Gada saulainākajos mēnešos daudzi autovadītāji dod priekšroku alternatīviem pārvietošanās veidiem – 48% autovadītāju norāda, ka vasarā izmanto ne tikai auto, bet arī velosipēdu, 4% - mēdz izmantot motociklu, bet 6% - skrejriteni, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
Teju puse (46%) arī vasaras laikā pārvietojas tikai ar auto. Pētījums liecina, ka vīrieši biežāk izvēlas alternatīvus pārvietošanās veidus, nekā sievietes, piemēram, ar velosipēdu vasarā mēdz pārvietoties 51% vīriešu un 44% sievietes, ar motociklu – 5% vīriešu un 2% sievietes, bet ar skrejriteni – 7% vīriešu un 4% sievietes.
Salīdzinot ar pērnā gada pētījuma datiem, jāsecina, ka to autovadītāju skaits, kuri vasarā izvēlas pārvietoties ar velosipēdu ir nedaudz pieaudzis (par 2%), motociklu un skrejriteņu piekritēju skaits ir nedaudz sarucis (par 1%). Lielāku interesi par velosipēdiem var sekmēt gan infrastruktūras attīstība, gan degvielas cenu pieaugums, turklāt, velosipēds ir videi draudzīgs risinājums, kas ļauj būt fiziski aktīvākam.
“Vasarā daudzi autovadītāji pārsēžas uz velosipēdiem, motocikliem vai skrejriteņiem, tāpēc uz ceļiem palielinās mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku skaits. Statistika liecina, ka tieši šajā laikā notiek visvairāk smago negadījumu - vasaras apstākļi rada lielāku drošības sajūtu, jo ceļi ir sausi, redzamība - laba, un vide šķiet droša. Vienlaikus transporta plūsma kļūst intensīvāka un daudzveidīgāka. Jāņem vērā arī tas, ka uz ceļiem ir vairāk bērnu – viņi pārvietojas ar velosipēdiem, skrejriteņiem, skrituļdēļiem vai vienkārši skrien, domājot par brīvlaiku un atpūtu, nevis drošību. Tāpēc autovadītājiem jābūt īpaši piesardzīgiem,” uzsver Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks.
Respondentu atbildes dažādās vecuma grupās ļauj secināt, ka gados jaunākie autovadītāji daudz biežāk izvēlas citus pārvietošanās līdzekļus, ne tikai auto, piemēram, vecumā no 18 līdz 29 gadiem 65% autovadītāju norāda, ka mēdz izvēlēties arī velosipēdu, motociklu vai skrejriteni, vecumā no 30 līdz 39 gadiem šādu atbildi sniedz 66% autovadītāju, vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem – 60%, bet vecumā no 50 līdz 59 gadiem – 49%. Tikai 48% autovadītāju vecumā no 60 līdz 74 gadiem norāda, ka mēdz izmantot ne tikai auto, bet arī citus transporta līdzekļus.
Satiksmes dalībnieku daudzveidība nozīmē papildu atbildību ikvienam vadītājam, jo vasaras mēnešos ceļu satiksmes negadījumu iespējamība pieaug. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, pērn jūnija mēnesī uz Latvijas ceļiem bija 18 bojā gājušie un 31 smagi ievainotie. Statistika ir ievērojami drūmāka, salīdzinot, piemēram, ar tā paša gada decembri. Lai arī ziemā ceļi ir slidenāki un redzamība apgrūtināta, autovadītāji mēdz būt uzmanīgāki, tādējādi samazinot negadījumu skaitu, savukārt vasarā, labvēlīgo apstākļu dēļ, piesardzība bieži tiek aizmirsta.
“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts 2025. gada aprīlī, piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildus riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.
Interesanti, ar KO pārvietojas tie desmiti tūkstošu, kuri dzīvo pierīgā un katru dienu apmeklē rīgu (iekaitot tās Centrālo daļu).Kurš idiots diez būtu gatavs riskēt ar savu dzīvību un ikdienā braukāt tos 20-30km uz katru galu ar skūteri vai velosipēdu.Gandrīz katram ir zināms kāds gadījums, kad šāds braucējs būtu iebraucis auzās,cits pat samērā pieredzējis būdams.
Un ja vēl ved kādus pārējos (ģimenes) Locekļus, vadā līdzi kādus Darba atribūtus, vai ja pa ceļam ir (dabiska!) vajadzība apmeklēt kādu veikalu.Kā visu to karināt uz skrejriteņa?
Stāvvieta pie rīgas robežas- nu kurš pie pilna prāta esošs šodien atstās nepieskatītā vietā mašīnu ar kādām vērtīgām lietām iekšā (neskaitot vēl paša auto vērtību).