Pirmkārt - vakar sastaptās vilcieniņus veidojošās fūres un viens autobuss brauca manāmi zem 90. Tās, kuras brauc ar īstiem 90 vilcieniņus praktiski neveido - kas varētu nozīmēt, ka vagoniņus "spēlē" tie, kas principiāli brauc ar spidometra 90 - attiecīgi nespēj noķert un "pielīmēties".
Runas par tiesisko nihilismu, savukārt, ir diezgan liela demagoģija, ar kuru pamatā nodarbojas tie, kas principiāli ievēro tikai vienu noteikumu, bet pārējo laiku paši pat neapjēdz cik un ko pārkāpj.
Un par to nav jābrīnās - propagandas spiediens koncentrēties tikai uz ātruma kontroli ir ārprātīgs - saprāts un rēķināšanās ar citiem satiksmes dalībniekiem no ceļu satiksmes koncepta ir izslēgts, saskaņā ar mūsu satiksmes organizētājiem un kontrolieriem.
Nu tā taupība varētu būt variants, pie mums jau ir tradicionāli paņemt mašīnu kredītā pa maksimālo summu, ko var atļauties, saprast, ka ir arī citi ar auto saistīti izdevumi, pirkt lētākās riepas, liet lētāko pieejamo degvielu un nekur lieki nepaātrināties lai nenotērētu tos 0,02l degvielas.
Situācija uz ceļa pēdējā laikā ir tāds labs sabiedrības spogulis - infrastruktūra brīžam ir, brīžam nav, likuma vara vairāk nav nekā ir, un pat ja ir tad lai iekasētu nevis lai audzinātu, tauta brauc katrs pēc savas izpratnes un vajadzībām, arvien mazāk cienot pārējos satiksmes dalībniekus - tā teikt, ja es nesteidzos, tad nevienam nebūs braukt ātrāk par mani, vai arī man nebūs stāvēt kopā ar lohiem, ja es varu apbraukt sastrēgumu un rindas galā ieslēgt pagriezienu un iet uz abordāžu cerot, ka kāds nobīsies un palaidīs.
Pēdējā punkta sakarā izteikts piemērs manā maršrutā ir Nīcgales un Deglava krustojums, kurā sākotnēji visi stāvēja korķī Nīcgales ielā lai grieztos uz Deglava ielas tilta virzienā, tad otrajā nedēļā jau sāka parādīties "steidzīgie", kas pārkārtojās jau pie paša krutojuma, un tagad esam līmenī, kad katrs sevis cienīgs "džigits" lielākā džipā vai lūznī uzskata ka viņam nav jāstāv sastrēgumos ar pārējiem lohiem. Tas vēl būtu nekas, ja cilvēks mēģinātu pārkārtoties ar ieslēgtu pagriezienu, bet šobrīd es redzu variantus "pagrieziens+abordāža" vai "abordāža bez pagrieziena". To visu redzot manī sāk rasties vēlme vadāt līdzi kādu maņķirovku vai lomiku, tā teikt, ja sākam atteikties no civilizācijas tad daram to līdz galam Krievijas stilā. Jautājums tik vai tas ir tas ko vēlamies sasniegt? Plāns ir ignorēt kopīgas intereses līdz brīdim, kad tas lomiks ielido pašam stiklā un tad šausminamies par to kā mēs līdz tam nonācām?
labs variants, ja vajag ātrajā realizācijā kādu auto utilizēt