Teorētiskās zināšanas uzreiz pielieto praksē, būvējot elektrisko triciklu. Šādu iespēju izmanto Rīgas Tehniskās universitātes studenti, kuri radījušu triciklu, kas ar trīs parasta elektriskā urbja baterijām spēj nobraukt divus kilometrus, attīstot ātrumu līdz pat 30 kilometriem stundā.
Lai šādus rādītājus sasniegtu, studentiem jāatrod veids kā elektroenerģiju izmantot pēc iespējas efektīvāk.
Pirmā kļūda šādā verķī ir tas ka riteņi ir maza diametra, un riepas relatīvi platas. Protams ja liek aerodinamisku virsbūvi tad mazi riteņi var būt ari OK, ja tos var labi "aerodinamiski paslēpt.
Un vēl izskatas, ka vai nu riepa slikti uzmontēta uz piedziņas rata, vai arī pats disks "met" ... tas viss "noēd" no efektivitātes ...
Kā tieši mazi riteņi ietekmē efektivitāti? Nu, līdz zināmai robežai - skūtera mazie riteņi der tikai gludām virsmām. Spiedienam riepās gan ir nozīme - lai enerģija netiek tērēta kratot braucamo uz nelīdzenumiem.
Ja būtu braucis ar velo, vai jebkāda veida skrituļiem - zinātu, kas par "nelaimi" ar maza izmēra riteņiem uz cietām virsmām un lieliem attālumiem.
Zinu tik to, ka TT bieži izmanto 559 ratus (jeb 26" veco MTB jēdzienos) - iemesls ir tas, ka tie ir vieglāki par 622, kuru labāka ripošana izpaužas tikai uz nelīdzenas virsmas. Uz līdzenas virsmas (droši vien arī elektrisko tricekli testēja uz tādas) 622 ratam nav izteiktu priekšrocību pret mazāku. Kā zināms, tad maza auguma braucējam 559 ir daudz piemērotāki no velo ģeometrijas viedokļa, bet lielražotāji ir kretīni un visiem uzspiež 622 un 175mm klaņus. Jo lētāk ražošanā visiem izmēriem izmantot unificētas detaļas.
Ak jā - kāpēc triciklos izmanto 20" vai 26" ratus? 26" ja brauc pa nelīdzeniem segumiem un 20" ja pa labiem ceļiem.
Varbūt tā paša iemesla dēļ - vieglāki un ar mazāku gaisa berzes pretestību, kā pats raksti, tos arī vieglāk paslēpt?
Lielražotāji NAV kretīni, liela daļa braucēju mūsdienās ir stipri raženi savos augumos, un 26" un 27" rati bieži jamiem rada vairāk problēmu kā risinājumu. Un tikai maza auguma braucējiem lielie rati potenciāli traucē, gan ar rāmja ģeometriju, gan žiroskopisko efektu utt.
Lieliem ratiem ir mazāka rites pretestība un mazāka pretestība pašos gultņos, attiecīgi uz klasiska 2 riteņa, aerodinamikā lielie zaudē nebūtiski, bet tiem ir izteiktāks žiroskopiskais efekts. Uz 3 riteņa utml. pielietojumos, kur tie "izlien" ārpus kopēja aerodinamiskās bremzes efekts gan jau ir jāņem vērā , taču ja reiz ir domāts par aerodinamiskas virsbūves siluetu - tajā var mierīgi inkorporēt arī lielus ratus ... tik tas saprotams ir drusku sarežģitāk, un prasa "padomāt" ... un tad vēl jautājums par elementu izturību, jo lielāki rati "nepiedos" nepareizu riteņu ģeometriju stūrešanas un amortizācijas kontekstā - tos būs izteikti veiglāk nolauzt ...
Lielražotāji IR kretīni) Par to mēs varam pat nestrīdēties.
Par lielo ratu priekšrocību mēs varam runāt uz nelīdzenām virsmām, piekrītu. Par to pretestību gultņos tu gan mani šokē, likies jau esam prātīgs knēvelis! Varbūt tu tici arī keramiskajiem gultņiem? Gultnis griežas vienādi neatkarīgi no rata izmēra, runa ir tiešām tikai par masu un rata inerci (iespējams, to domāji ar žiroskopisko efektu).
Uz līdzenas šosejas - piekrītu - ir nelielas atšķirības dēļ rata diametra kad lielāks rats ar vienu apgriezienu veic mazliet garāku distanci, bet ja tas ir arī smagāks - tad rēķini arī nepieciešamo piepūli, kas papildus vajadzīga tā iegriešanai. Tiesa, kad ātrums ir uzņemts, inerce palīdzēs smagam ratam griezties (bet to būs arī grūtāk apturēt) un līdz ar to visa tā izmēru un platumu lieta kļūst aktuāla, kad braukšanas mērķi un apstākļi nosaka, cik bieži ir jāpaātrinās un jābremzē, un ko mēs ar to visu gribam panākt. Disciplīnās, kur vajag bieži paātrināties, bremzēt un atkal paātrināties - vai rapties kalnos - viegliem ratiem ir liela nozīme, savukārt braucot pa plakanu šoseju ar vienmērīgu ātrumu, tiklīdz esi ieskrējies, tā turi tik ātrumu un ratu vieglums nav tik izteikti svarīgs.
Nekāda sakara ar keramiskajiem gultņiem - lielākam rata to pašu distanci ( teiksim 1 km) veicot ir mazāk apgriezienu, īpaši to izjūt skrituļotāji, kuri ar mazajiem riteņiem diezgan viegli sasniedz savu "terminal velicity" un ātrāk nevar pat no kalna. Bet par paŗējo es tev piekrītu, ar iebildi, ka downhill velo braukšanā, ja vien tiešām neesi mazs augumā un ļoti viegls - 29" ir daudz vairāk priekšrocību nekā mīnusu !
Ja mīnuss ir manevrētspēja šaurās vietās, bet tad tā ir ļoti prasīga trase, kur ātri tāpat nebrauksi ...
Savukārt es piekrītu, ka DH u.c. velo veidos kur lielā ātrumā brauc daudz maz taisni pa jebeņiem lielāka diametra rats ir labi. Tiklīdz sākas daudz manevrēšanas, mazāks un vieglāks rats jau sāk izskatīties pievilcīgi pat neskatoties ka lielāks vieglāk ripo pāri negludumiem.
Te ir viens piemērs ar maziem riteņiem ;)