Latvijā 48,8% valsts vietējo autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, trešdien ikgadējā Latvijas ceļu nozares konferencē sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
Viņš norādīja, ka valsts vietējo autoceļu tehniskais stāvoklis ir liela problēma, jo valsts vietējie autoceļi veido pusi no kopējā valsts ceļu tīkla, kā arī 72% vietējo autoceļu ir ar grants segumu.
"Situācija nav iepriecinoša, jo gandrīz puse no ceļiem ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Šie ceļi ir ar mazāku satiksmes intensitāti, bet šie ceļi ir jāuztur, lai par tiem varētu pārvietoties," sacīja Lazdovskis.
Viņš arī atzīmēja, ka situācija uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem ir labāka.
LVC apkopotie dati liecina, ka 2020.gadā 15,3% valsts galveno autoceļu bija sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, bet 33,4% reģionālo autoceļu bija sliktā stāvoklī, savukārt 2024.gadā - 7,9% valsts galveno autoceļu bija sliktā stāvoklī, bet 19,5% reģionālo autoceļu bija sliktā stāvoklī.
Lazdovskis norādīja, ka, pateicoties Eiropas Savienības (ES) finansējumam, kopš 2000.gadu sākuma uzlabojusies kvalitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem. Savukārt, pateicoties Covid-19 pandēmijas papildu finansējumam no 2020. līdz 2022.gadam, uzlabots segums daudziem reģionālajiem autoceļiem.
LVC vadītājs atzina, ka no visiem valsts autoceļiem kopumā kapitālieguldījumi līdz 2027.gadam tiek plānoti 34% jeb 6670 kilometros, savukārt pārējiem autoceļiem plānota ikdienas uzturēšana.
Tāpat Lazdovskis papildināja, ka svarīga ir finansējuma stabilitāte ilgtermiņā. Šogad kapitālieguldījumi valsts autoceļos veido 191 miljonu eiro, savukārt 2026.gadā un 2027.gadā katru gadu plānoti kapitālieguldījumi aptuveni 140 miljonu eiro apmērā.
Viņš minēja, ka finansējuma apmērs iezīmē gaidāmos izaicinājumus, bet vienlaikus ir jāapzinās iespējas. "Piemēram, nākamajos gados izaicinājums būs militārā mobilitāte, tāpēc nozarei ir aktīvi jādarbojas, lai varētu palielināt militārās mobilitātes finansējumu 2026. un 2027.gadam," sacīja Lazdovskis.
Viņš rezumēja, ka galvenais izaicinājums nākamajos gados būs noturēt esošo līmeni ceļu tīklā, jo ES finansējums ceļu remontdarbiem vairs nav pieejams, izņemot specifiskus mērķus, piemēram, satiksmes drošības projektus, kā arī klasiskajai ceļu pārbūvei vai jaunbūvei finansējums jāparedz valsts budžetā vai jāmeklē citas alternatīvas.
Vienlaikus viņš norādīja, ka ar lētākām metodēm tuvākajos gados LVC centīsies panākt, lai kopējais autoceļu stāvoklis noturas esošajā līmenī, jo ir jāapzinās, ka pēc sešiem vai septiņiem gadiem ar esošo finansējuma apmēru tas vairs nebūs iespējams inflācijas dēļ.
LETA jau ziņoja, ka trešdien un ceturtdien, 9.aprīlī, LVC rīko ikgadējo Latvijas ceļu nozares konferenci. Konferences pirmā diena ir veltīta attīstības plāniem un satiksmes drošībai, savukārt konferences otrā diena būs veltīta tehnoloģijām un kvalitātei.
Iz dzīves- ciems ar ~30 mājsaimniecībām... Uz šo ciemu janobrauc no galvenās sosejas kas ir smuka, gluda un jabrauc pa 2joslu grants ceļu ~4km.
Iedzīvotaji gadiem pukojas pašvaldībai, ka ir neērti ka putekļi iet pa gaisu utml.
Tika sasaukta ciema sapulce, kur no viena iedzīvotaja privāti tika piedavāts risinājums, ka katrs no mājas noziedo 500€ un šis ceļš būs smuki sakārtots un noasfaltēts. No ceļa, iekļaujot ciema robežas.
Bija sastādīta arī tāme un vizuālais uzskates materiāls, tāme ap 15tūkstošiem, kas bija jau lēti, tā teikt caur pazīšanos cena, tā oficiāli neviens ceļinieks bez 20tūkst vispar nesāktu tur ņemties...
Idejas autors tika nozakāts no galvas līdz kājam, tika saukts par šmaukli kas vēlas uzdzīvot uz citu reiķina u.t.t. tieša tekstā izmantoja lamuvardus un prasīja, cik 'otkotos' sev kabata bāzīs.... Bulijings turpinājās gadiem... Līdz konkrētajam iedzīvotājam apnika un pārvācās citur dzīvot.
Tas bija 8 gadus atpakaļ... Cik zināms ciems joprojam katru gadu dīc pasvaldībai, ka viss ir slikti, putekļi traucējot dzīvot un kā var būt šāds pašvaldību ceļš...
😉