Latvijas neatbalsta EK priekšlikumu samazināt SEG emisijas ES par 90% līdz 2040.gadam 6

Latvijas neatbalsta Eiropas Komisijas (EK) jūlija sākumā publicēto priekšlikumu samazināt siltumnīcefektu gāzu (SEG) emisijas Eiropas Savienībā (ES) par 90% līdz 2040.gadam, salīdzinot ar 1990.gadu, aģentūru LETA informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) Latvijas pozīciju šonedēļ aizstāvēs neformālajā ES vides ministru padomē Dānijā.

Melnis norāda, ka otrdien, 8.jūlijā, valdība izskatīja Latvijas pozīciju par EK priekšlikumu.

"Latvija nevar piekrist EK priekšlikumam, kas paredz emisijas samazināt par 90%, kamēr mums ar EK nav bijušas padziļinātas diskusijas par šī mērķa sasniegšanu. Pašlaik ir pārāk daudz neskaidrību, uz kurām ceram sagaidīt atbildes no EK jau šonedēļ," min Melnis, skaidrojot, ka viena no Latvijas galvenajām prioritātēm ir cietās biomasas turpmāka izmantošana.

Melnis pauž, ka Latvija atrodas Ziemeļu reģionā, un vairāk nekā 60% no kurināmā, ko izmanto apkurei Latvijā, ir biomasa. Biomasas izmantošana ir ļoti svarīga Baltijas reģionam enerģētiskās drošības, enerģētiskās neatkarības un arī enerģijas izmaksu ziņā.

Latvijai svarīgi sarunās ar EK noskaidrot, ko praktiski šis priekšlikums nozīmē, kā mērķis tiks sadalīts starp dažādām tautsaimniecības nozarēm, tostarp dalībvalstu vidū, kā arī to, cik lielā mērā tiks izmantoti ES finanšu instrumenti.

Neformālā ES vides ministru padomes sanāksme notiks 10.jūlijā un 11.jūlijā Dānijā. Sanāksmes darba kārtībā ir iekļauts jautājums par ES klimata politiku pēc 2030.gada. Ministru sanāksmē Latviju pārstāvēs Melnis. Vienlaikus klimata un enerģētikas ministrs ir saņēmis uzaicinājumu šo jautājumu pārrunāt arī divpusējā sarunā ar ES klimata komisāru Vopke Hukstra.

Melnis skaidro, ka no sarunām ar EK vispirms sagaida reālistisku, aprēķinos balstītu izvērtējumu par esošo emisiju mērķu (55%) sasniegšanas iespējām ES līdz 2030.gadam.

"Jau šobrīd esošie mērķi visām dalībvalstīm ir ambiciozi, neņemot vērā dalībvalstu individuālas situācijas, kā arī ģeopolitiskās realitātes, kas prasa pārvirzīt resursus citām prioritātēm," uzsver ministrs.

Latvija sarunu laikā iestāsies par nacionālām interesēm, uzsverot nepieciešamību EK ņemt vērā ES progresu ceļā uz 2030.gada mērķu sasniegšanu, ietekmi uz valsts ekonomiku, kā arī citus ietekmējošos faktorus, kā arī piedāvāt elastīgu pieeju mērķu sasniegšanā.

KEM ieskatā visas ES valstis nevar salīdzināt vienādi, katrā no tām situācija ekonomikā un nozaru attīstība ir atšķirīga. Piemēram, Latvija ir zaļa pēc savas būtības - Latvijā ir liels meža sektors, kas veido vairāk nekā pusi no Latvijas teritorijas, bet lauksaimniecības sektors spēlē būtisku lomu pārtikas ražošanā un eksportā.

Melnis uzsver, ka sarunu laikā būtiski panākt, lai EK izprot Latvijas situāciju. "Klimata politikai ir jāatbalsta tautsaimniecības nozaru attīstība, jāsniedz labumi ar jūtamiem ekonomiskiem ieguvumiem, nevis jārada slogs mūsu uzņēmumiem. Viena no jomām, kur Latvija ir izcīnījuši būtisku progresu, ir zemes izmantošanas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektors," norāda ministrs.

Viņš pauž, ka pagājušajā nedēļā KEM panāca, ka pieņemtajā regulā EK iekļauj Latviju ES piecu valstu sarakstā, kurām šajā nozarē tiks piemēroti elastīgāki mērķi. "Tas nozīmē, ka būs iespējamas mērķu izpildes ceļā adekvāti ņemt vērā Latvijas īpatnības," norāda Melnis.

No Baltijas valstīm arī Igaunijai izdevās kvalificēties izņēmumam.

Ministru kabinets (MK) otrdien, 8.jūlijā, izskatīja KEM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par ES neformālajā Vides ministru padomes 2025.gada 10. un 11.jūlija sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem", un apstiprināja KEM izstrādāto Latvijas nacionālo pozīciju Nr.1 "Par priekšlikumu Eiropas Klimata likuma grozījumiem".

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, Latvija uzskata, ka ceļš uz klimatneitralitāti 2050.gadā ir jāveido, balstoties uz integrētu pieeju. Šai pieejai vienlaikus jānodrošina reālistisku klimata politiku, kas ņem vērā katras dalībvalsts sākumpunktu, tehnoloģiskās iespējas un ekonomisko kapacitāti, stratēģisku enerģētikas un klimata politikas sasaisti ar drošības jautājumiem, kā arī sociāli taisnīgu pāreju, kas nodrošina, ka neviena sabiedrības grupa vai reģions netiek atstāts novārtā.

Latvija pašreizējā redakcijā nepiekrīt EK priekšlikumā iekļautajam SEG samazināšanas mērķrādītājam - līdz 2040.gadam samazināt ES neto SEG emisijas par 90%, salīdzinot ar 1990.gadu, ņemot vērā, ka nav skaidrības par mērķa ietvaru un ieviešanas arhitektūru.

Latvijas ieskatā, lai nodrošinātu dekarbonizācijas nepārtrauktību un sabalansētu klimata, drošības un konkurētspējas mērķus, nepieciešama ilgtermiņa investīciju drošība un publiskā finansējuma pieejamība, stabila investīciju vide ar paredzamu klimata politiku un skaidriem mērķiem, kā arī lielāks ES līmeņa finansējums zaļajām tehnoloģijām, infrastruktūrai un pārkvalificēšanas pasākumiem. Tāpat nepieciešams adekvāts finansējums nacionālās klimata politikas īstenošanai, strukturālo fondu pielāgošana klimatam un konkurētspējai vienlaikus, kā arī jāturpina līdzšinējā prakse par nozīmīgas ES fondu līdzekļu daļas iezīmēšanu klimata politikas mērķu izpildes nodrošināšanā un jāturpina darbs pie finanšu izsekojamības instrumentiem.

Turklāt nepieciešama bioekonomikas lomas stiprināšana tautsaimniecībā, inovāciju un tehnoloģiju attīstība, kā arī taisnīga pāreja un sabiedrības iesaiste.

Latvija aicinās EK nodrošināt, ka turpmākās politikas ir efektīvas, vienkārši īstenojamas un balstītas uz datiem, kas ļauj dalībvalstīm reāli plānot savus pārveides ceļus un piesaistīt privāto sektoru.