Transportlīdzekļiem no oktobra vidus būs jāreģistrējas elektroniskajā rindā pirms Latvijas ārējās robežas šķērsošanas 4

Transportlīdzekļiem no šī gada 15.oktobra būs obligāti jāreģistrējas elektroniskajā rindā pirms Latvijas ārējās robežas šķērsošanas, otrdien nolēma valdība.

Maksa par pakalpojumu viena transportlīdzekļa reģistrēšanai elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā noteikta 9,3 eiro apmērā.

Plānots, ka no šī gada 1.oktobra tiks nodrošināta iespēja transportlīdzekli iepriekš reģistrēt elektroniskajā rindā Latvijas ārējās robežas šķērsošanai no šī gada 15.oktobra pieejamajos rezervācijas laikos.

Pienākums reģistrēt robežšķērsošanas laiku elektroniskajā rindā būs visiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri vēlas šķērsot Latvijas ārējo robežu, izņemot transportlīdzekļus, uz kuriem attieksies likumā noteiktie izņēmumi, piemēram, zirgu pajūgi, velotransports, personas ar Eiropas Komisijas (EK) pasēm un citi.

Vienlaikus pienākums reģistrēties būs autobusiem, ar kuriem tiek veikti starptautiskie pasažieru regulārie pārvadājumi, bet tie tiks atbrīvoti no maksas par pakalpojumu.

Ārējās sauszemes robežas šķērsošanas elektroniskā rindas rezervācija tiks veikta robežšķērsošanas vietās "Grebņeva", "Pāternieki", "Terehova".

Vienlaikus MK protokollēmumā uzdots veikt izvērtējumu par projekta īstenošanu robežšķērsošanas vietās "Silene" un "Vientuļi". Padziļinātas izvērtēšanas nepieciešamību SM pamato ar infrastruktūras nepieejamību, jo ir nepieciešams izvērtēt ietekmi, kas radīsies, ja "Vientuļi" un "Silene" izbūve netiks veikta projekta pirmajā kārtā. Gadījumā, ja nākotnē radīsies nepieciešamība atjaunot minēto robežšķērsošanas vietu pilnvērtīgu darbību, risinājuma ieviešanai būs nepieciešams aptuveni divu gadu periods, kas būtiski ierobežos valsts spēju savlaicīgi reaģēt uz situācijas izmaiņām, uzsver ministrijā.

Jaunā kārtība paredz, ka transportlīdzekļu vadītāji pirms ierašanās robežšķērsošanas vietā reģistrējas elektroniskās rindas rezervācijas sistēmā tīmekļa vietnē, norādot robežšķērsošanas vietu, datumu, laiku un rindas veidu (prioritāti).

Tāpat noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts ārējo sauszemes robežu var šķērsot ārpus kārtas, e-rindas rezervācijas sistēmā iekļaujamo personu un transportlīdzekļu datu apmēru un glabāšanas termiņus, kā arī kompetentās iestādes, kurām ir piekļuves tiesības elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas datiem, un citus nosacījumus.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) valdības sēdē skaidroja, ka transportlīdzekļu reģistrēšana notiks konkrētā sistēmā "lvrobeža.lv"/ "lvborder.lv", kur vadītāji varēs piereģistrēt mašīnu. "Ja mašīna iepriekš nebūs reģistrēta, pirms šķērsošanas to varēs izdarīt, un sistēma paredzēs tuvāko iespējamo laiku rindā. Šis risinājums paātrinās robežas šķērsošanas laiku," piebilda Švinka.

Vienlaikus viņš informēja, ka sistēmas izstrādātājs un uzturētājs ir VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), bet Autotransporta direkcija (ATD) iekasēs maksu par reģistrēšanos, nodrošinās zvanu centra darbību un noteiks rezervācijas laika intervālus. Savukārt Valsts robežsardze veiks atzīmi pie transportlīdzekļu rezervācijām tuvākajā laika posmā, kas ļaus nodrošināt to iebraukšanu robežšķērsošanas vietās.

Elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas programmatūras uzturēšanas izmaksas būs iespējams segt no iekasētās maksas par e-pakalpojumu, nepieprasot valsts budžeta līdzekļus un neradot ietekmi uz valsts budžetu, uzsver ministrijā.

LETA jau ziņoja, ka Saeimas deputāti šogad 19.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma SM sagatavotos grozījumus Latvijas valsts robežas likumā, kas paredz noteikt pienākumu transportlīdzekļus reģistrēt elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā pirms valsts ārējās sauszemes robežas šķērsošanas.

SM iepriekš skaidroja, ka pirms Latvijas sauszemes ārējās robežas šķērsošanas vietām "Grebņeva", "Terehova" un "Pāternieki" veidojas gan kravu, gan pasažieru pārvadātāju, gan vieglo transportlīdzekļu rindas. Tādējādi transportlīdzekļu vadītāji un pasažieri nepiemērotos un antisanitāros apstākļos ir spiesti ilgstoši uzturēties uz koplietošanas autoceļiem.

Vienlaikus dīkstāve uz pierobežas autoceļiem izmaksā vismaz 70 eiro dienā. Ja šobrīd transportlīdzekļu gaidīšanas laiks uz autoceļiem mēdz sasniegt pat 15 diennaktis, tad, salīdzinot transportlīdzekļa dīkstāves izmaksas, gaidot rindā uz autoceļa, elektroniskās rindas pakalpojuma izmantošanas izmaksas dienā par vienu transportlīdzekli varētu būt līdz četrām reizēm mazākas.

LETA jau ziņoja, ka sākotnēji vienkāršotu elektroniskās rindas risinājumu bija plānots ieviest līdz 2024.gada beigām, bet pēc tam - līdz šā gada maija beigām.

Latvijas ārējās robežas šķērsošanas elektroniskās rindas un kontroles procesa elektronizētās pārvaldības risinājuma ieviešana ir plānota divos posmos. Pirmajā posmā tiks ieviesta vienkāršota elektroniskā rinda visās ārējās sauszemes robežas vietās. SM iepriekš atzīmēja, ka tas ir vienkāršots risinājums, kas funkcionalitātes un veiktspējas ziņā nav pielīdzināms pilnvērtīgi izstrādātam pirmā posma nodevumam.

Savukārt otrā posma laikā elektronizētajai pārvaldības sistēmai noteiktās funkcijas ietver valsts ārējās sauszemes robežas robežšķērsošanas vietu iekšējo procesu norises, kas ietver transportlīdzekļu plūsmas automatizāciju, procesu digitalizāciju un elektronisku pārvaldību un savstarpējas datu apmaiņas nodrošināšanu starp robežšķērsošanas pārbaudēs iesaistīto kompetento iestāžu informācijas sistēmām.

Ziņojumā ietvertā informācijas tehnoloģiju (IT) risinājuma pirmā un otrā posma ieviešanai kā finansējuma avotu plānots izmantot ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam līdzfinansējumu. Plānotais finansējums viedās robežas pirmā un otrā posma īstenošanai veido 8,375 miljonus eiro, tostarp 7,118 miljoni eiro no ES fondiem un 1,256 miljoni eiro būs valsts budžeta līdzfinansējums.