Šodien, 18. septembrī pirms plkst.17.00, Rīgā, Granīta ielā no kravas auto puspiekabes izkrita krava, ko tas veda - iespējams, celtniecībai paredzētas konstrukcijas, kas nobloķēja kustību vienā virzienā.
No ceļu satiksmes noteikumiem:
191.1. punkts - neapdraudētu ceļu satiksmes dalībniekus, nenokristu un nevilktos pa ceļu;
Pēc video redzamās izkritušās kravas un slidēšanas pēdām uz asfalta var secināt, ka tā nokrita uz pretējo plūsmu un tikai veiksmīgas sagadīšanās dēļ nav cietuši cilvēki. Šāds gadījums spilgti parāda, cik būtiska ir kravas nostiprināšana smagajam transportam Latvijā.
Ceļu satiksmes noteikumu 191. punkts nosaka, ka krava jānovieto un, ja nepieciešams, jānostiprina tā, lai tā nenokristu, neapdraudētu citus satiksmes dalībniekus un neietekmētu transportlīdzekļa stabilitāti. Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr.166 par gabalkravu izvietošanu un nostiprināšanu detalizēti apraksta, kā tieši jānostiprina dažāda veida kravas, lai novērstu šādus apdraudējumus.
Prakse diemžēl rāda, ka šīs prasības bieži tiek neievērotas, un sekas var būt smagas, ir smagas. Nereti par drošību sāk domāt tikai pēc negadījuma, kad krava jau ir nokritusi un apdraudējusi citus satiksmes dalībniekus. Kā rāda pieredze, Latvijā lielākoties šādām diskusijām par drošību pievērš uzmanību tikai tad, kad ir notikusi traģēdija.
Vai tiešām nepieciešams, lai būtu bojāgājušie, pirms tiek pievērsta pietiekama uzmanība kravu drošai nostiprināšanai? Šis negadījums atgādina, ka atbildība ir ne tikai kravas nosūtītājam un pārvadātājam, bet arī uzraugošajām institūcijām, kurām jānodrošina, lai prasības netiktu ignorētas un lai ielās neizbrauktu bīstami transportlīdzekļi.
Kravas nostiprināšana nav formalitāte, bet gan dzīvības jautājums. Katrs šāds gadījums ir brīdinājums, ka šodien paveicies, bet rīt tā var nebūt.
MK 166. noteikumi ir vēsture un pilni ar tulkojuma aplamībām. Tie ir vismaz 34 gadus veci, jo noteikumi ar kļūdām ir tulkoti no vācu valodas mācību grāmatas pielikuma, kas paredzēta C klases šoferu apmācībai.