās smird itin ziliem dūmiem, ja kas.
Sievas auto ir kārtībā esoša autonomā. Nekas nesmird. Tava problēma ir nespēja samierināties ar to, ka proletariāts kundziņam dzīvi bojā. Ne jau ar mērķi tevi speciāli indēt citi brauc ar vecu un nolietotu tehniku.
Ar sūdīgu, smirdošu tehniku mēs brauktu visi, draudziņ, ja ne tie briesmīgie plānotāji, un visādu standartu uzspiedēji, ko?
Neesmu tev nekāds draudziņš, tos meklē citur. Un to, ar ko brauc tur kur tā plānošana labi izdodas, vari paskatīties Kubā vai Ziemeļkorejā. Un tieši plānotāji un uzspiedēji ir Eiropā nodrošinājuši dīzeļu uzvaras gājienu. No brīva prāta neviens tos neizvēlējās.
Bradypus rakstīja: Neesmu tev nekāds draudziņš, tos meklē citur. Un to, ar ko brauc tur kur tā plānošana labi izdodas, vari paskatīties Kubā vai Ziemeļkorejā. Un tieši plānotāji un uzspiedēji ir Eiropā nodrošinājuši dīzeļu uzvaras gājienu. No brīva prāta neviens tos neizvēlējās.
Eiropā dīzelim atrada pielietojumu - kurināt to satiksmē, nevis apkurei un enerģijas ražošanai, kā ASV un Japānā, piemēram. "Pārdzenot" naftu vienkārši to ir ekonomiski izdevīgi izmantot pēc iespējas lietderīgāk, tas arī viss.
70. gados, skatoties uz ASV smogiem dīzelis tiešām izskatījās labāks risinājums, no šodienas viedokļa zinām, ka tas ir izrādījies īslaicīgs. Bet tas bija tolaik derīgs risinājums, kāpēc ne???
Jebkurā gadījumā, nekas nav mūžīgs, ne benzīna, ne dīzeļa motors, un tagad tos kādu pārdesmit gadu laikā lēnām nomainīs elektriskie. Un atkal - kas tur slikts? Gan ekonomikai labi - izgudrojumi, ražošana, utt. Gan nafta paliek pāri, noderēs citām nozarēm. Gan pilsētu gaiss pailks tīrāks. Tas, kādā vārdā sauks katru ražojumu un katru rūpnīcu, pa lielam ir pie vienas vietas. Uzņēmumi nāk un iet.
"Atrada pielietojumu"... Jā atrada. Un pielietojums bija CO2 kvotu izpilde. Un pie dirsas regulatoriem bija tā radītie kvēpi un NOx. Interesanti kā tev cilvēku indēšana liekas "tolaik derīgs risinājums" un par to atbildīgie pavisam balti un pūkaini - īstenie glābēji un tīras vides nodrošinātāji.
Elektriskie auto bija PIRMS iekšdedzes un izgāzās. Un joprojām būtu turpat, ja ne regulatoru politiskā bīdīšana. Nav labi ne ekonomikai, ne kādam citam, izņemot varu un politiķus. To, kas ir labi ekonomikai, nav jāstumj ar varu.
"Uzņēmumi nāk un iet." Un kā tad mēs tā joprojām mīlam Hitlera lidmašīnu būvētāju un uniformu šuvēju?
70. gados ne jau CO2 kvotas izpildot ieviesās dīzeļdzinēji.
Kvēpi un noxi tad vēl nebija nokļuvuši dienaskārtībā. Tad būvēja platas ielas cauri pilsētu centriem.
Elektroauto loģiski izgāzās. Jo petroleju varēja pasmelt grāvī. Tagad petroleju vairs gluži grāvī pasmelt nevar, tāpēc rokfelleru pēctečiem nākas izdomāt visādus veidus, kā elektrifikāciju noķengāt - arī ar tavām, noderīgā idioteļa roķelēm, starp citu.
Kāds lūdzu, sakars degvielas veidam ar ielu platumu ?
Dīzelis smagajiem auto bija efektivitātes dēļ, bet vieglajiem Eiropā tika ieviests CO2 dēļ. Es tev ieteiktu dažreiz paskatīties citos avotos, izņemot paša gudro galvu.
"Sep 22, 2015 — In a bid to reduce CO2 emissions in the 90s, Europe backed a major switch from petrol to diesel cars but the result was a rise in deadly air pollution ( The Guardian )
European dieselization, i.e. the sustained increase in the diesel share in the passenger car fleet, is associated with the first EU strategy to reduce CO2 emissions from passenger cars.
"Dīzelis smagajiem auto bija efektivitātes dēļ" - un kas ir "efektivitāte"? Vai ne degvielas izmaksas? Ja apliktu ar nodokli kvēpus, ko pieprasītu "efektivitāte"?
Siltumspēja uz degvielas svara vai tilpuma vienību dīzeļdegvielai lielāka. Bet mazākiem dzinējiem, ņemot vērā dīzeļdzinēja lielāku svars un dārdzību, neatmaksājas. Ja nepielieto politiku. ASV vieglie auto nepārgāja uz dīzeļiem, un kurš tad apgalvos, ka amerikāņi nav uzņēmēju nācija un neprot rēķināt.
Vienīgā tehnika, kam svara/litrāžas atšķirība vispār ir nozīmīga, lido pa gaisu un lieto pavisam savādāku degvielu. Fūrei kaut divreiz lielākā bāka jau nu nav tā lieta, kas sagādātu problēmas.
Es gan domāju vairāk kuģus un lokomotīves. Iedomājamies price-performance skalu, kur vienā galā dīzeļdegviela-otrā benzīns u.c. vieglās degvielas. Tad Eiropā politikas dēļ dīzeļdzinēji kļuva piemēroti vieglajiem auto, bet tomēr vēl ne motocikliem un mopēdiem un mazākiem agregātiem. Domāju, neviens nav redzējis, piem. zāles pļāvēju ar dīzeļdzinēju.
Kamēr ASV, kāds pārsteigums, ne tikai gandrīz visi vieglie brauc ar benzīnu, bet pat 30% kravas auto
www.statista.com/statistics/1269132/us-commercial-vehicle-fleet-by-fuel-type/
Un kurš tiem ir pievērsies? Dzelzceļu elektrifikācija ir daudz lētāka un efektīvāka par vieglajiem auto. Un kuģiem atomģeneratorus izdomāja jau sen. Tas tikai pierāda, ka "elektrifikācijai" ir pavisam citi mērķi.
" tomēr vēl ne motocikliem un mopēdiem un mazākiem agregātiem. Domāju, neviens nav redzējis, piem. zāles pļāvēju ar dīzeļdzinēju. "
Nevis nepiemēroti, bet gan cenas/veiktspējas attiecība neatbilst mērķauditorijai. Es vairāk kā 20 gadus atpakaļ lasīju iekš Auto Motor žurnāla indiešu Enfield moča ar dīzeli apskatu - mūsdienās, protams, tādam būtu problēma ar izmešiem, bet tolaik - nu padomā, mocis ar 80 km/h maksimālo ātrumu, kamēr kubatūra tur paģēr pilno A kategoriju. Zālespļāvējam noteikti līdzīgi būs problēma ar cenu.
Ir dīzeļmoči redzēti, bet tie bijuši vairāk kā prikols/ koncepts, neviens tā baigi nekad nav domājis masveidā tādus ražot.
Nav gluži kā prikols - piemēram armijas vajadzībām:
nationalmcmuseum.org/2016/08/18/diesel-military-motorcycle-helps-keep-the-peace/
Vienīgais, kurš ķengājas, esi tu, jo spēj vien papildināt savu absurdu ar "noderīgo idiotu". Ja jau petroleju vairs nevar pasmelt grāvī, tad taču EV būtu jāiet uzvaras gājienā brīvā tirgū, nevis jātop vardarbīgi uzpspiestam. Un tieši šī uzspiešana jau arī rada iebildumus - sanāk, ka tu apgalvo, ka rokfelleru pēcteči tieši ir tie, kas uzpiež EV (kas lielā mērā IR taisnība, lai vai kā tas tev nepatiktu).
Un atkal deg. Litija baterijas, protams. Šoreiz Melburnā.
Ķīnā valdība aicina iedzīvotājus apmainīt elektrovelosipēdus ar litija akumulatoriem pret jauniem elektrovelosipēdiem ar želejas akumulatoriem - diez kāpēc...
Tāpēc, ka ķīniešu baterijas, ķīniešu velo. Diez kāpēc neuztraucies, ka tev telefonā ķīniešu baterija. Eksportam tomēr ir jelkāda kvalitātes kontrole.
Ar kvalitātes konroli ir kā ir - bet elektronikas jomā gan ķīniešus ir piedzinuši strādāt ar normalu kvalitāti, tiesa reizēm gadaās arī tur mēsli, kā piemēram datoru atmiņa ir man bijis ka veselai datoru partijai ( no 2022 līdz 2024 gadam tie lūžņi bija ražošanā) maina katru otro nedēlu vismaz vienam serverim pa modulim vai pat vairākiem.
Kā taisīja Trabantus. Interesanti tas, ka pat vācieši, kaut arī komunistu bloka vācieši, tautas auto komplektācijas beigu posmā darbā pielietoja āmuru, brusas galu un "stipras rokas"
imzz rakstīja: Kā taisīja Trabantus. Interesanti tas, ka pat vācieši, kaut arī komunistu bloka vācieši, tautas auto komplektācijas beigu posmā darbā pielietoja āmuru, brusas galu un "stipras rokas"
vācieši jau nekad nav pratuši uzbūvēt normālu auto. Viņiem paveicās, ka franči ražoja sūdus, bet briti un itāļi ražoja specifiskus - vai pārāk dārgus, vai pārāk mazus.
msh rakstīja: Un kas tad prot - amerikāņi? Tie paši, kur ja viņu ražotāji dabon tehnoloģiju piešprici no Vācijas, gala rezultāts ir galvas tiesu pārāks par uz vietas izstrādātajiem mēsliem?
Kādu tad tehnoloģiju ir izdomājuši vācieši? Man pat palika interesanti uzzināt. Cik man zināms - lielākā daļa auto tehnoloģijas nāk no Āzijas vai ASV, vai ir kaut kāds kolektīvs izgudrojums. Kaut kas izgudroja, un visi, ieskaitot tos komunistus - vāciešus, sāk likt automašīnās.
pat pašus pirmos auto radīja beļģis, francūzis un anglis. Benzs pirmais sāka lietot benzīnu. Daimlers un Benzs sāka skrūvēt kopā automašinas, bet tas nebija rūpnieciski. Bet amerikāni pirmie sāka ražot rūpnieciski. Pirmais ražošanas līniju ieviesa Ransoms ( oldsmobile dibinātājs) un protams, visiem zināmais Fords.
p.s.
pirmo viena ātruma transmisiju izdomāja francūzis, pirmo mehānisko kārbu mašīnā izdomāja kadiljaks, automātu izdomāja amerikāni, divsajūgu transmisiju izdomāja angļi, CVT kārbu - amerikānis, utt
Nezinu kāda jēga ir pieminēt tos kuri kaut ko izgudroja pirmie ( jo pārāk bieži tikai atspoguļo faktu par reģistrētu patentu, bet ne reālu darbojošos iekārtu !!!). T.i. ir apsveicami par to ka kaut ko vērtīgu izgudroja, taču tas pats Vankeļa rotor-motors, dīzelis, CVT transmisija - savos pirmsākumos bija ļoti tāli no tirgus iekarošanas "pozīcijām".
Piem. CVT pirmais auto plašpatēriņa pielietojums ir šeit:
www.volvocarsrichmond.com/the-volvo-variomatic-cvt-transmission.htm
Un arī tad tas nebija izmantojams uz kaut kā lielāka par mazajiem DAF un Volvo vieglajiem jeb S40 priekstečiem.
Un tikai šeit tie kļūst lietojami uz nopietnākiem agregātiem:
www.actronics.co.uk/news/audi-multitronic-what-are-the-differences-and-what-can-go-wrong
Tādēļ nevajadzētu gluži tā kā stumt ka Vācieši kaut ko nav varējuši utml. - ir verējuši un daudz, tas nekas ka daudzviet varbūt nav "pirmie kas idejai pieskārušies" ...
Piem. ZF HP8 automātiskās kārbas kuras uzstāda sākot no BMW līdz LandRover utt. - patentu nopirka Chrysler ... un 10 gadus mocījās ar kvalitātes problēmām ... ASV ļoti daudz ko nemāk ražot/izgatavot !
Kur tie meseri un šmiti te ir?
Sveiki!
Skatījos vienu video kur krievs amērikā pildīja savu Toyota Mirai,viens kg ūdeņraža 36 usd,par pilnu bāku samaksāja 180 zaļos.Toyota mājaslapā rakstīts kad ar vienu bāku var nobraukt 650 km,tāds normāls ieberziens.Par auto cenu vispār nerunāsim.
Par ko tu brīnies?
Par cenu?
Ūdeņradis varbūt būs lēts tad, kad būs ļoooooti lētas elektrības paŗpalikumi.
Tagad? To galvenokārt ražo no tās pašas naftas. Un vēlme pēc ūdenraža ir tieši atkarīga no naftas ieguves industrijas vēlmes neļaut pasaule nokāpt no naftas atkarības.
Kādā veidā ūdeņradi ražo no naftas? Cik man zināms, to ražo no ūdens ar elektrības palīdzību. Elektrību vajag daudz, tas jā. Bet tā cena liekas pārspīlēta, pat Latvijā RS kantorī vismaz pirms pāris gadiem cena bija stipri demokrātiskāka.
RS tirgo pa 15 eur
Izbrīna ūdeņraža cena ASV,kā arī Mirai.
Domā, ka Norvēģijā daudz mazāk ? Bet Norvēģijas cenas atkarīgas no sezonas, ziemā H2 dārgāks.
www.glpautogas.info/en/hydrogen-sale-price-norway.html
349 NOK/kg / 30.75 USD / 29.78 EUR
msh rakstīja: Udeņradi ražo no dabasgāzes.
Jā, taisnība, pārsvarā no dabasgāzes
Mirai īpašnieki man rada izbrīnu,izskatās viņi nemāk skaitīt jeb galvā izdrāzti ar ekoloģiju.Es te biku paskaitīju.
Tātad čalis par pilnu bāku atdeva 180 usd ar kuriem tiks nobraukti 650 km.Par 180 usd sanāk 35 galoni(133 litri) benzīna.Lexus ES Hybrid izmēros līdzīgs auto,cena sākas no 55 000 eur,Mirai no 74 000 eur.Lexus ES Hybrid patēriņš 5,1 l/100km.
tāpēc jau ne vella nepērk. BET - pēc tādas loģikas ar galvu sisti ir visi, kas pērk dārgus benzīna vāģus. pa to pašu naudu sanāk elektriskie!
Piemērs, kad elektro auto nestrādā un kāpēc:
Pie pašreizējas ražošanas tendencēm un salīdzinošās dārdzības, elektroaauto jēga ir visādu pipilsētas rajonu braucējiem, kas strādā pisētā, sevišķi pie mazu valstu attālumiem, 100-150km dienā. Tad tur ir gan ekologija, gan ekonomika.
Iekšdedzes auto ka otrs auto tad brauc daudz mazāk.
Ja ar elektroauto gribētu risināt piesārņojuma un ekologijas problēmas, tad tos būvētu daudz lētākus, nepārsarežgītus ar visādam nevajadzīgam tehnologijām un varbūt ar maināmu LiFePo akumulatoru, kas ir drošāki.
"Viens no galvenajiem ieteikumiem, lai pasargātu savu veselību, ir nelādēt ierīces naktī, atgādina glābēji."
www.tvnet.lv/8200137/video-riga-elektriskais-skrituldelis-izraisa-ugunsgreku-gimene-nonak-slimnica
Bradypus rakstīja:
Kur ir aprēķins ekonomijai un ekoloģijai uzturot divus auto viena vietā?
izliecies?
Ja kāds nopērk jau uzražotu secondhand auto, un lieto divus - auto tērē maka saturu un bojā vidi tikai tad, kad to lieto.
Bradypus rakstīja:
Ar tādiem stulbeņiem nav jāizliekas, bet jāpielāgojas. Vienalga - jauns vai secondhand, ir runa par to, ka uz vienu petērētāju ir 2x vairāk auto - katrs no tiem reiz ir bijis jauns un uzražots.
Ko tu pēkšņi piesienies ekoloģijas jautājumam?
Bet jā, ja indivīds lieto divus transportlīdzekļus, tad katru atsevišķi viņš lieto mazāk, līdz ar to kopējais teorētiskais nolietojums katram vienam auto attiecīgi samazinās, līdz ar to automašīnu ir iespējams lietot ilgāku laika posmu.
Jeb vai teiksi, ka neesi redzējis 20 un 30 gadīgus auto? Tos taču jaunus kāds ir lietojis saudzīgi, tādējādi dodot iespēju tos lietot ilgāk. Tāpat ir arī tādi auto, kas nonāk pārstrādē jo ir nolietoti jau 10 un pat mazāk gadus veci.
Pēkšņi? ES? Kā tā nākas, ka nespēj izlasīt Raimonda apgalvoto propagandas naratīvu un piemelo to man?
"teorētiskais nolietojums katram vienam auto attiecīgi samazinās" nu ir jau gan. Ar uzsvaru uz vārdu TEORĒTISKAIS. Nobraukti reāli tiek takši un kurjerauto. Visi pārējie auto principā noveco diezgan nesaistīti ar nobraukumu. Un jo īpaši attiecībā uz EV bateriju noteikti mazāka braukšana neko daudz no "nolietošanās" neglābs.
Teikšu, ka tieši TU "neesi redzējis 20 un 30 gadīgus auto". Jo tev nav ne mazākās nojausmas, kas tos piebeidz. Man tāds ir pašam. Vai zini, kas ir lielākā problēma? Un kas būtu nogalinoša EV gadījumā? VADU IZOLĀCIJA ir kļuvusi trausla. No VECUMA, nevis nobraukuma. Elektronikas bloku blīves ir kļuvušas cietas un tajos iet iekšā mitrums. No VECUMA, nevis nobraukuma. Tad, protams, ir rūsa - kas rūsē gan stāvošam, gan braucošam auto un nepazīstu nevienu metinātāju, kas butu gatavs restaurēt EV bateriju paku vai tās stiprinājumus.
Var, protams, izvilkt argumentu par dzinēja nolietojumu. Un tur tiešām ir jautājums par pirmā lietotāja saudzīgumu un pats labi zini, ka auto ražotāji un vadītāju kvalificētāji un lielā mērā arī likumdevēji dara visu iespējamo, lai tas saudzīgums nenotiktu. Ražotājus jau var saprast - peļņa... Bet kā sanāk ka likumdevēji, kurus atbalsta tadi noderīgie idioti kā tu, vienlaikus deklarē, ka grib dzīvot ekoloģiski, bet no otras puses dara visu iespējamo, lai auto dzīves cikls būtu iespējami īsāks?
Maigi sakot, maldies par likumdošanas uzspiesto auto nolietošanās ātrumu. Ar ko likumdevēji to uzspiež, kā? Faktus studijā.
Auto ātrā nolietošanās ir TIKAI autoražotāju rīcības dēļ - lai maksimizētu peļņu, tiek lietotas lētākas un lētākas komponentes un ražošanas metodes.
Tu to savu 30 gadīgo lieto kopš saražošanas brīža? Ja tā, tad pilnīgi noteikti var atrast tieši tādu pašu modeli, kas ir jau sagriezts lūžņos. Jo bijis lietots vairāk. Ne tā?
Kads resurss pie vienādas jaudas ir atmosfēriskam V6 un kāds divturbīnu 1.9? Maldies tikai tu, nespējot saprast primitīvas likumsakarības starp likumdevēju prasībām un autoražotāju iekļaušanos tajās.
To, ka autoražotāji nemaz tā neraujas bez likumdevēja uzpiešanas iekļaut visas tās komponentes, kas to mūžu norauj podā, arī neesi pamanījis. Un tupi melo par "lētākām un lētākām" kopmponentēm - tieši otrādi, likumdevējs pieprasa arvien dārgākas, sarežģītāka un kaprīzākas kompnentes. Domā, ka, piemēram, kosmiskās remonta izmaksas un problēmas, kas faktiski liek norakstīt jaunus autiņus dēļ AdBlue sistēmām, ir autoražotāju izdomātas?
Varbūt esi dzirdējis par tādu autoražotāju, kā Tata. Kur tas ir nopērkams? Kas to ir aizliedzis tirgot te? Ražotāji vai likumdevēji?
Un jā - pilnīgi noteikti var atrast DAUDZ lūžņos sagrieztus tādus pašus auto, kas ir lietoti MAZĀK. Vēlreiz - auto nolietojums ļoti reti ir pie vainas tā norakstīšanai. Elektronikas problēmas un rūsa ir tās dēļ kā auto remontēšana paliek arvien dārgāka un sarežģītāka. Un, protams, atkal jau klāt visas likumdevēju prasības - ne jau no nolietojuma pa visām motora blīvēm sāk palēnām sūkties eļļa. Būtisku ekoloģisko problēmu tās pāris eļļas piles nerada, bet problēmas novēršana faktiski ir motora kapitālais remonts.
Rūsu arī uzspiež likumdevējs?
Rūsu uzspiež dabas likumi - neviens vēl nav izdomājis, kā no tās tikt vaļā. Nav gluži tā, ka ražotāji cenšas izdomāt pēc iespējas rūsējošākus auto - bet aizsardzības metodes ir dārgas. Par vadiem savukārt - paskaties sertifikācijas prasības un drīz jau nepieciešamību izolāciju no ekoplastmasas izgatavot - tur ir jācīnās pret dabas likumiem UN politiķu likumiem vienlaikus.
Bet pa lielam jau pierādīji, ka man taisnība - ātri vien savus pseidoargumentus par nolietojumu atmeti.
>Rūsu uzspiež dabas likumi - neviens vēl nav izdomājis, kā no tās tikt vaļā.
Rūsē tikai tērauds. Kā ta nav izdomāts kā tikt vaļā, ir nerūsējošais tērauds un ir arī alumīnija sakausējumi.
Starp citu ir arī mazāk rūsējošs tērauds - bora tērauds, kas pamazām ienāk auto rūpniecībā. Un vispār krāsots metāls nerūsē, tā kā nemelo, ka nevar no tās tikt vaļā. Tas ka ietaupa uz krāsu un krāsojuma aizsardzību jau ir cits stāsts.
PS - ir pa pilno piemēru - 1,6 divturbīnu Reno dīzelis viņu Trafika busā - bez lielām problēmām nobrauc 500 un 700 tūkštošus km.
Tehnoloģisko sarežģītību neuzspiež likumdevējs. Vadu izolācijas biezumu ari nē.
Komerctransportam būtu jāpēj miljonus kalpot. KBJ.
tos motorus bāž visur, kur var iebāzt
Un kā tas maina, ka pats apliecināji, ka motoram ir sūdīgs resurss?
Ražotājs var, ja grib, uzcept motoru ar normaļu resursu, ko nesajāj ne likumdevējs ne adblu.
Bet ne visai grib, grib, lai mēs pērkam vēl un vēl, un pēc iespējas dārgāk. Likumdevējs pie tā nav vainīogs!!!!
Nu nu... Eju pēc popkorna - pastāsti, kā top šujmašīnu motori ar lielu resursu.
Tagad autiņus ražos ar mazāku elektrības patērinu. Būs tumšās fabrikas, jo robotiem gaisma nav vajadzīga
x.com/S8gy2AEgVRHyS2Q/status/1895174819374911865?t=hqQwEGFPWtlz10miWJh_Bw&s=19
Bradypus rakstīja:
Nu nu... Eju pēc popkorna - pastāsti, kā top šujmašīnu motori ar lielu resursu.
Tak jau teicu. Piemēram, Reno 1.6 dīzelis.
Kanibaals rakstīja:
Tos čaulojot un pastiprinot cilindru sienas(closed deck). Hondām sen jau šujmašīnu motori un kalpo, lai gan no konstrukcijas viedokļa arī nebija ar lielu resursu.
"Čaulojot un pastiprinot sienas" var aizstāt čuguna bloku ar alumīnija, bet motora kopējo resursu nosaka izdilšana un tajā fiziku nepamānīsi - motora daļas dilst ar katru apgriezienu un pat ne lineāri, bet pieaugošā progresijā - augstāki apgriezieni nozīmēk mazāku eļļošanu un lielāku slodzi eļļai.
Papildus netieši resursu samazina visi EGRi (kas recirkulē abrazīvās izplūdes gāzu daļiņas), ekoloģiskās "long life" eļļas, kas nekādi neglābj no iepriekšminēto daļiņu uzkrāšanās un iedarbības u.t.t. Un visās šajās pozīcijās iemesls ir likumdevējs, kas šos parametrus ir veicinājis vai uzspiedis.
Bradypus
Tā jau tur ir, kā saki. Un papildus tam, paša materiāla kvalitāte. Tak pontu pēc jokdari ir ozolkoka virzuļus mēģinājuši 🤣 Bet lai kā par šo visu esmu domājis, atgriezties pie ICE transporta vēlme nerodas. Un ne jau ekoloģija tam par iemeslu vai kāda tur tā EV prioritāte. Kaut kā varu mierīgi iztikt bez A joslām utt. Vienkārši patīk, ka nav vairs tā ņemšanās ar visu šo uzskaitīto iemeslu un vēl kārbas uc maiņas materiālu pētīšanu/vētīšanu un nomaiņu. Pat laika patēriņš aizbraukt uz DUS ir nonivelēts, pa ceļam kādu nevajadzīgu ūdu nopērkot.
Nu interesanti tev sanāk. Man tā "ņemšanās" nozīmē kaut kad, kad man tam ir laiks, atstāt autiņu servisā, kas ir vienkāršāk, nekā vienu reizi EV uzlādēt. Ar EV ņemšanās būtu ikdienā, plānojot lādēšanu, atsakoties no nobraukumiem, kas ar EV nav iespējami u.t.t. Ak jā - es visnotaļ mērķtiecīgi esmu savu dzīvi iekārtojis tā, lai ikdienas sēdēšana sastrēgumos NEBŪTU tās sastāvdaļa.
Laikam esi pāķis kas strādā uz taksometra stoļerovas pagastā? Tagad polna Rīga ar trsla taksi, interesanti ka viņi konkurē ar ICE ja jau ir tik slikti kā tu raksti?
Man nav iespējas EV lādēt mājās. Uzlāde = speciāls izbrauciens ar piespiedu uzkavēšanos kaut kur - t.i. līdzīgs autoservisa apmeklējumam. 90% nobraukuma sastāda gari braucieni, kuros EV sniedzamība ir problēma. Tikai pilnīgam debiliķim šāda situācija asociējas ar taksi.
Neviens jau nav vainīgs ka nevari mājās mašīnu uzlādēt 500 kilometriem. ja tev ar 500km dienai nepietiek, tad visticamāk esi kaut kāds tur "šafjor". Parastam cilvekam tur ir atliektiem galiem, ar visiem sastrēgumiem un uz rezekni un atpakaļ.
Jā, cilvēks, kas ceļo ar auto ir "šafjor" un esi kaut kādos murgos izdomājis, k es kādu vainoju tajā, ka nevaru mašīnu mājās uzlādēt. Es esmu izvēlējies dzīvesveidu, kurā tāda ikdienas lādēšana vispār nav vajadzīga. Un par bezjēdzīgu laika šķiešanu uzkatu to sēdēšanu sastrēgumos, ko "parastie cilvēki" velta no savas dzīves ar vai bez EV.
To, ka sevi uzskati par neparastu, grūti nepamanīt.
5/7 nedēļas laikā brauc 10/20/30 km turp un tikpat atpakaļ un tā dara desmiti tūkstoši braucēju. Ideāli attālumi elektroaauto.
Tik lūk tie 10 km ja brauc viens tad saprātīgāk braukt ar veli vai sab. transu, nu ja tā globāli skatamies uz ekoloģiju. Tik ja skatamies uz reālo dzīvi, a nu pie velna to sab.transu.
Precīzi. Apstirprini, ka sastrēgumi ir labi un nepieciešami. Nekas nav jādara, lai no tiem tiktu vaļā, tikai tajos jāsēž ar EV.
Vēl pēc gadiem 50 sastrēgumu būs mazāk, jo Rīgā dzīvos 200 000 cilvēku.
Stulbs komentārs. Pie pašreizējām demogrāfiskajām tendencēm Rīga iet uz Pakistānas attīstības modeli - tajā sastrēgumi ir, un ar dūmojošiem divtaktu mopēdiem, nevis EV.
Kas stulbs?
Es jau 2019. gadā, šajā pašā forumā rakstīju, ka tuvāko 5 gadu laikā Viļņa apdzīs Rīgu pēc iedzīvotāju skaita. Apdzina 2024...
Vēl pēc 10 gadiem apdzīs arī Tallina.
Jo Tallinā un viļņā iedzīvotāju skaits aug, Rīgā, samazinās.
Pakistānā iedzīvotāju skaits aug. Rīgā - samazinās.
Rīgā NEVAR būt Pakistānas scenārijs.
Kādēļ Rīgā nevar būt Pakistānas scenārijs? Pakistāņu daudzums Rīgā strauji pieaug, mātes zemē papildspēku netrūkst.
Tu pieļauj domu, ka no 300 000 Rīgas iedzīvotājiem, vairāk kā puse būs pakistānieši? Tikai 150 000 būs vietējie?
Tik pesimistiskas prognozes es nelieku.
Būs 300 000, bet pakistāņi no tiem 50 000 maksimums. Kam viņi picas vadās? Ja tu domā, ka te nāks biznesu savus taisīt... Kāpēc taisīt te, ja var Lietuvā, vai Igaunijā? Kur nodokļu slogs mazāk, valsts iestādes negrib izpist.
Atcerējos frāzi, ko pateica kāds vidēja līmeņa vadītājs VID, atgriežoties no komandējuma Polijā. Viņš bija izbrīnīts, ka tur valsts aizstāv savus ražotājus. Kā tā var būt?
Mūsu valsts politika ir izdrāzt komersantus. Jo valsts skatījumā - tie ir bandīti un noziedzinieki. Visur eksistē plāns, kas ir jāizpilda. Ja tu strādā piemēram - darba inspekcijā, un esi maz protokolus sastādījis, tad tu es slikts darbinieks un paliec bez piemaksām. Ja tu strādā VID, tad kā var būt, ka tu neesi atradis kādu bandītu? Tagad muita raksta protokolus par desas gabalu, vai siera maizi.
Agrāk uz Rīgu vismaz brauca no reģioniem. Bet tagad pat no reģioniem uz turieni vairs nebrauc.
Es tikai norādu uz tava izteikuma absurdu. ja nekas namainīsies, tad te būs pakistāņi. Ne jau nodokļu dēļ, bet tādēļ, ka šeit viņiem neviens neko nevar izdarīt, jo vara ir pārņemta ar savu pilsoņu drāšanu, apvienojumā ar politkorektumu. Tu piesauc Poliju... Vai zini, ko vēl Polija aizstāv? Savus iedzīvotājus pret migrantu ieplūšanu.
Un skaitu noteiks dzīvesvietu pieejamība. Pēc pakistāņu standartiem Rīgā pietiek dzīvojamā fonda vairāk kā 300000. Un vēl "Pilsēta cilvēkiem" rūpējas par to, lai pēc iespējas atbrīvotu dzīvesvietas atbilstoši viņu prasībām.
Viencexpercs rakstīja:
Kas stulbs?
Es jau 2019. gadā, šajā pašā forumā rakstīju, ka tuvāko 5 gadu laikā Viļņa apdzīs Rīgu pēc iedzīvotāju skaita. Apdzina 2024...
Vēl pēc 10 gadiem apdzīs arī Tallina.
Jo Tallinā un viļņā iedzīvotāju skaits aug, Rīgā, samazinās.
Pakistānā iedzīvotāju skaits aug. Rīgā - samazinās.
Rīgā NEVAR būt Pakistānas scenārijs.
Dižās pilsētas iedzīvotāju skaits ir tāds diezgan slidena lieta.
Nav jau tā, ka viņi visi apmirtu vai arī pārceltos uz Madonu. Nē, pārceļas turpat aiz pilsētas robežas - uz Mārupi, uz Babīti u.t.t.
Formāli ir citā pašvaldībā, bet faktiski to pašu dižo pilsētu gana daudz izmanto, tur strādā, tur taisa korķus u.t.t u.tjpr.
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2